– Valdība apņēmās sākt sagatavošanos, lai 2018. gadā mācības arī mazākumtautību skolās būtu galvenokārt latviešu valodā. Kādi sagatavošanās darbi šobrīd notiek? 4
– Jā, jau no janvāra sistēmiski gatavojamies valdības sadarbības līgumā ietvertā punkta izpildei. Gatavojamies noteikt, ka mācību priekšmeti, izņemot tos, kas nodrošina mazākumtautību identitāti, mācāmi valsts valodā. Pašreiz gan vēl veicam sagatavošanās darbus trijos virzienos. Pirmais ir pedagogu tālākizglītošana. Latviešu valodas aģentūra veido konkrētu plānu, kā stiprināt mazākumtautību izglītības programmās strādājošo pedagogu valsts valodas zināšanas.
– Tātad vispirms jāiemāca latviešu valoda pedagogiem?
– Jā, tāda nepieciešamība ir. Esošie likumi pieļauj, ka ir pedagogi, kuri savus mācību priekšmetus pasniedz tikai un vienīgi mazākumtautību valodā, un, ja pedagogs nav bijis pietiekami aktīvs latviešu valodas iemaņu uzturēšanā, latviešu valodu viņš prot ļoti vāji. Turpmāk tādas situācijas gan vairs nedrīkstētu rasties, bet šobrīd jādod iespēja pilnveidot latviešu valodas zināšanas tieši pedagogiem piemērotos kursos. Pēc tam varēsim domāt, kā šīs zināšanas pārbaudāmas. Otrkārt, domājam par to, kā pilnveidot mācību līdzekļus un radīt jaunus. Skolēniem, kam dzimtā ir mazākumtautību valoda, tomēr, sevišķi sākumskolā, nebūtu iespējams mācīties pēc tādām pašām grāmatām, kādas izmanto latviešu skolēni. Sākumposmā bērna dzimtās valodas prasme jāizmanto kā pamats latviešu valodas apguvei. Jārod līdzekļi, lai izglītotu arī mācību līdzekļu autorus. Ļoti svarīgi arī sniegt patiesu informāciju par to, kas ir plānots un kā tas notiks. Joprojām nākas pārliecināt vecākus, ka mācības valsts valodā nāks tikai par labu viņu bērnu intelektuālajai attīstībai un nodrošinās plašas iespējas iekļauties Latvijas sabiedrībā. Turklāt mūsu uzdevums būs nodrošināt vienlīdz labas zināšanas arī viņu dzimtajā valodā, jo nepiekopjam asimilācijas politiku.
