Klāvs Kalniņš: Valdības deklarācijā jāiekļauj arī informatīvās telpas drošības stiprināšanu 50
Autors: Tv24 direktors Klāvs Kalniņš
Krišjānis Kariņš (JV) norādījis, ka jaunās valdības prioritātēm jābūt drošībai un ekonomiskajai stabilitātei. Tomēr līdztekus finansējuma palielināšanai aizsardzībai un Valsts aizsardzības dienesta ieviešanai, svarīga ir arī informatīvās telpas apdraudējuma novēršana.
Lai nepieļautu mūsu valsts iedzīvotāju prātu duļķošanu ar meliem, propagandu un dezinformāciju, informatīvās telpas drošības stiprināšana noteikti būtu iekļaujama arī topošās valdības deklarācijā.
Jo lielākus zaudējumus agresorvalsts Krievija cieš karā Ukrainā, jo vairāk tā cenšas ar visdažādākajām viltus ziņām piesārņot pasaules informatīvo telpu. Latvija šajā ziņā nav izņēmums.
Krievijas algotie dezinformācijas izplatītāji pietiekami daudzu cilvēku prātos rada nepatiesu izpratni par dažādu ģeopolitisku norišu cēloņiem un sekām, ar agresīvu melīgas informācijas plūsmu un smadzeņu skalošanu spiežot noticēt kara kurinātāju mērķiem un ideoloģijai. Tas ir ļoti nopietns drauds demokrātijai un valstij kopumā, ko nekādā gadījumā nedrīkst novērtēt par zemu.
Zāles šeit var būt tikai vienas – Latvijas mediju telpas stiprināšana ar sistēmisku valsts atbalstu nacionālajiem medijiem un kvalitatīva, faktos balstīta mediju satura veidošanai. Mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos mediju kā sabiedrības interešu sargsuņa loma ir paplašinājusies un ietver sevī arī vajadzību dot pretsparu Krievijas interešu propagandistu izplatītajām viltus ziņām.
Šo lomu nevar uzņemties ne valdība, ne dažādi politiskie spēki, kvalitatīva sabiedrības informēšana par visdažādākajām norisēm Latvijā un ārpus tās robežām ir tikai un vienīgi mediju spēkos. Tādēļ ir svarīgi, lai Latvijas nacionālie mediji saņemtu sistēmisku valsts atbalstu ne tikai satura veidošanai (ko šobrīd konkursa kārtībā no Mediju atbalsta fonda līdzekļiem piešķir Sabiedrības integrācijas fonds), bet arī savas pastāvēšanas nodrošināšanai.
Jo būtiskāk tas ir tādēļ, ka Krievija savai propagandas mašīnai naudu nežēlo. Piemēram, 2021. gadā Kremļa finansētajai RT (Rossia today) tikai no Krievijas valsts budžeta vien piešķirti teju 196 miljoni eiro, un tā ir tikai niecīga daļa no tiem resursiem, ko Kremlis tērē iedzīvotāju zombēšanai gan pašā Krievijā, gan arī ārpus tās robežām.
Ir ļoti ticams, ka pēc iebrukuma Ukrainā šī naudas plūsma ir daudzkārt palielinājusies, kā rezultātā ne vien Krievijas informācijas kanālos, bet arī interneta vidē visā pasaulē arvien vairāk un vairāk tiek izplatītas visdažādākās melu teorijas un kara kurinātāju propaganda.
Informatīvās telpas drošība nozīmē arī Latvijas drošību, mūsu valstiskās neatkarības, cilvēcisko vērtību un iekšējās brīvības saglabāšanu. Tādēļ valsts drošību nepieciešamas skatīt plašākā kontekstā, iekļaujot tajā arī mūsu informatīvās telpas aizsardzību, un, kā vienu no primāri veicamajiem uzdevumiem, ierakstīt tās stiprināšanas nepieciešamību arī valdības deklarācijā.
Ir skaidri jāapzinās, ka līdztekus karam Ukrainā informatīvajā vidē norisinās ne mazāk nežēlīgs psiholoģiskais karš, un tam mēs varam pretnostatīt vienīgi pārbaudītu, precīzu, patiesu un kvalitatīvu informāciju.
