Vai skolas “izskaistinās sevi”, ja dati par to darbību būs publiski pieejami? 0
Līdz 2021. gada beigām vajadzētu būt gatavam izglītības kvalitātes monitoringa rīkam, kas ļaus izglītības iestādes vērtēt četros dažādos aspektos, taču gaidāmas diskusijas, vai šiem datiem jābūt publiski pieejamiem. Kā viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams vairāk mērīt un analizēt izglītības iestāžu darbu, tiek minēts skolu dažādais sniegums: gan centralizētajos eksāmenos, gan starptautiskajā PISA skolēnu sekmju salīdzinājumā tieši lauku skolēnu vidējais sniegums krietni atpaliek no pilsētu, jo sevišķi Rīgas skolēnu rezultātiem.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pagājšnedēļ vairākkārt izskanēja, ka daļā skolu izglītības kvalitātes aspekts nešķiet svarīgs vai neatliek resursu to nodrošināt, jo skola vairāk uzņēmusies bāriņtiesas un sociālā dienesta funkcijas. Uz to norādīja gan komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, gan izglītības tehnoloģiju uzņēmuma pārstāvis Gatis Narvaišs.
Vienā vārdā nevar pateikt
To, ka jāizveido šāda monitoringa sistēma, paredz izglītības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam. Monitoringa sistēmas izveide jau ir krietni aizkavējusies, tomēr deputāti vērtēja, ka pēdējos mēnešos gan notikusi strauja sistēmas izstrāde. Diskusijās ar 60 ekspertiem spriests, kā tad definēt izglītības kvalitāti, un secināts, ka vienā vārdā to nemaz nevar pateikt.
Panākta vienošanās, ka izglītības kvalitāti mērīs ar 148 dažādiem indikatoriem, kas raksturos četras dažādas izglītības kvalitātes sastāvdaļas: vai izglītības iestādē ir laba pārvaldība, vai ir iekļaujoša vide, vai tā darbojas atbilstīgi mērķiem un vai tajā piedāvā kvalitatīvas mācības. Katra no šīm sastāvdaļām raksturota vēl sīkāk.
Piemēram, to, vai skolās ir kvalitatīvas mācības, noteiks, skatoties, kā noris mācīšana un mācīšanās, kāda ir pedagogu kapacitāte un kā tiek īstenotas izglītības programmas.
Nosakot skolas vidi, raudzīsies arī to, kādi ir dati par vardarbību katrā konkrētajā skolā. Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāres vietniece, Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Gunta Arāja, šobrīd IZM pieejami vispārēji dati par vardarbības līmeni skolās, bet nav zināms, kāda ir situācija katrā konkrētajā izglītības iestādē.
Indikatoriem nepieciešamos datus iegūs visdažādākajos veidos, tostarp veicot skolēnu, viņu vecāku un pedagogu aptaujas.
Skolas mēģinātu slēpt datus?
G. Arāja sacīja, ka IZM izglītības monitoringa sistēmas datus vismaz daļēji varētu publiskot. Viņa uzsvēra: iegūtie dati netiks izmantoti, lai skolas ranžētu kādos reitingos, tomēr iecerēts, ka interneta vidē varēs, piemēram, ievadīt rādītāju “iekļaujoša vide” un redzēt, kuras skolas šajā rādītājā saņēmušas augstākos un kuras zemākos vērtējumus. Tāpat, uzklikšķinot uz kādu konkrētu skolu, būs iespējams redzēt, kā tā vērtēta katrā no kvalitātes sadaļām.
Dati tiks arī izmantoti, lai pastāvīgi uzmanītu skolu darbu.
Plānots izstrādāt arī agrīnās brīdināšanas sistēmu, kurā skola tiks brīdināta par nepietiekamu kvalitāti, pirms tā būs kļuvusi pavisam kritiska.
Tikmēr komisijas priekšsēdētājs A. Ašeradens aicināja kārtīgi pārdomāt, vai datus tiešām nepieciešams publiskot. Viņš norādīja, ka dažādās valstīs ir dažāda pieredze ar izglītības kvalitātes datu publiskošanu. Vēlāk “Latvijas Avīzei” viņš skaidroja: ja dati būs publiski pieejami, skolas varētu mēģināt slēpt patieso informāciju, līdz ar to izglītības kvalitātes monitoringa sistēma nedarbotos pilnvērtīgi.
Pilnībā gatava monitoringa sistēma varētu būt nākamā gada beigās, taču, lai tā pilnvērtīgi sāktu darboties, būs jāpaiet vēl dažiem gadiem, kamēr tiks uzkrāti dati.
Izglītības monitoringa sistēma tiek izstrādāta ar Eiropas sociālā fonda finansējumu: 4,1 miljonu eiro.
Vajadzētu mazāk birokrātijas
Vēl pirms sāks pilnvērtīgi darboties izglītības monitoringa sistēma, mainīsies pieeja skolu akreditācijai un jau no šā gada septembra tiks ieviesta kvalitātes vadības sistēma izglītībā, pastāstīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktors Rolands Ozols.
Līdz šim akreditācijas sistēma lielā mērā balstījās uz skolu pašnovērtējuma ziņojumiem, bet nu lielāka uzmanība tiks pievērsta objektīvajiem datiem par skolas darbību un lielāka uzmanība tiks pievērsta jomām, kurās skolai ir zemāki sasniegumi. IKVD pārstāvis teica, ka dienests biežāk veiks dažādas izpētes par skolu darbību, piemēram, aprīlī sāks pētīt, kā skolām veicas ar matemātikas mācīšanu.
Tas gan nenozīmē, ka pašvērtējuma ziņojumi vairs nebūs jāraksta: tie joprojām būs svarīgi.
Vienlaikus IKVD sola, ka skolu darbībā samazināsies arī birokrātija: tikšot pārskatīts to dokumentu skaits, kas skolai jāgatavo.
G. Narvaišs sacīja: lai skolu vadībai un pedagogiem būtu laiks pievērsties tieši izglītības kvalitātes jautājumiem, svarīgi, lai viņi nebūtu pārlieku aizņemti ar dažādiem birokrātiskiem jautājumiem. Piemēram, Anglijā skolas ar sliktiem rezultātiem tiek nodotas bezpeļņas organizācijai, kas nodarbojas ar grāmatvedības un citiem administratīviem jautājumiem, ļaujot skolas kolektīvam pievērsties tieši mācību procesam.
A. Ašeradens stāstīja par Somijas pieredzi: tur izglītības sistēma ir ļoti decentralizēta, piemēram, kā atalgot skolotājus, lemj katra skola pati, tas netiek noteikts no augšas. Toties tieši izglītības kvalitātes līmenis gan tiek rūpīgi uzmanīts un domāts, kā to uzlabot. To veic Izglītības kvalitātes aģentūra. Tikmēr Latvijā līdzīgas iestādes nemaz nav. Iespējams, tāda varētu veidoties, ja tiks paplašinātas IKVD funkcijas.
