Tuvumā palikuši tikai pakalpiņi. Putins arvien vairāk zaudē Krievijas elites cieņu, pārvēršoties par “kārpainu pīli” 0
Putins vairs nav cars, bet gan savas bijušās varas fantoms. Britu laikraksts “The Sunday Times” raksta, ka cilvēks, kurš sevi uzskatīja par ģēniju, nu kļuvis pats par savu baiļu un vecuma ķīlnieku.
Ietekmīgais britu politikas apskatnieks Marks Galeotti rakstā analizē 72 gadus vecā Putina spēju mazināšanos. Viņš esot cilvēks, kurš kādreiz šķita aprēķināts un auksts politiķis, bet tagad pārvērties par novecojošu diktatoru, kurš zaudējis saikni ar realitāti.
Putins joprojām ir pārliecināts, ka viņš ir ģēnijs. Taču realitāte ir cita – visi, kas kādreiz uzdrošinājās viņam iebilst, ir pazuduši: daļa trimdā, daļa cietumā, daļa kapos. Mūsdienās viņa tuvumā palikuši tikai pakalpiņi un fanātiķi, kuri atkārto, ka viss notiek pēc plāna. Tikmēr realitāte ir šāda: valsts asiņo Ukrainā, ekonomika klibo, bet pats “vadonis” arvien vairāk līdzinās vecam monarham, iesprostotam savā pilī.
Galeotti raksta, ka pasaule tagad sastopas ne tikai ar Putinu, bet ar “Putinu kvadrātā” – cilvēku, kurš zaudējis spēju šaubīties un uztvert patiesību. Viņš ir sev apkārt vairs pulcē tikai fantomus. Viņš vairs neklausa pat tuvākos cilvēkus – padomdevējus, baņķierus, militāristus.
Jebkurš mēģinājums viņam nodot sliktas ziņas beidzas ar klusumu vai karjeru iznīcināšanu. Pat neveiksmīgais lēmums iebrukt Ukrainā nav dzimis no spēka, bet no bailēm – no bailēm tikt aizmirstam, no bailēm, ka vēsture rakstīs par viņu kā par cilvēku, pie kura sabruka Krievija. Rezultātā – miljoniem salauztu dzīvju, simtiem tūkstoši nogalināto, desmitiem pilsētu iznīcinātas.
Putins noveco. Viņam arvien mazāk enerģijas, mazāk kontroles un mazāk uzticības cilvēkiem. Viņš baidās iecelt pēcteci, lai neizskatītos kā “kārpaina pīle”. Baidās zaudēt karu, bet vēl vairāk – atzīt, ka jau zaudējis.
“Viņš pats sevi ir ieslēdzis zelta būrī,” raksta Galeotti. “Viņu grauž bailes, paranoja un vēlme izskatīties lielam, lai gan viņš jau sen ir smieklīgs.” Krievijas elite jau sen vairs viņu neciena, tomēr joprojām baidās. Valsts darbojas autopilotā, bet diktators sapņo tikai par vienu – lai viņa vārds tiktu ierakstīts vēstures grāmatās. Ne kā slepkavas vai gļēvuļa, bet kā Krievijas glābēja. Bet diezin vai tā notiks.
Materiāls sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
