Sirēnas dzird tikai puse iedzīvotāju 16
“Apdraudējuma gadījumā visā valstī vai konkrētā teritorijā tiek iedarbinātas trauksmes sirēnas. Tās uzstādītas tikai pilsētās, un vienas sirēnas raidītais skaņas signāls dzirdams aptuveni pusotra kilometra rādiusā,” rakstīts VUGD bukletā.
Pirms trīs gadiem trauksmes sirēnu ģenerālmēģinājumā, kad uz trīs minūtēm bija iedarbinātas visas valsts “gaudotājas”, ak vai – tās sadzirdēja tikai puse iedzīvotāju. Pilsētās cipars bija labāks – 70%, rādīja 2013. gadā veiktā sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” aptauja par Latvijas civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas efektivitāti.
Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks majors Mārtiņš Baltmanis mierina, ka vietās, kur sirēnu nav, operatīvie dienesti ar skaļruņiem informē tautu, kas noticis un kādai jābūt viņu rīcībai, taču, šaubu nav, trauksmes cēlāju vajag vairāk.
Kaimiņi lietuvieši un nedaudz tālākie Nīderlandes pavalstnieki iedzīvotāju apziņošanai izmanto mobilos sakarus, proti, paziņojumu par ārkārtas situāciju cilvēks saņem savā mobilajā tālrunī.
Pasākums efektīvs, taču dārgs. Aprēķini rāda, ka šādas sistēmas ieviešana izmaksātu piecus miljonus eiro, bet uzturēšana – ap 250 tūkstošiem eiro gadā. Salīdzinājumam – trauksmes sirēnām kopš 2006. gada iztērēti aptuveni 308 tūkstoši eiro. Taču ko līdz lētākas izmaksas, ja nav rezultāta?
Līdz 2018. gada 30. martam VUGD iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par trauksmes izziņošanas tehniskajiem risinājumiem.
– Dosim vairākus variantus – gan par sirēnu sistēmas modernizāciju, gan mobilo apraidi, – skaidro M. Baltmanis un piebilst, ka Lietuva saglabājusi arī trauksmes sirēnas.
