Putins plāno likuma grozījumus karaspēka ievešanai citās valstīs “pilsoņu tiesību aizsardzībai” 2
Krievijas valdība ir iesniegusi parlamenta apakšpalātā likumprojektu, kas ļaus ievest karaspēku citās valstīs, lai aizsargātu tajās arestētos vai tiesas lēmuma dēļ vajātos Krievijas pilsoņus, liecina Valsts Domes elektroniskajā datu bāzē publicētais dokuments.
Likumprojekta paskaidrojuma rakstā teikts, ka grozījumi paredzēti federālā likuma “Par Krievijas Federācijas pilsonību” 6. pantā un federālā likuma “Par aizsardzību” 10. pantā. Kā norādīja grozījumu autori, tas ir nepieciešams, “lai aizsargātu Krievijas pilsoņu tiesības gadījumā, ja viņi tiek arestēti (aizturēti), krimināli vai citādi vajāti”, pamatojoties uz lēmumiem ārvalstu un starptautiskajās tiesās, kurām piešķirtas pilnvaras bez Krievijas līdzdalības vai kurām ir kompetence, kas nav balstīta uz starptautisku līgumu ar Krieviju vai attiecīgu ANO Drošības padomes rezolūciju.
Dokuments paredz, ka, lai aizsargātu Krievijas pilsoņus ārzemēs, pēc valsts prezidenta lēmuma ir iespējama bruņoto spēku eksteritoriāla izmantošana. Saskaņā ar aģentūras RBK avotiem Krievijas valdības komisija likumdošanas jautājumos ir apstiprinājusi grozījumu projektu.
2025. gada 29. decembrī Krievijas diktators Vladimirs Putins parakstīja likumu, kas atļauj Krievijas teritorijā neizpildīt ārvalstu tiesu, arī Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) un speciālo tribunālu, lēmumus.
2023. gada martā SKT izdeva Putina un Krievijas prezidenta pilnvarotās bērnu tiesību jautājumos Marijas Ļvovas-Belovas aizturēšanas orderi. Tiesas prokurori viņus tur aizdomās par bērnu nelikumīgu deportāciju no okupētajām Ukrainas teritorijām. Krievija 2000. gadā parakstīja Romas statūtus, uz kuru pamata darbojas SKT, bet tos tā arī neratificēja. 2016. gadā Maskava atsauca savu parakstu.
