Krištopans par valsts parādu: Latvija met krāsnī divas reizes vairāk naudu nekā igauņi 130

“Pirmais trauksmes cēlājs biju es un Ainars Šlesers pirms diviem gadiem, kad stiprināja 2023.gada [valsts] budžetu, un, kad stiprināja 2024.gada budžetu. Un tagad tas ir rezultāts! Vēl joprojām nekas nav izdarīts, lai būtu ekonomiskā attīstība. Es domāju, ka aizņemšanās būs, un viņi neko nesamazinās izdevumos, bet aizņemsies vairāk,” tā TV24 raidījumā “Ziņu top” pauda 14. Saeimas deputāts (LPV) un bijušais premjers Vilis Krištopans, diskutējot par problēmām ar valsts budžetu un valsts parādu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
7 datumi, kuros dzimuši izredzētie: visticamāk, viņi nenojauš par kādu apslēptu talantu
Veselam
11 drošas pazīmes, ka ar jūsu veselību viss ir kārtībā
TV24
“Tā pircēja veikalā nevar pateikt pat vienu vārdu latviski!” Deputāte norāda uz lielu kļūdu, kas tika pieļauta 90.gados
Lasīt citas ziņas

Krištopans intervijā norādīja, ka uz šā gada 31.martu valsts parāds sastādot 18,2 miljardus eiro. “Tagad ir vairāk, jo tikko vēl 100 miljonus [eiro] aizņēmās. Nu, gada beigās būs 20 miljardi! Rēķiniet, kad Kariņš 2018.gadā atnāca [premjera amatā] bija apmēram 10 miljardi, pēc šīm vēlēšanām bija kaut kādi 15 miljardi, tagad 18 miljardi. Tad būs 20 miljardi, 22 miljardi un 24 miljardi [eiro],” tā uzskaitīja Krištopans, runājot par Latvijas valsts parāda potenciālo apmēru tuvāko gadu laikā.

“Pēc diviem gadiem būs 24 miljardi [eiro] ārējais parāds. Ko viņi ietaupīs? Neko! Viņi nemāk,” komentēja Krištopans TV24 raidījumā “Ziņu top”. Savukārt turpinot sarunu par nodokļu iekasēšanu, tika pieminēta gan Somija, gan Igaunija. “Igaunijas ieņēmumu daļa ir 16,8 miljardi [eiro], mums 14,5 miljardi [eiro]. Mums ir divi miljardi vairāk. Igaunija nekādus nodokļus necels,” norādīja Krištopans.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krištopans piebilda, ka Igaunijai ir divas reizes mazāks “valdības parāds” nekā Latvijai.

“Ko Igaunijas premjere pateica? Tos procentus, ko mēs [igauņi] maksājam, mēs metam krāsnī naudu…Tātad Latvija met krāsnī divas reizes vairāk naudu! Šogad 1 miljonu [eiro] dienā, nākošgad būs pusmiljards [eiro] gadā – vēl gandrīz divi miljoni dienā. Nu tā viņi ir dzīvojuši! Un tagad ir rezultāts – pie sasistas siles. Tagad būs ļoti grūti, bet, kā es esmu vienmēr teicis, šī Saeima vairs neko neizglābs, ticiet man, neko! Ārpolitikā okey – Braže ir ideāla, bet tā ir ārpolitika. Ekonomika ir pavisam kas cits,” komentēja Krištopans TV24 raidījumā “Ziņu top” problēmas ar Latvijas valsts budžetu, tostarp arvien pieaugošo valsts parāda apmēru.

Jau vēstīts, ka Latvija bija viena no deviņām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kur pērnā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaudzis vispārējās valdības parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), liecina pirmdien, 22.aprīlī, publiskotie ES statistikas pārvaldes “Eurostat” dati, ziņoja LETA.

Latvijā ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē valdības parāds palielinājies par 1,8 procentpunktiem.

Vēl vispārējās valdības parāda kāpums ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo laika posmu pirms gada bijis Somijā (+2,3 procentpunkti), Rumānijā (+1,3 procentpunkti), Igaunijā (+1,1 procentpunkts), Luksemburgā un Beļģijā (abās valstīs +0,9 procentpunkti), Bulgārijā (+0,5 procentpunkti), Polijā (+0,4 procentpunkti) un Lietuvā (+0,2 procentpunkti).

Vispārējās valdības parāds trešajā ceturksnī samazinājies 18 ES valstīs. Lielākais kritums reģistrēts Portugālē (-13,3 procentpunkti), Grieķijā (-10,8 procentpunkti), Kiprā (-8,3 procentpunkti) un Horvātijā (-4,8 procentpunkti).

ES vidēji kritums bijis 1,7 procentpunkti, bet eirozonā samazinājums bijis 2,3 procentpunkti.

Reklāma
Reklāma



Pilnu TV24 raidījumu “Ziņu top” variet skatīties video šeit:

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.