“Arosa–R” saimniece Māra Rudzāte ar dēlu Mārtiņu pie savas krūmmelleņu plantācijas Līvbērzes pagastā.
“Arosa–R” saimniece Māra Rudzāte ar dēlu Mārtiņu pie savas krūmmelleņu plantācijas Līvbērzes pagastā.
Foto – Valdis Semjonovs

Daudz nianšu 1

Lai audzētu šo kultūru, augsnei jābūt skābai un irdenai, pietiekami mitrai. Augam patīk, lai to mulčē. Lielākās izmaksas veido tieši mulčēšana, nepieciešama arī laba mēslošana – saimniecībā izmanto preparātus, ko var lietot bioloģiskie zemnieki, kā arī nedaudz slāpekli, bez kā nevarot iztikt. Tāpat augiem tiek doti mikroelementi. Regulāri tiek ņemtas lapu un augsnes analīzes, lai noteiktu augiem nepieciešamo.

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
TV24
“Neaiciniet atpakaļ, ja jūs nezināt, vai šeit būs darbs!” Jaunietis pabeidzis augstskolu Anglijā, bet Latvijā nevar atrast darbu
Vai esi pārliecināts, ka tavā noīrētajā miteklītī nav slēptās kameras? Lūk, kā pārbaudīt!
Lasīt citas ziņas

Pēc pieredzes Māra saka – krūmmellenes ir kaprīza un smaga kultūra. “Ja tehnoloģija ir uztaustīta un piemeklēta sistēma, ko un kā darīt, tad vēl ir labi. Arī klimats ir svarīgs, lai, piemēram, ziemā temperatūra nebūtu zemāka par -25,” pārdomās dalās Māra Rudzāte.

Pērn vidēji raža bija 1,5 t ogu no hektāra. Vai kultūra ir rentabla? “Ja ziema ir tāda kā pagājušā, tad ir rentabla, taču, ja ir tik daudz lasītāju, cik šogad, tad cipari neiet kopā,” skaidro saimniece. Ogu novākšanā svarīgs ir darbaspēks, taču šogad tā pietrūcis – nepieciešamo 100 vietā strādāja vien 60, līdz ar to neizdevās visu izaudzēto novākt. Saimniece darbā bija pieņēmusi arī deviņus viesstrādniekus no Ukrainas, taču viņi nolēma sezonu beigt ātrāk. Māra Rudzāte būtu gatava ņemt darbā arī patvēruma meklētājus, taču viņai pagaidām nav lielas pārliecības, ka bēgļi gribēs strādāt. Māra bilst, ka pēdējos divos gados ļoti noderīga ir sezonas laukstrādnieku programma ar 15% ienākumu nodokli, kas ļauj ātri vien reģistrēt sezonas strādniekus LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Ja šādas programmas nebūtu, bizness būtu apgrūtināts. Strādnieki pie ogu novākšanas dienā var nopelnīt līdz 20 eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ogu novākšanu nevar mehanizēt, tas galvenokārt ir roku darbs. Daudzi patērētāji ir izbrīnīti par salīdzinoši augsto ogu cenu pašmāju tirgū, bet jārēķinās ar lielām audzēšanas izmaksām. Lauka ierīkošanas izmaksas, ieskaitot ūdenskrātuvju izbūvi un meliorāciju, vienam ha ir 12 tūkstoši eiro, turklāt jārēķinās ar aptuveni tikpat lielām izmaksām par stādiem un vēl jāpieskaita žoga ierīkošanas, pamatmēslojuma un laistīšanas izmaksas. Otrajā gadā jārēķinās vēl ar papildu izmaksām par ravēšanu, pļaušanu, papildu mēslošanu, mikroelementu miglošanu, zaru izgriešanu. Tieši zaru izgriešana ir viena no lielākajām izmaksu pozīcijām – ap 600 eiro, sākot no trešā gada. Savukārt pļaušana izmaksā 150 eiro par hektāru. Saimniecības teritorijā izveidota moderna ogu šķirošanas un uzglabāšanas ēka, kuras izveidē ieguldīts teju viens miljons eiro. Izaudzēto “Arosa–R” realizē “Rimi Latvia” veikalu tīklā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.