Krievija frontē izmanto viltīgu taktiku, tā diemžēl nes labus rezultātus un raisa lielas bažas 0
Agresors joprojām neņem vērā zaudējumus, taču tagad “lielgabalu gaļu” var pārvērst okupētos Ukrainas teritorijas kilometros. Krievijas taktika, iefiltrējoties nelielās kājnieku grupās aiz Ukrainas aizsardzības pozīcijām, arvien vairāk satrauc militāros analītiķus, rakste izdevums The Times.
Publikācijas autori apraksta Krievijas taktikas evolūciju frontē. Tā vietā, lai veiktu masveida “gaļas” uzbrukumus un mēģinātu ar varu izlauzties cauri Ukrainas aizsardzībai, Krievijas pavēlniecība tagad izmanto savus karavīrus kā ēsmu, lai atklātu Ukrainas aizsardzības pozīcijas.
Robs Lī, bijušais ASV jūras kājnieks, kurš dzīvo Kijivā un analizē karu ASV bāzētajam Ārpolitikas pētniecības institūtam, uztraucas, ka Krievija ne tikai saglabā skaitlisku pārsvaru, bet arī ievieš inovācijas. Viņš uztraucas par iespēju, ka
krievi varētu apsteigt ukraiņus tehnoloģiju un taktikas ziņā, un ka Ukraina zaudētu kvalitatīvo priekšrocību, uz kuru tā visu laiku ir paļāvusies.
“Krievijas teritoriālie ieguvumi, īpaši jūlijā, bija diezgan ievērojami un lielāki nekā iepriekšējos mēnešos. Krievi virzījās uz priekšu 10–12 km vairākos virzienos… mums ir vairākas zonas, kur fronte sāk brukt,” piekrīt savam kolēģim Polijas militārais analītiķis Konrāds Muzika.
Apkopojot analītiķu skaidrojumus un sagūstīto krievu karavīru stāstījumus, laikraksts “The Times” ieskicē jaunās krievu taktikas būtību, ko Krievijas pavēlniecība sistemātiski izmanto pēdējos mēnešos.
Daudzviet Ukrainas aizsardzības blīvums ir ļoti zems. Parasti runa ir par 10–12 karavīriem uz kilometru, kuri ieņem trīs vai četras maskētas pozīcijas un no turienes novēro frontes līniju.
Tā kā nav nepārtrauktas tranšeju līnijas, krievi izmanto infiltrācijas taktiku: nelielas kājnieku grupas pa 2–6 karavīriem mēģina ielavīties starp Ukrainas tranšejām
(bieži vien naktī) un iegūt atbalsta punktu Ukrainas priekšējo pozīciju aizmugurē, gaidot pastiprinājumus.
Ja Ukrainas karavīri redzēs krievus rāpojam starp viņu pozīcijām un atklāj uguni, tas arī ir okupantu panākums. Galu galā šajā gadījumā ukraiņi atmaskosies, un tad Krievijas karaspēks mēģinās iznīcināt šīs pozīcijas ar bezpilota lidaparātu uzbrukumiem vai aviācijas bumbām. Tas, ka lielākā daļa Krievijas karavīru iet bojā, mēģinot nedaudz pavirzīties uz priekšu vai vismaz vienkārši atrast nomaskētas Ukrainas pozīcijas, Krievijas vadībai nav svarīgi: drīz Krievija nosūtīs vēl tādas pašas.
Kā norāda laikraksts “The Times”, ņemot vērā daudzos Ukrainas atjautības piemērus un Krievijas armijas iespaidīgo necieņu pret cilvēka dzīvību,
var viegli nepamanīt, ka arī Krievijas ģenerāļi patiesībā pastāvīgi ievieš jauninājumus.
Piemēram, netālu no Pokrovskas krievi diezgan aktīvi izmanto dronus, lai nodrošinātu visu nepieciešamo tiem saviem karavīriem, kuri spēja ielīst Ukrainas aizmugurē un nevar saņemt pārtiku un munīciju, izmantojot regulārās armijas loģistiku.
Un tas viss uz fona, kurā milzīgajiem darbaspēka zaudējumiem krieviem praktiski nav nekādas nozīmes. Kā raksta The Times,
Krievija katru mēnesi armijā stabili pieņem darbā aptuveni 30 000 jaunu rekrūšu, savukārt Ukraina sasniedz knapi trešdaļu no šī skaitļa.
Iepriekšminētais amerikāņu analītiķis Robs Lī brīdina, ka turpmāka Krievijas pārākuma uzkrāšanās dažādos karadarbības aspektos varētu radīt Ukrainai patiesi nopietnas problēmas, pat salīdzinot ar to, kas tai ir tagad.
