Finanšu ministrs no Finanšu ministrijas uz Saeimu nes 2023. gada budžeta portfeli.
Finanšu ministrs no Finanšu ministrijas uz Saeimu nes 2023. gada budžeta portfeli.
Foto. LETA © Paula Čurkste

Krists Kalniņš: Vai valsts budžetu kādreiz veidos arī finansisti? Atkal kāpjam uz tiem pašiem grābekļiem… 51

Autors: Krists Kalniņš, finansists, TV24

Ir izveidota jauna valdība, un tiek veidots nākamā gada budžets. Diemžēl atkal kāpjam uz tiem pašiem grābekļiem, un neko labu no tā neviens nesagaida. Kārtējo reizi aizbildinoties ar terminiem – fiskālā disciplīna, fiskālā telpa un naudas nav, finanšu ministrija de facto nosaka valdības dienas kārtību. Protams, finanses ir ļoti svarīgas, tomēr ir liela atšķirība starp naudas izšķērdēšanu un valsts līdzekļu tērēšanu nepieciešamām investīcijām.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties
14 iecienīti produkti, kuru sastāvā ir vielas, kas var veicināt vēža veidošanos 3
Ukraina pazemo Putinu, pārkāpjot vienu “sarkano līniju” pēc otras
Lasīt citas ziņas

Kliedzošākais nekompetences piemērs ir Finanšu ministrijas piedāvātais avansa nodoklis bankām. Publiski tiek apgalvots, ka šādā veidā valsts budžetā tiks gūti papildus 140 miljoni eiro.

Jebkurš cilvēks ar loģisku domāšanu saprot, ka avanss nekādi nevar tikt uzskatīts par papildu ienākumiem, tā ir tikai nauda ko saņemam ātrāk apgrozāmajiem līdzekļiem.
CITI ŠOBRĪD LASA

Finanšu ministrija mēģina šo pasniegt kā Igaunijas modeli, bet tie ir klaji meli, jo Igaunijas valdība ir vienojusies ar banku sektoru par ārkārtas dividenžu izmaksu, un šādā veidā tiešām gūs papildu ienākumus budžetā. Šāds avansa maksājums Igaunijā pastāv no 2018.gada un nav ieviests banku pieaugušās peļņas dēļ. Šāda grāmatvediska budžeta veidošana, koncentrējoties uz 12 mēnešu periodu, arī rada vislielākās valsts problēmas.

Ja vēlamies pārmaiņas un valsts attīstību, tam ir nepieciešamas investīcijas, un tas nozīmē plānošanu ilgtermiņā vismaz 5-10 gadu robežās.

Esam unikāla valsts, kas var kopā vienoties par prioritātēm, kurās nepieciešamas investīcijas un papildu līdzekļi, bet tad tikpat vienoti pieņemam budžetu, kurā šos līdzekļus nepiešķiram.

Cik gadus jau klausāmies, ka Latvijas valdības prioritātes ir izglītība, veselība, zinātne un vēl visas pārējās nozares, kurās netiek investēti līdzekļi un veiktas nepieciešamās reformas, jo nav finansējuma. Šī drausmīgā daudzu gadu prakse ir novedusi mūs visus uz Eiropas tabulu apakšdaļu dažādās jomās.

Vēl absurdāku šo situāciju padara fakts, ka Latvijas valdībai pēdējos 10 gadus ir ļoti viegli pieejami finanšu līdzekļi, kurus var aizņemties starptautiskajos tirgos. Ir pieejami arī pētījumi, fakti un stratēģijas, kur tieši valstij būtu jāveic investīcijas, lai gūtu pēc iespējas lielāku atdevi.

Diemžēl valsts sektorā augstākajā līmenī trūkst finansistu un finanšu izpratnes. Cilvēku, kuri saprot, kā vispareizāk lietot finanšu resursus, kā tos atrast vajadzīgajā apmērā un kā atšķirt nepieciešamās investīcijas no naudas izšķērdēšanas. Tā vietā mums ir grāmatvežu ministrija, kas katru gadu rēķina mistiskas fiskālās telpas un uzskata, ka avansa maksājumi ir papildu budžeta ienākumi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.