Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Zane Bitere/LETA

“Jāizsludina ārkārtas stāvoklis!” Vai angļu valoda kļuvusi par neapturamu sērgu jauniešu vidū? 0

Angļu valoda jauniešu ikdienā kļūst arvien dominējošāka, raisot diskusijas par to, vai tā ir dabiska globalizācijas sastāvdaļa vai tomēr bīstams signāls latviešu valodas nākotnei.

Kokteilis
Lielais 2026. gada horoskops visām zodiaka zīmēm – kas gaidāms attiecībās, finanšu jomā un kāda būs veselība?
Valsts atbalsts beidzies, tagad par elektrību maksāsim vairāk: kas mūs sagaida?
Kokteilis
Viņi nav kā citi: šajos 3 datumos dzimušo dvēseles pieder citam laikmetam
Lasīt citas ziņas

“Latvieti! Neļauj savām atvasēm runāt angliski ikdienā! Tā nav vingrināšanās angļu valodā — tā ir kārkanglība, pārangliskošanās, latviešu valodas pazaudēšana! Regulāri dzirdu latviešu pusaudžus runājam angliski. Nesen vilcienā dzirdēju, kā pusaudzis pasūtīja vietas kādā krogā, sāka runāt latviski, tad nespēja latviski formulēt domu un pārgāja uz angļu valodu.

Pirms pieciem gadiem uzrakstīju šo brīdinājuma sleju par pārangliskošanos. Pilī pie Levita tika sasaukta sanāksme ar valodu atbildīgajām amatpersonām. Teikšu kā ir — diemžēl izlikās par beigtiem!

CITI ŠOBRĪD LASA

Tapis pirmais LVA pētījums, kurā secināts, ka jauniešu attieksme pret latviešu valodu “ir pozitīva”. Šāds secinājums nemaina faktu, ka pusaudži un bērni arvien biežāk sarunājas angliski.

Kampaņa #RunāLatviski uzskata, ka šajā sakarā būtu izsludināms ārkārtas stāvoklis! Un ir pēdējais brīdis darīt visu iespējamo, lai pārangliskošanās procesu apstādinātu!” vietnē “Threads” raksta Liāna Langa.

Latviešu valodas tēma īpaši sensitīva kļuvusi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Tajā brīdī tautai atvērās acis uz milzīgo krievu valodas patēriņu mūsu zemē. Valdība centusies šo patēriņu samazināt. Par konkrētiem rezultātiem grūti spriest, jo ikdienā krievvalodīgie tāpat sarunājas savā valodā.

Bet kā ir ar angļu valodas patēriņu? Gadiem ejot, arī tas ir pārņēmis mūsu mēles, īpaši jauniešu vidū. Īpaši izteikti tas redzams vietējo satura veidotāju vidū — tie nereti latviski nespēj vai negrib pabeigt teikumu vai izteikt domu, bieži izmantojot anglicismus vai angļu valodas vārdus un pat frāzes.

Par šo problēmu rakstījām jau 2023. gadā. Latviešu valodas aģentūras direktore Inita Vītola TV24 ēterā toreiz sacīja: “Sekas var būt arī tālejošākas. Ir jāskatās, kā situācija attīstās, bet jauniešu valoda ir īpašs valodas paveids. Jauniešiem ir arī citi sociālās atpazīstamības kritēriji, un angļu valoda bieži ir to vidū. Nereti tā ir norobežošanās no pieaugušo pasaules, un jaunieši arī runā angliski.

Te mums jāpaskatās uz tādu aspektu — no vienas puses, protams, mēs gribam, lai paplašinās latviešu valodas lietojums, un es esmu tikai par to! No otras puses, mums ir jāpaskatās, uz kuru pusi mēs ejam. Vai mēs vēlamies atgriezties Austrumu pusē, vai mēs vēlamies iet uz Rietumu pusi? Ja vēlamies iet uz Rietumu pusi, tad, protams, jauniešiem šī un daudzas citas Eiropas valodas būtu jāzina.”

Viņa toreiz pauda viedokli, ka lielais angļu valodas patēriņš jauniešu vidū nav problēma.

Vēl par šo tēmu rakstījām arī pērn. Tolaik kāda mamma bija satraukusies par to, ka skolotāja nemitīgi aizrāda par svešvalodas izmantošanu starpbrīžos. Izglītības kvalitātes valsts dienesta eksperti skaidroja, ka “ir atbalstāma izglītības iestādes prakse veicināt skolēnu valsts valodas lietošanu arī ārpus izglītības ieguves procesa, it sevišķi gadījumos, ja skolēniem nav pietiekamu valsts valodas prasmju, kas ierobežo viņu iesaisti pilnvērtīgā izglītības ieguves procesā.”

Ko par šo domā soctīklu komentētāji?

Ziņo!

Ja arī Tu vēlies padalīties ar savu stāstu

Ziņo!
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.