Operāciju vai neķirurģisku metodi 3
“No apmēram 30 pacientiem, kuri atnāk pie manis poliklīnikā uz pieņemšanu, tikai vienam vai diviem nepieciešama operācija, jo ir sūdzības par asiņošanu, niezi, sāpēm un hemoroīdu izkrišanu. Pārējiem palīdz vēdera izejas noregulēšana, svecītes un smēres,” uzsver S. Ļebedkovs.
Operācija arī jāveic, ja hemoroīdu dēļ vēdera izejas laikā regulāri ir stipra asiņošana, kuras dēļ radusies smaga komplikācija – mazasinība, kad hemoglobīna līmenis asinīs nokrities līdz 3 – 4 vienībām (norma ir 14 – 16 vienības).
Metodes, kad mezglus nelikvidē ķirurģiski, ir pacientam vieglāk panesamas, taču problēma pēc tam biežāk atkārtojas.
Kriodestrukciju jeb saldēšanu ar slāpekli pēdējā laikā izmanto reti, jo pēc tās paliek ilgi nedzīstošas brūces. Hemoroīdu mezglus var iznīcināt ar skleroterapiju, ievadot tajos sklerotizējošas vielas. Tiem var uzlikt gumijas gredzenus, kas nospiež asinsvadus un iznīcina bumbuļus. Šo mazinvazīvo metodi var veikt, neizmantojot anestēziju.
Pacientam saudzīga (jo iejaukšanās notiek zonā, kurā nav sāpju receptoru) ir operācija, kad ar mehānisko šuvēju izgriež iekšējos hemoroīdus un gļotādu to rajonā, pārtraucot arteriālo apasiņošanu.
Asinsvadus var piededzināt ar infrasarkanajiem stariem vai lāzeru. Ar lāzera adatiņu no iekšpuses piededzinātais hemoroīda mezgls saplok, tā paliekošās daļas pielīp anālā kanāla sieniņai, līdz ar to mazinās mezglu izkrišana un asiņošana.
Ielaistos slimības gadījumos parasti veic klasisku ķirurģisku hemoroīdu izgriešanas operāciju. Pēc tās mājās var doties pirmajā vai otrajā dienā vai arī pēc pirmās vēdera izejas. Pēc tam līdz divām nedēļām saglabājas diskomforts, ko var mazināt ar pretsāpju līdzekļiem. Apmēram 2% gadījumu nākas atgriezties slimnīcā stipras asiņošanas dēļ, īpaši pirmā mēneša laikā, taču pēc ķirurģiskas operācijas hemoroīdi atkārtoti veidojas daudz retāk nekā pēc mazāk invazīvām manipulācijām.
Pēc operācijas pacientiem bieži vien tiek ieteikti vingrinājumi starpenes muskulatūras stiprināšanai.
