– Vai solītais jaunais skolotāju algu finansēšanas modelis atrisinās lauku skolu problēmu, kur skolotājiem bieži vien nav pilna slodze, tāpēc nevar nopelnīt cienīgu algu? 4
– Mazo skolu problēma jāatsaista no algu jautājuma.
– To nevar atsaistīt, jo tieši mazākajās skolās ir zemākās algas!
– Mums ir jānodrošina laba izglītība vismaz sākumskolā tuvu bērna dzīvesvietai. Jaunajā modelī jānodrošina pedagoga darba samaksa neatkarīgi no tā, cik skolā bērnu. To vieglāk izdarīt, ieviešot 40 stundu darba modeli. To, vai tas iespējams, arī uzlabojot modeli “Nauda seko skolēnam”, parādīs abu modeļu aprobācija. Taču jārunā arī par to, vai mazajās skolās var nodrošināt pilnvērtīgu mācību procesu. Ir kāda zināma kvantitatīva robeža, zem kuras vairs nav iespējams pilnvērtīgs mācību darbs, kur vairs nav pozitīvās konkurences starp skolēniem, kur ir neiespējami organizēt grupu darbu. Apvienotajām klasēm vajadzētu būt tikai pārejas risinājumam. Pašvaldībām, plānojot skolu tīklu, būtu jāraugās arī uz to, kāda ir izglītības kvalitāte. Nākamgad jāizlemj, vai valstij būtu jāpasaka, cik bērniem jābūt klasē, lai valsts to finansētu.
Manuprāt, tomēr jāmeklē iespējas mazo skolu saglabāšanai, nevis jāmeklē iegansti to slēgšanai. Tāpat nevajadzētu aizrauties ar vidusskolu tīkla konsolidāciju. Slēdzot tikai vidusskolas klases, ekonomiskais ietaupījums būtu ļoti mazs.
– Izglītības jomā jau ilgstoši trūkst finansējuma. Vai pietiks naudas, lai ieviestu jauno skolotāju algu aprēķināšanas modeli un mainītu augstskolu finansēšanas modeli?
– Nākamā gada budžetā esam prasījuši papildinājumu tā sauktajās jaunajās politikas iniciatīvās par 111 miljoniem eiro, kas tik tiešām var likties ārkārtīgi liela summa. Bet neaizmirsīsim, ka mūsu pārziņā ir piecas jomas: ne tikai izglītība, bet arī zinātne, sports, jaunatnes un valodas politika. Visās šajās jomās pēc 2008. gada bija ļoti ievērojams līdzekļu kritums, kas nav kompensēts.
