"Zelta čiekurs 2019" pasākumā.
"Zelta čiekurs 2019" pasākumā.
Foto: Valdis Semjonovs

FOTO. Ar “Zelta čiekuru” sirdī. Nosaukti visi gada balvas ieguvēji 0

Trešdien Rīgas pašvaldības kultūras namā “Ziemeļblāzma” 16. reizi notika meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs” pasniegšana, kuru ik gadu saņem paši prasmīgākie mežsaimnieki, sekmīgākie kok­rūpnieki, gudrākie meža zinātnieki.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 192
Lasīt citas ziņas

Meža nozare – tautsaimniecības mugurkauls

Atklājot pasākumu, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards atzina, ka meža nozare ir Latvijas tautsaimniecības mugurkauls. Latvijas eksportā vairāk nekā 20% veido meža nozares produkti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nozare dod darbu aptuveni 100 000 iedzīvotāju. Kaspars Gerhards paredz, ka arī turpmāk šai nozarei būšot tikpat svarīga vieta Latvijas tautsaimniecībā. Viņaprāt, tāpēc viens no veidiem, kā veicināt nozares attīstību – apzināt tos cilvēkus, kuri ar savu darbu un prātu to stiprinājuši.

Norāda uz pārspīlēto dabas aizsardzību

Uzsvērdams meža nozares nozīmi, Latvijas Meža īpašnieku biedrības priekšsēdētājs Inesis Boķis sacīja, ka tieši vai pakārtoti no tās gūst labumu katrs trešais Latvijas iedzīvotājs. Pēc viņa teiktā, pārlieku izdabājot Eiropas Savienības biotopu aizsardzības prasībām, mežā sapūst nauda, kuru varētu izmantot medicīnai, izglītībai un citām sabiedrības vajadzībām.

Atskatoties uz aizvadīto gadu, Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Indulis Kovisārs atzina, ka nozarē tas bijis mainīgs – no pārliecinoši augošam gada sākumā līdz piesardzīgi vērtējamam gada nogalē. Tomēr par spīti svārstībām nozare pastāvīgi bijusi un ir tautsaimniecības dzinulis.

Pasniedzot “Zelta čiekuru” nominācijā “Par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā” Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra prasmi iegūt zināšanas pašam un prasmi nodot tās citiem.

Uz manu jautājumu, kā jūtas “Zelta čiekura” saņēmēja, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa atbild, ka viņa un pārējie apbalvotie neesot vienīgie, kuri šogad strādājuši labāk par citiem. Viņasprāt, apbalvojums jāuztver kā pateicība, kuru tikpat labi varētu saņemt arī citi meža nozarē strādājošie.

Svinīgās ceremonijas laikā Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs pasniedza īpašu balvu uzņēmuma “Latvijas valsts meži” ilggadējam valdes priekšsēdētājam Robertam Strīpniekam. Uzteikdama viņa prasmi valsts uzņēmuma sekmīgā vadīšanā, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone jokojot sacīja, ka Strīpnieka kungu vajadzētu klonēt, lai arī citus valsts uzņēmumus vadītu tikpat spējīgi un talantīgi cilvēki.

Reklāma
Reklāma

Ar “Zelta čiekuru” sirdī

Svinīgā pasākuma dalībnieki ar piemiņas brīdi godināja “Zelta čiekura” laureātu Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes Mežkopības katedras emeritēto profesoru Andreju Dreimani, kurš dažas dienas pirms apbalvošanas aizgāja viņsaulē. Nelaiķa vietā balvu saņēma viņa dēls Edgars, sacīdams, ka tēvs sirdī tomēr to saņēmis, jo par apbalvojumu uzzinājis jau novembrī. Šajās dienās izdota Andreja Dreimaņa grāmata “Mežsaimniecības pamati”.

“Esmu gandarīts, ka manu pūliņu rezultātā privāt­īpašnieku zināšanas par meža kopšanu ir ievērojami lielākas, nekā bija 90. gadu sākumā,” saņemdams apbalvojumu, sacīja meža nozares veterāns Jānis Iesalnieks.

Uzslavas arī ražotājiem

“Zelta čiekura” laureāts Egons Garklāvs pirms trīsdesmit gadiem izveidoja uzņēmumu “Dores Fabrika”, kurā no koka top visas tā dēvēto Dores māju koka būvdetaļas – grīdas pamata vainagi, sienu konstrukcijas, starpstāvu sijas, grīdas un terases dēļi, iekšējās un ārējās apdares dēļi, kā arī pilna jumta konstrukcijas. Uzņēmumam pieder patents inovatīvam guļbūvju konstrukcijas elementam – dzeguļu stūra savienojumam, kas aiztur vēju, lietu un salu.

Nominācijā “Par inovatīvu uzņēmējdarbību” apbalvotajā SIA “Shaman Inventions” ražo no koka izgatavotus astoņos veidos pārveidojamus bērnu divriteņus. Radīt šādu divriteni iedvesmojuši Egona vienpadsmit mazbērni. Uzņēmuma izpilddirektors un Egona dēls Atis Garklāvs teic, ka esot patīkami saņemt arī vietējo atzinību, jo starptautiskās uzņēmumam jau esot pulka.

Pasniegdams apbalvojumus, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards atzina, ka gadskārtējā pasākuma sarīkošana kultūras namā “Ziemeļblāzma” ir simboliska – nama būvniecības finansētājs, idejas autors bija kokrūpnieks Augusts Dombrovskis.

Kā zināms, atšķirībā no dažiem mūsdienu uzņēmējiem, kuriem rūp tikai sava kabata, Augustam Dombrovskim rūpēja arī viņa strādnieku labklājība. Ar viņa nesavtīgu atbalstu savulaik Vecmīlgrāvī dibināja un uzturēja bērnudārzu, proģimnāziju un “Burtnieku namu”. Pieminot Dombrovski un viņa savulaik nodibināto bezalkohola biedrību “Ziemeļblāzma”, “Zelta čiekura” saviesīgajā daļā pasākuma rīkotāji cienāja dalībniekus tikai ar bērzu sulu, kas patīkami atšķīra to no līdzīgiem pasākumiem un balvu pasniegšanas ceremonijām.

Meža nozares Gada balva "Zelta čiekurs"

“Zelta čiekura” 2019. gada laureāti

Nominācijā “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”:

* SIA “Venta-1” Ventspils novadā;

* SIA “Shaman Inventions” Cēsīs.

Nominācijā “Par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā”:

* Dagnija Lazdiņa, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošā pētniece;

* Anna Greidāne, Jersikas pamatskolas skolotāja;

* Māris Liopa, Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes loceklis.

Nominācijā “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”:

* Aivars Vanags, Viļakas novada saimniecības “Druvas” īpašnieks;

* Staņislavs Salmanis, Limbažu novada saimniecības “Aizvēji” īpašnieks;

* Ilga Sedliņa, Kuldīgas novada saimniecības “Bērzkalni” īpašniece.

Nominācijā “Par mūža ieguldījumu”:

* Andrejs Dreimanis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes Mežkopības katedras emeritētais profesors;

* Jānis Iesalnieks, mežsaimnieks no Kuldīgas novada;

* Egons Garklāvs, kokrūpnieks un dizaina mākslinieks no Amatas novada;

* Ignats Grugulis meža inženieris no Babītes.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.