Publicitātes foto

Klimata pārmaiņas mūsu reģionā var egļu ātraudzību veicināt, gan arī mazināt 0

Āris Jansons, Baiba Jansone, Pauls Zeltiņš, Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts Silava, LLU Meža fakultāte, žurnāls “Baltijas Koks”

VIDEO. Liepājas pusē nofilmēts reti sastopams plēsējs, kas uzglūnējis stirnai
Boriss Džonsons: “Tieši skars Krievijas oligarhus un trāpīs Putina kara mašīnas centrā”. G7 valstis aizliegs Krievijai zelta eksportu
Baisā miega slimība, kas “ieslodzīja paša ķermenī: kā epidēmija uzliesmoja 1915.gadā un tad pēkšņi izzuda. Vai tiešām vairs neapdraud?
Lasīt citas ziņas

Kādreiz populārs bija teiciens «ja siltā vasaras vakarā iziet ārā, tad var dzirdēt, kā mašīnas rūsē». Pārfrāzējot un attiecinot uz mežu – «ja siltā vasaras dienā ieiet mežā, tad var dzirdēt, kā egles aug». Un aug tās ātri – skaitliskā izteiksmē: vidējais tekošais krājas pieaugums augstākās bonitātes audzēs saskaņā ar Meža statistiskas inventarizācijas datiem pārsniedz 14 m³ ha gadā.

Klimata pārmaiņas mūsu reģionā var šo ātraudzību gan veicināt – galvenokārt nodrošinot garāku veģetācijas periodu, gan mazināt – galvenokārt biežāku ilgstoša sausuma periodu dēļ. Vairākums adaptāciju raksturojošo pazīmju (plaukšanas laiks, sausuma izturība, salcietība u. c.) ir ģenētiski noteiktas, bet konkrētās populācijās šo pazīmju ģenētiskā variācija var būt ierobežota.

CITI ŠOBRĪD LASA

Straujākai adaptācijai un audžu ražības nodrošināšanai tiek meklēti risinājumi, kombinējot ģenētiskā materiāla pārvietošanu uz klimatiski piemērotākiem reģioniem un selekciju.

Lai saprastu, cik lielā mērā un kā šādi risinājumi var palīdzēt, ir svarīgi zināt, kā veidojas egles primārais (augstuma) pieaugums. Šo procesu var iedalīt divās fāzēs:

1. iepriekšnoteiktā augšana – realizējoties iepriekšējā gada augšanas apstākļu un koka ģenētikas noteiktam augšanas potenciālam, kuru modificē kārtējā gada mikrovides un meteoroloģisko apstākļu ietekme;

2. brīvā augšana – pumpura atkārtota plaukšana pēc iepriekšnoteiktā augstuma pieauguma pārtraukšanas un papildu dzinuma(-u) veidošanās labvēlīgu apstākļu ietekmē, veidojoties papildu pieaugumam jeb tā saucamajiem augusta dzinumiem.

Vienā veģetācijas sezonā augstuma pieauguma veidošanās temps (augšanas intensitātē) nav vienmērīgs, to veido trīs nosacīti posmi: relatīvi lēnāka augšanas uzsākšana, intensīva augšana un iepriekš noteiktā pieauguma veidošanās noslēgums. Visos šajos posmos vērojamas atšķirības starp atsevišķu koku pēcnācēju kopām – ģimenēm (attēls).

Augšanas intensitāte (mm dienā) divos egļu stādījumos – Rembates (R) un Jelgavas (J) – pēc pieauguma labākajām (maks. pieaug. 10%) un sliktākajām (min. pieaug. 10%) ģimenēm (nav ietverts viss augšanas periods).
Augšanas intensitāte (mm dienā) divos egļu stādījumos – Rembates (R) un Jelgavas (J) – pēc pieauguma labākajām (maks. pieaug. 10%) un sliktākajām (min. pieaug. 10%) ģimenēm (nav ietverts viss augšanas periods).

Kopējais augstuma pieauguma veidošanās periods ir aptuveni 60 dienas ar vidējo augšanas intensitāti aptuveni centimetrs dienā. Konstatēts, ka aptuveni puse no kopējā pieauguma izveidojas 25 dienās kopš augšanas sākšanās.

Augstuma pieaugums (veģetācijas perioda beigās) labāk augošām ģimenēm ir būtiski lielāks nekā sliktāk augošām ģimenēm, atšķirībai sasniedzot līdz pat divām reizēm. Likumsakarīgi, ka nozīmīgas atšķirības starp ģimenēm konstatētas arī kopējā koku augstumā, kas ir šo ikgadējo augstuma pieaugumu summa. Tas apliecina ģenētikas lomu koku augšanā.

Labāk augošās ģimenes augstuma pieauguma kulmināciju sasniedza nedaudz vēlāk nekā sliktāk augošās ģimenes, turklāt pēc tās sasniegšanas labāk augošās ģimenes arī ilgāk saglabāja lielāku augšanas intensitāti, savukārt sliktāk augošajām ģimenēm tā samazinājās straujāk.

Kopumā labāk augošās ģimenes raksturoja vienmērīgāka un augstāka augšanas intensitāte un ilgāks pieauguma veidošanās periods. Līdzīgi fiksētas atšķirības augšanas intensitātē starp proveniencēm – kokiem (genotipiem), kuri pārstāv plašāku ģeogrāfisko reģionu.

Papildu augstuma pieauguma veidošanās (brīvā augšana) jaunaudzes vecumā novērtētajās mežaudzēs un pēcnācēju pārbaužu stādījumos konstatēta 0–27% koku. Augusta dzinumu sastopamības mainība tiek saistīta ar meteoroloģisko apstākļu ietekmi, īpaši ar gaisa temperatūru to veidošanās laikā, savukārt mežaudžu rādītājiem – biezumam, meža tipam un meža tipa–mežaudzes vecuma mijiedarbībai – nebija būtiskas ietekmes uz koku ar augusta dzinumiem īpatsvaru.

Tāpat nozīmīga ir lokālo (vērtētu koka tiešā tuvumā) apstākļu ietekme. Mežaudzēs ar laikus novērstu zemsedzes veģetācijas konkurenci (t. i., veikta agrotehniskā kopšana) ir būtiski lielāks koku ar augusta dzinumiem īpatsvars. Līdzīgi arī audzēs ar eglei piemērotu augsnes mitrumu koku ar augusta dzinumiem īpatsvars bija lielāks nekā audzēs ar periodiski vai pastāvīgi paaugstinātu augsnes mitrumu.

Konstatēta būtiska ģenētikas (ģimenes) ietekme uz koku ar augusta dzinumiem īpatsvaru: piemēram, vienā stādījumā šādu koku īpatsvars ģimenēs bija 0–42%. Labvēlīgos apstākļos augusta dzinumu veidoja ne tikai lielāks koku īpatsvars ģimenē, bet arī lielāks ģimeņu īpatsvars. Pumpuru plaukšanas laiks ir lielā mērā ģenētiski noteikts, un tam konstatēta saikne ar augusta dzinumu veidošanos.

Starp agrāk plaukstošajiem kokiem bija proporcionāli vairāk tādu, kas veidoja augusta dzinumus, nekā starp vēlāk plaukstošajiem. Kopumā agrāka plaukšana nodrošināja kokiem priekšrocības un to augstuma pieaugums bija lielāks nekā vēlāk plaukstošiem kokiem.

Papildu pieauguma veidošanās saistīta ar koku augstumu. Būtiski lielāks koku ar augusta dzinumiem īpatsvars ir kokiem ar lielāku augstumu, kā arī kokiem ar lielāku pēdējā gada augstuma pieaugumu. Veidojas pozitīva atgriezeniskā saikne – lielākiem kokiem biežāk konstatējama brīvā augšana, kas vēl vairāk palielina to augstumu (nodrošina priekšrocības savstarpējā konkurencē par gaismu): koku ar šiem dzinumiem augstums jaunaudzēs vidēji ir par 14–29% lielāks nekā kokiem bez tiem.

Lielāka vecuma koku augstuma pieaugumu analīze ir visai sarežģīta. Veicot paraugkoku zāģēšanu un pieaugumu rekonstrukciju pēc serdes mērījumiem sadarbībā ar Latvijas valsts mežiem veiktā analīzē konstatēta būtiska meteoroloģisko apstākļu, galvenokārt sausuma, ietekme.

Paplašinot datu kopu un veicot analīzes Eiropas Reģionālās attīstības fonda pētījumā, fiksētas nozīmīgas atšķirības starp egles genotipiem (kloniem) gan to pieauguma reakcijā uz meteoroloģiskajiem faktoriem (jutībā), gan spējā atgūties pēc negatīvas ietekmes. Tas liecina par iespēju ar meža selekcijas palīdzību veicināt adaptāciju un kāpināt audžu ražību arī relatīvi strauju klimata pārmaiņu situācijā.

Tomēr šo risinājumu efektivitāte ir tieši atkarīga no selekcijas darba rezultātu praktiskas izmantošanas – ar stādīšanu atjaunoto platību īpatsvara – līdzīgi kā no ieguldītā darba jaunaudžu kopšanā, veicinot koku brīvu augšanu un līdz ar to lielāku kopējo pieaugumu.

Lēmumu pieņemšanas atbalsta instruments meža ražības paaugstināšanai, nodrošinot efektīvu un klimatam piemērotu selekcijas efekta pārnesi (Nr. 1.1.1.1/19/A/111)

Rika ir ražīgākā piena devēja Latvijā – 144,4 tonnas visa mūža laikā! Iveta no Viesītes lepojas
Vai labību rind­starpu rušināšana būtu ieteicamāka nekā līdz šim jau labi zināmā sējumu ecēšana?
Kuri pērn bija lielākie rapšu audzētāji Latvijā?
Paši sev gan kungi, gan kalpi. Ciemos Zeiliņu ģimenes saimniecībā, kur no ķiplokiem gatavo arī alu!
VIDEO. Liepājas pusē nofilmēts reti sastopams plēsējs, kas uzglūnējis stirnai
Boriss Džonsons: “Tieši skars Krievijas oligarhus un trāpīs Putina kara mašīnas centrā”. G7 valstis aizliegs Krievijai zelta eksportu
Baisā miega slimība, kas “ieslodzīja paša ķermenī: kā epidēmija uzliesmoja 1915.gadā un tad pēkšņi izzuda. Vai tiešām vairs neapdraud?
VIDEO. Neapmierināta kaimiņiene “nopļauj” jaunā pāra kāzas
FOTO. “Ko par to visu teiktu karaliene Elizabete II…”: Keita Midltone pēc kāda pasākuma izpelnās nežēlīgu britu kritiku
Lasīt citas ziņas
Neaizmirsti buldurjāni! Augus saulgriežiem iesaka Artūrs Tereško, Gunta Saule un Ziedonis Kārkliņš
Valdība vienojas pieļaut jaunāku mežu izciršanu
Gerhards paziņo, ka valdība neļaus nogrimt lauksaimniekiem
Bijušo Jezuītu klosteri veidos par Ilūkstes vizītkarti
Remonts pļavai
Vēsturiskās takas Latvijā – vietas, kur izšķīrās latviešu liktenis
Profesors Ojārs Skudra: “Es nedomāju, ka Krievijas iebrukums Ukrainā aprobežosies ar pamieru. Domāju, ka Krievija gribēs rakstiskas saistības”
Sinoptiķi prognozē, ka pirmdien laika apstākļi sasniegs nepieredzētus rekordus
Boriss Džonsons: “Tieši skars Krievijas oligarhus un trāpīs Putina kara mašīnas centrā”. G7 valstis aizliegs Krievijai zelta eksportu
Dana Bjorka: “Manu 70 gadus veco mammu pierunāja nedoties pensijā, jo trūkst skolotāju!”
VIDEO. TV personība Baiba Sipeniece-Gavare: “Andrejs Ēķis ir mans liktenīgais vīrietis!”
VIDEO. Liepājas pusē nofilmēts reti sastopams plēsējs, kas uzglūnējis stirnai
FOTO. “Ko par to visu teiktu karaliene Elizabete II…”: Keita Midltone pēc kāda pasākuma izpelnās nežēlīgu britu kritiku
Siguldā, Gaujas pludmalē pazudusi piecus gadus veca meitenīte. Policija lūdz palīdzību!
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Viņa būtība bija cīņa par brīvu Latviju! Vilnis Zaļkalns Zviedrijā
21:42
Garšīgas svētku receptes cukura diabēta pacientiem
21:39
Arheologu sensacionālais atklājums – romiešu templis Nīderlandē
20:54