
Krievijas provokācijas pret NATO valstīm turpināsies, kamēr nebūs adekvātas atbildes, pašmāju eksperti uzsver 0
Krievijas provokācijas pret NATO valstīm turpināsies, kamēr nebūs adekvātas atbildes, šādu viedokli pauda aģentūras LETA aptaujātie eksperti.
Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks sprieda, ka pēc Krievijas dronu ielidošanas Polijā un lidmašīnu pieļautiem gaisa telpas pārkāpumiem Igaunijā aliansei, tāpat kā citās nopietnās situācijās, ir jābūt vēsai galvai, bet nevajag būt mīkstčaulīgai.
“Jā. Mēs piedzīvosim turpmākas provokācijas un eskalāciju tik ilgi, kamēr reaģēsim neadekvāti. Tieši neadekvātā sabiedroto un alianses reakcija ir iemesls tam, ka notiek eskalācija un Krievija paceļ šo latiņu arvien augstāk,” uzskata eksperts.
Pabriks atgādināja, ka dzīvojam hibrīdkara apstākļos un robeža starp karu un mieru ir daudz izplūdušāka nekā agrāk. Tāpat dzīvojam Ukraina skara apstākļos, kad Krievija piekopj citādu agresivitāti nekā Padomju Savienība “aukstā kara” apstākļos.
Runājot par to, kāda būtu adekvāta reakcija uz Krievija lidaparātu ielaušanos NATO telpā, Pabriks norādīja, ka publiski nav zināms detaļas, kā notika komunikācija starp Krievijas pilotiem un sabiedrotajiem, taču no komunikācijas viedokļa ir jābūt skaidram signālam Krievijai, ka tā nākamreiz riskēs nopietnāk.
“Ja ielidos piloti, tad riskēs, ka lidmašīnas var tikt iznīcinātas vai nosēdinātas. Mēs riskējam ar to, ka bez adekvātas reakcijas NATO sabiedrības acīs pārvērtīsies par ANO. Es nesaku, ka šīs lidmašīnas uzreiz vajadzēja notriekt, bet man nav skaidrs, kas tika darīts,” pauda Pabriks.
Pabriks piekrīt, ka turpināsies provokācijas arī citās sfērās – jūrā un uz sauszemes, kamēr Rietumu atbildes aprobežosies ar nosodījumu. “Jābūt skaidram signālam krieviem,” uzsvēra Pabriks un atgādināja, ka jāveido pastāvīgas pretgaizsardzības sistēmas un robežas aizsardzības līmenis jānotur pastāvīgā gatavībā.
Bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Gaisa spēku komandieris, kādreizējais vēstnieks Kazahstānā un Azerbaidžānā Juris Maklakovs pauda, ka Krievijas provokācijas bijušas vienmēr, taču tagad parādījusies dronu izmantošana.
“Noteikti provokācijas turpināsies, jo tas ir ļoti labs veids, kā var pārbaudīt izlūkošanu un reaģēšanas spējas, iegūt sensitīvu informāciju,” sprieda eksperts.
Maklakovs piekrita, ka provokācijas var turpināties ne tikai gaisā, bet arī uz jūras un sauszemes, piemēram, vēl vairāk pastiprinot migrācijas spiedienu uz robežu. Tāpat nedrīkst aizmirst par kibertelpu. Tas nozīmē, ka aliansei ir jāattīsta visas sfēras un attīstībai jābūt plānveidīgai.
“Es nedomāju, ka ar pirmo reizi vajadzētu notriekt Krievijas lidmašīnas, bet ir jāsamazina pretgaisa aizsardzības reaģēšanas laiks,” piebilda Maklakovs.
Jau ziņots, ka trīs Krievijas iznīcinātāji “MiG-31” piektdien bez atļaujas ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča un pavadīja tajā aptuveni 12 minūtes. Igaunijas valdība ir nolēmusi pieprasīt Ziemeļatlantijas līguma 4.panta konsultācijas. Līdzīgi pēc dronu ielaušanās rīkojās arī Polija. Saskaņā ar 4.pantu NATO dalībvalsts var sasaukt steidzamas sarunas, ja tā uzskata, ka ir apdraudēta tās “teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība”.