Ekonomika
Bizness

Māja ar labu saimnieku nostāvēs 800 gadus un vairāk. Koka guļbūvju otrā atnākšana0


Ieriķos saimniekojošās “Dores fabrikas” valdes priekšsēdētājs Uldis Skudra rūpējas par uzņēmuma reputāciju un sola, ka, pienācīgi apkoptas, viņu mājas stāvēs 800 gadus.
Ieriķos saimniekojošās “Dores fabrikas” valdes priekšsēdētājs Uldis Skudra rūpējas par uzņēmuma reputāciju un sola, ka, pienācīgi apkoptas, viņu mājas stāvēs 800 gadus.
Foto: Karīna Miezāja

“Kad pirms vairāk nekā 10 gadiem sākām ražot koka guļbūves, koka mājas lielākajai cilvēku daļai Latvijā vēl asociējās ar lauku māju, pirtiņu vai tamlīdzīgām būvēm.

Tagad mūsu ražotās koka mājas ir Jūrmalā, Babītē, Rīgā, Pierīgā, Siguldā un daudzās citās vietās Latvijā un pasaulē. Koka mājas novērtē, tā ir kļuvusi par vērtību un ļoti prestižu būvi, kas ir ekoloģiska un ļoti glīta,” stāsta “Dores fabrikas” valdes priekšsēdētājs Uldis Skudra.

Uzņēmums ar modernām tehnoloģijām atradis veidu, kā guļbūves pārvērst modernās mājās. “Gribam “Dores” veidot kā atpazīstamu zīmolu, kuru zina visā Latvijā un arī pasaulē.

“Dores fabrika” ir visai unikāls uzņēmums – Ieriķos mājojošais uzņēmums laika gaitā izaudzis par veselu uzņēmumu grupu, kurā apvienota māju ražošana, projektēšana, būvniecība, kā arī nepieciešamo kokapstrādes iekārtu ražošana – jā, liela daļa ražošanas procesā izmantotās iekārtas ir pašu izstrādātas un saražotas.

Faktiski “Dores fabrika” nodrošina koka māju būvniecību no A līdz Z. Tikai atsevišķas būvnicības sadaļas ir atstātas citu speciālistu ziņā.

“Dorēs” ražo visas ēkai nepieciešamās koka konstrukcijas, tai skaitā jumtu konstrukcijas un apdares dēļus. Nesen sākta arī Latvijā unikālu rāmbūvju ražošana un būvniecība.

Uzņēmuma vizītkarte ir īpašie dzeguļu stūru savienojumi. Izrādās, ka vēsturiski tieši guļbūvju stūri bijuši lielākais klupšanas akmens šāda tipa būvēm.

Uzņēmuma dibinātājam Egonam Garklāvam, kuru uzņēmumā dēvē par galveno ideologu un kura sapņus un idejas uzņēmumā realizē, izdomāja stūru savienojumu risinājumu, kas “Dores” mājas padara īpaši blīvas un efektīvas.

“Mūsu senčiem, būvējot guļbūves, nebija mūsdienu iespēju un tehnoloģiju, tāpēc bija jārēķinās ar brusu vērpšanos un plaisāšanu, kas savukārt noveda pie siltuma zudumiem caur nenoblīvētiem stūriem un spraugām brusu starpā. Vēlāk nācās tās pakot ar sūnām vai māliem. Būvniecībā izmantojota masīvus, nelīmētus kokus, kuri žūšanas procesā vērpās, kā rezultātā radās plaisas, un pastāvēja iespēja, ka stūros parādīsies saules gaisma.”

“Dorēs” koku izžāvē, izdefektē un salīmē, kas nodrošina, ka brusas vairs nevērpsies, kā arī koka sienu sēšanās tiek samazināta vairāk nekā 10 reizes pret parastu guļbūvi. Starp brusām un stūru savienojumos tiek izmantots materiāls, kas arī pasargā ēku no sala, vēja un lietus. “Koks ir mūsu pamatvērtība un zelts. Koka mājā dzīvot ir pareizi un veselīgi, taču to ir arī jāmāk pareizi uzbūvēt.

Mēs zinām, kā to izdarīt. Veicam arī blīvuma testus, lai noteiktu, cik labi ir paveikts darbs. Ja māja nav blīva, tad būs lieki siltuma zudumi – visam jābūt kvalitatīvi un normas robežās,” uzstāj “Dores” vadītājs.

Kokam ir lieliska termoinerce

Cik tad maksā “Dorēs” izstrādātās mājas? Precīzu cenu Uldis nosaukt nevarēja, jo katrs projekts atšķiroties, taču cena par kvadrātmetru sākas no 1000 eiro – viss atkarīgs no klienta vēlmēm un iespējām.

“Ja kāds jums sola uzbūvēt labu māju zem 1000 eiro par kvadrātmetru, tad tam nevajadzētu ticēt. Ja arī uzbūvēs, tad var gadīties, ka pēc diviem gadiem tajā vairs negribēsiet dzīvot – nebūs gaisa, parādīsies sēnīte, pelējums vai citas likstas.

Mums ir arī standarta projekti, kas klientam izmaksātu lētāk, taču par atsevišķu samaksu tos vienmēr varam pielāgot klientu vēlmēm. Citi ražotāji nav tik elastīgi. Katrā ziņā pabeigtā veidā mēs neesam dārgāki par mājām, kurās izmantoti citi materiāli, jo guļbūvēs mazāk darba vajag ieguldīt iekšējā apdarē, kā arī elektrības instalācijām nepieciešamais ir iestrādāts koka konstrukcijās.”

Viņš uzsver, ka koks nav pats lētākais materiāls un cenā tas objektīvi arī parādās. Taču kokam ir daudz plusu, piemēram, lieliskā termoinerce – koks ilgāk aiztur karstumu un aukstumu, kā arī uzņem mitrumu, bet, kad istabā gaiss kļūst pārāk sauss, koks uzkrāto mitrumu atdod atpakaļ, tādējādi nodrošinot patīkamu un veselīgu mikroklimatu telpās.

Guļbūvju ražošanā “Dores” izmanto skujkokus. Pārsvarā priedi, bet atsevišķos gadījumos arī egli, īpašos projektos – arī lapegli.

“Sveķi ir dabīgs koksnes aizsarglīdzeklis, kas pasargā to no bojāšanās. Lielākoties izmantojam priedi, jo eglē sveķi pārsvarā akumulējas sveķu ailēs, bet priedē sveķi koksnē uzsūkušies vienmērīgāk – tas nozīmē, ka visa koksne pasargāta vienmērīgāk.

Jāņem vērā, ka priede ir kontrastaināka. Ja grib sienām bez apdares vienmērīgāku toni, tad labāk izvēlēties egli,” stāsta “Dores fabrikas” valdes priekšsēdētājs.

Mazs dadzītis lielajiem konkurentiem

Arī mājas uzcelšanas ātrums ir koka māju pluss. Uldis norāda, ka nelielu māju var dabūt zem jumta, uzbūvēt ar jumtu un logiem trīs nedēļu laikā. Mājām ir arī garantija – likums prasa divus gadus, bet uzņēmums dod piecus gadus. “Ja kaut kam ir “jāizlien”, tad šajos piecos gados tas “izlīdīs” un mēs to novērsīsim.”

Kaut arī lielākais uzņēmuma tirgus joprojām ir Latvija, uzņēmums ir arī veiksmīgs eksportētājs. “Ārzemēs mums ir stabili partneri, kuri mūsu mājas gan pārdod, gan būvē. Mēs ražojam, viņi tirgo. Tādējādi tiešā veidā ar viņiem nekonkurējam.”

“Pašos pirmsākumos akcionāriem bija doma, ka uztaisīs ražotni un piedāvās mājas visiem būvniekiem. Bet laiks sakrita ar krīzi, kad neviens neko negribēja būvēt, bankas neko nekreditēja. Tad sapratām, ka tikai uz būvniekiem nevaram paļauties. Sākumā bija ilūzija, ka visi mūs gāzīs riņķī ar pasūtījumiem, bet krīze ienesa savas korekcijas. Arī eksporta tirgū neesam jau vienīgie guļbūvju ražotāji.

Šī nozare ir ļoti attīstīta, piemēram, Somijā – tādi uzņēmumi kā “Honka” un “Kontio” ir ļoti zināmi visā pasaulē. Dažos projektos viņi ļoti nopūlas, lai mūs neielaistu, – esam kā tāds mazs dadzītis viņiem. Bet uzskatu, ka nākotnē darba pietiks mums visiem.”

Ārvalstīs svarīga ne vien cena, bet arī kvalitāte

Kā atšķiras klienti Latvijā no klientiem ārvalstīs? Uldis uzsver, ka ārvalstīs nekad nav nācies skaidroties par māju cenu, jo tās tur ir ļoti konkurētspējīgas, un pārējo jau izšķir serviss un kvalitāte. “Latvijā, diemžēl, ienākumu un pirktspējas dēļ mūsu mājas ne visiem ir pa kabatai.

Skandināvijā koka mājām ir labas tradīcijas, cilvēki tur arī labāk apzinās koka īpašības – viņiem tas nav nekas neparasts, ka koka māja ik pēc 7–10 gadiem atkal jānokrāso, lai koks joprojām būtu pasargāts no klimata ietekmes. Latvijā ļoti būtisks apstāklis ir cena.”

Diemžēl vairākās valstīs negatīvu slavu par Latviju radījuši uzņēmumi, kuri uzsākuši projektus un tos pametuši. No tā nākas ciest gan “Dorēm”, gan citiem ražotājiem – īpaši jāstrādā pie uzticamības iegūšanas un tās noturēšanas.

“Svarīgi ir dabūt pirmo pasūtījumu. Vācijā tā arī bija – partneris pasūtīja māju un, kamēr to būvēja, pārdeva vēl divas mājas. Tādā veidā tā ķēdes reakcija aizgāja.

Mēs negribam sabojāt nedz savu, nedz valsts reputāciju,” stingri nosaka Uldis Skudra. Viņš uzsver, ka katrai mājai jābūt saimniekam. Ja tāda nav, tad sāks bojāties jebkura māja – koka, māla, ķieģeļu, gāzbetona u.c.

“Ja par māju rūpējas, tad koka māja var nostāvēt pat 800 gadus un vairāk – kā viduslaiku koka baznīcas Norvēģijā”

Gada laikā uzņēmums šobrīd varētu saražot vairāk par 100 mājām, bet realitātē tik daudz vēl nav sanācis. Uldis norāda, ka gribētu attīstīties ātrāk, bet diemžēl bankas ir piesardzīgas un ar uzņēmumu kreditēšanu šobrīd neaizraujas.

Tāpēc nākas iztikt ar uzņēmuma īpašnieku ieguldījumiem, bet lielam izrāvienam ar to ne vienmēr pietiek. “Bankām jau esmu teicis, ka tad, kad būsim jaudīgi, tad, iespējams, viņu pakalpojumus mums vairs nevajadzēs.”

Foto: Karīna Miezāja

Uzziņa:

SIA “Dores fabrika” dibināta 2004. gadā, bet reāla darbība sākas ar 2006. gadu;

SIA “Dores fabrika” ir māteskompānija uzņēmumiem SIA “Dores engineering”, SIA “Dores construction” un SIA “Dores architecture”;

46% uzņēmuma daļu pieder Lietuvas uzņēmumam UAB “Investa ES”, pa 20% pieder Uldim Skudram un Atim Garklāvam, bet pa 7% pieder Rutai Vansovičai un Žanetei Dronei.

Gadu laikā uzņēmuma attīstībā ieguldīti vairāki miljoni eiro. Sākumposmā iegūts banku atbalsts, arī Eiropas līdzfinansējums, bet šobrīd kredītu bankās nav. Ieguldījumus nodrošina uzņēmuma dalībnieki.

2018. gadā “Dores fabrika” apgrozīja 1,87 miljonus eiro. 2019. gadā apgrozīts divreiz vairāk, bet precīzi finanšu dati vēl nav zināmi, izaugsme plānota arī 2020. gadā. Meitaskompānijās apgrozīts vēl apmēram miljons eiro.

Uzņēmuma lielākie eksporta tirgi ir Vācija, Lielbritānija un Zviedrija, bet “Dores” koka mājas atrodamas arī Alpu reģionā, Indijā u. c. valstīs, savulaik veiksmīgs tirgus bijis Krievijā.

Pērn uzņēmums eksporta atbalsta kustības “The Red Jackets” organizētajā apbalvošanā ieguva balvu kategorijā “Daudzsološākais eksportētājs”.

Uzņēmuma lielākais rāmbūves konstrukcijas projekts ir AS “Latvijas valsts meži” biroja ēka Dundagā, kas konkursā “Gada labākā būve Latvijā 2016” ieguva Lielo balvu nominācijā “Publiskā jaunbūve”.

Uzņēmumā strādā apmēram 89 cilvēki.

VĒRTĒJUMS: unikāls produkts

Gatis Zāmurs, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors: “”Dores fabriku” vērtēju ļoti augstu, kaut arī tirgus tendence šobrīd rāda, ka guļbūvju tirgus Eiropā samazinās energoefektivitātes dēļ, ar ko guļbūvēm ir grūti.

Savukārt siltināt ar vati guļbūvi ir mazliet jocīgi, jo gribas taču sajust koku. Labā ziņa, ka ir uzņēmumi, kas spēj strādāt un attīstīties, neskatoties uz šo tendenci.

Turklāt “Dorei” ir arī viņu jaunais produkts – rāmbūve, kas Latvijā ir unikāls produkts.

Saistītie raksti

“Dores” Latvijas koka būvniecības nozarē ir ļoti nozīmīgs uzņēmums un viens no labākajiem piemēriem, kā koka rūpniecības uzņēmumam veidot mārketingu, citiem uzņēmumiem parasti “Dores fabriku” rādu kā piemēru. Man nepatīk prognozēt, bet tirgus “Dorei” būs, produkts ir un arī klienti būs, turklāt ilgtermiņā.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
PS
Pēteris Strautiņš
Ekonomika
Ekonomists: Dusošā skaistule Latvija – par IKP izmaiņām 2019.gadā
21 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Latvijā lēnākā ekonomikas izaugsme Baltijā
23 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Latvijas Būvuzņēmēju partnerību turpmāk vadīs Gints Miķelsons
23 stundas

Lasītākie raksti

LE
LETA
Latvijā
GKR sola pārbūvēt visus lielākos Rīgas tiltus un paaugstināt izglītības darbinieku algas
38 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Erdoans pieprasa Putinam “aizvākties no ceļa” Sīrijā
16 minūtes
VK
Vita Krauja
Kultūra
Arī sabiedrība ir atbildīga par cilvēka izvēlēm. Saruna ar Rēziju Kalniņu
Intervija 2 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
VIDEO. Komiski par traģisko! Mediķi aizsargtērpos dejo “Gulbja ezeru”
2 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
VIDEO. Porziņģa 24 punkti neglābj “Mavericks” no zaudējuma 1
1 stunda