Aigars Mačiņš

“Labs IT speciālists pelna pietiekami, lai nodrošinātu sev vidusslāņa dzīvi Latvijā un var atļauties investēt arī nākotnes uzkrājumiem,” saruna ar risinājumu arhitektu 30

Katram no mums ir savi priekšstati par šobrīd tik populāro darbības nozari – informācijas tehnoloģijām (IT) un darbu tajā. Lai saprastu, kā Latvijas IT nākotni redz cilvēks no iekšienes un vai tiešām nākotnē šajā jomā būs tik daudz darba vietu, LA.LV uz sarunu aicināja Aigaru Mačiņu, Emergn Latvia risinājumu arhitektu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 114
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
TV24
“Ukraiņi atraduši alternatīvu ATACMS raķetēm,” atklāj NBS majors Slaidiņš 105
Lasīt citas ziņas

Kā veidojās jūsu karjera IT jomā? Kā izvēlējāties profesiju? Cik viegli/grūti bija to apgūt?

Es nezinu, vai es esmu izvēlējies savu profesiju, es teiktu, ka tā ir atnākusi pie manis izaugsmes un dzīves līkloču ceļā. Viss ir loģiski attīstījies – esmu bijis programmētājs, tehnoloģiju evaņģēlists, izstrādes programmu / projektu vadītājs un tagad risinājumu arhitekts uzņēmumā Emergn. Patstāvīgi un ar ģimeni dzīvojis Latvijā, Igaunijā un ASV, kas pozitīvi ietekmējis arī manas karjeras iespējas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Es esmu uzaudzis ar domu par IT. Kad es uzzināju, ka man būs programmēšana 7. klasē, es par sakrāto kabatas naudu skrēju uz tuvāko Zvaigzne ABC grāmatnīcu (Biķernieku ielā), lai nopirktu grāmatu par programmēšanu un tad cītīgi to lasīju. Tomēr jāsaka, ka skolotājas, kas man mācīja programmēšanu, bija daudz noderīgākas, vismaz sākumā. Pēc 9. klases es gatavojos un nokārtoju savu pirmo MCP (Microsoft Certified Profesional) eksāmenu par programmēšanu C# un .net framework. Tas man prasīja 3 nedēļas, 8 stundas katru dienu pavadīju ar sagatavošanās grāmatu un trenējoties, datorā rakstot mazas programmas. Jāsaka gan, ka tad arī zaudēju maģiju un apbrīnu par datoriem un sapratu, ka dators reāli dara tikai to ko mēs – cilvēki – esam tur ielikuši.

Pēc tam, kad es jau darbojos nozarē, es sapratu, ka lielākais izaicinājums ir nevis tehnoloģijas, bet saprast cilvēku sistēmas, kas darbojas tehnoloģiju pasaulē. Tas arī ir kļuvis par aspektu, kas saglabā manu interesi par nozari. Protams, es skatos arī platformu Twitch un Youtube izstrādes infulencerus un klausos tehnoloģiju podkāstus, līdz ar to tas palīdz būt lietas kursā par nozares aktualitātēm.

Šodien teju katrs jaunietis, kad viņam vaicā, par ko vēlas kļūt, saka, ka būs programmētājs/geimeris/influenceris… Vai tiešām nākotnē tik daudz šādus speciālistus vajadzēs?

Cilvēki ir mūsu lielākā bagātība Latvijā. Šo cilvēku produktivitāte ir galvenā metrika, pēc kā mēs varam mērīt valsts iedzīvotāju labklājību. Tādēļ, ja vēlamies dzīvot labāk, tad mums pašiem vajag vadīt un kontrolēt savu likteni šo uzlabojumu meklēšanā un pielietošanā, lai uzņēmumi, kas top Latvijā, spētu sasniegt arvien vairāk cilvēku uz planētas. Manuprāt, tas nebūtu iespējams bez IT speciālistiem. Jāņem vērā, ka

ir pieņēmums, ka katrus 5 gadus programmētāju skaits uz planētas dubultojas, kas arī apstiprina to, ka šādu speciālistu ir patiešām daudz. Tomēr mēs jau sen dzīvojam informācijas laikmetā un informāciju tehnoloģiju speciālisti noteikti ir un būs nepieciešami, lai mēs varētu labāk un efektīvāk izmantot informāciju.

Cik labi speciālisti ir Latvijas IT ļaudis, salīdzinot ar ārvalstu?

Latvijas IT (jāņem vērā, ka arvien vairāk pie mums strādā arī citu tautību cilvēki, kas izvēlas pārcelties uz Latviju no citām vietām pasaulē) speciālisti ir ļoti spējīgi darboties globālā tirgū. Protams, attīstoties mums ir mazliet jāsaprot, ka ir atšķirība starp akadēmisko izcilību un praktisko. Reālajā dzīvē ir daudz vietas lietām, kas nav dogmatiski definētas. Kad cilvēki uzsāk apgūt kādas zināšanas, tās mēdz būt dogmatiskākas un kad pieredze un prakse uzkrājas, tad mēs atkāpjamies un atrodam jaunas patiesības, kas der konkrētajam kontekstam. Kā jau visiem zināms – reizēm akadēmiskās zināšanas atšķiras no prakses. Praksē es teiktu, ka mums ir daudz jāstrādā, lai uzlabotu mūsu sociālās un humanitārās prasmes, lai varētu konkurēt ar ārvalstu speciālistiem. Tomēr šobrīd uzņēmumā Emergn ir projekti, kur kopā sastrādājamies mēs, vietējie, un ārvalstu speciālisti, un jāsaka, ka starp zināšanām nav lielu plaisu, lielāka ietekme ir, piemēram, kultūras atšķirībām, dažādām izpratnēm par hierarhiju, cilvēku savstarpējām attiecībām un tam līdzīgi.

Reklāma
Reklāma

Ja runā par finansiālajiem aspektiem – laiki, kad mēs varējām konkurēt ar cenu, jau sen ir beigušies, šobrīd mēs esam salīdzinoši dārgi globālajiem klientiem. Līdz ar to – ar šīm izmaksām pieaug prasības ne tikai pēc tehniskās izcilības, bet arī pēc izpratnes un analītiskās spējas par klientu biznesu. Tāpat nepieciešamas prasmes profesionāli veidot patīkamu sadarbību un, ja nepieciešams, politiski korekti aizstāvēt savu viedokli, atstājot patīkamu pēcgaršu arī tad, ja viedokļi atšķiras.

Cik attīstīta IT jomā ir Latvija, salīdzinot ar citu pasauli?

Liela daļa Latvijas IT jomas darbojas pakalpojumu segmentā un nenodarbojas ar produktu izstrādi sava uzņēmuma vajadzībām. Tas ir diezgan ierobežojošs faktors prasmju izaugsmē, jo šādi mēs tikai ierobežotā viedā kontrolējam savu ceļu. Mums ir iespēja daudz redzēt un apgūt dažādas lietas, reizē ir iespēja radīt inovācijas, tāpēc šādos uzņēmumos ir daudz grūtāk, jo ir grūti specializēties. Ja klientu portfelis ir globāls, tad nāk arī laika zonu izaicinājumi, un cilvēki galvenokārt nevēlas strādāt pārbīdītās darba stundās.

Cik pelna labs IT speciālists Latvijā un pasaulē?

Dažādi. Es teiktu, ka labs IT speciālists noteikti pelna pietiekami, lai nodrošinātu sev labu vidusslāņa dzīvi Latvijā un var atļauties investēt arī nākotnes uzkrājumiem. Mūsu algas straujiem soļiem tuvojas Skandināvijai (vecākiem un vadošiem speciālistiem), un tas ir tikai desmitgades jautājums, kad to sasniegsim.

Latvijā vēl nav gana daudz darba devēju, kas darbojas Eiropas talantu tirgū un mēģina piesaistīt labākos speciālistus no visas Eiropas, lai tie dzīvotu šeit. Tas gan mazliet mainās ar jaunuzņēmumu kustību un Covid-19 ietekmi, bet, kad tas notiks, tad arī pie mums parādīsies plašākas iespējas ar ļoti lielu atalgojumu. Salīdzinot ar ASV, Dubaju – vēl ir, kur augt, bet no otras puses, mūsu ikdienas izmaksas ir salīdzinoši daudz zemākas. Atalgojums ir ļoti saistīts ar mājokļa (īre, pirkšana) izmaksām. (Es ieteiktu paskatīties topia/ teleport.io, lai salīdzinātu, ko nozīmē dzīvot citur, jo tas ir ļoti sarežģīts jautājums.)

Kā mākslīgais intelekts ietekmēs mūsu dzīvi pēc 5 gadiem? Vai jūs nebiedē, ka šī ietekme varētu būt ļoti milzīga?

Patiesībā mākslīgais intelekts ir mūsu dzīvēs jau ļoti sen. Ja uz to skatās mazliet vispusīgi, es teiktu, ka biržas tirgošanos jau kopš astoņdesmitajiem gadiem pārvalda matemātiski modeļi, kas ir ļoti tuvi tam, ko datorzinātnieki sauc par mākslīgo intelektu. Es domāju, ka tā ir iespēja mums cilvēkiem darīt vairāk, kā arī pārdalīt pasaulē notiekošo kārtību, un Latvijai noteikti ir jāizmanto šis potenciāls. Ja to neizdarīsim mēs, to izdarīs citi. Ir arī skaidrs, ka lielie mākslīgā intelekta izrāvieni Latvijā diemžēl nav iespējami, jo mums nav tik daudz finansiālo līdzekļu un datoru, datu resursu, ko var izmantot fundamentālo izrāvienu panākšanai. Tajā pašā laikā, ja mēs sekojam globāliem notikumiem un radām praktiskus pielietojumus uz šo fundamentālo izrāvienu bāzes, tad mums ir visas iespējas būt konkurētspējīgiem citu valstu vidū.

Ko nozīmē risinājumu arhitekts?

Mēs esam speciālisti, kuru mērķis ir strādāt ar klienta biznesa problēmu sapratni un atbilstošu IT risinājumu piemeklēšanu tām. Mēs palīdzam saprast, kurām uzņēmuma spējām ir nepieciešami uzlabojumi un kā tos realizēt. Uzlabojumi var būt gan tehnoloģiski, gan procesuāli. Tādēļ mums ir nepieciešama diezgan plaša pieredze, reizē mums ir jāuztur sevi tehnoloģiskā formā un ir jādarbojas arī ar pašām tehnoloģijām. Protams, liela nozīme ir arī uzņēmumam, kurā strādā. Kamēr darbojos Emergn, man ir bijis visai viegli būt tonusā un zināt par nozarē notiekošo, jo nemitīgi notiek apmācības un aktīvi tiek ieguldīts darbinieku attīstībā.

Attīstība šajā profesijā ir nemitīga, nepārtraukti sanāk sevi izaicināt, risināt arvien jaunas problēmas, turklāt svarīgs ir arī savstarpējo attiecību aspekts – kopīgi jāsadarbojas ar dažādiem cilvēkiem, jāmotivē tie, lai kopā sasniegtu mērķus. Manuprāt, visi šie faktori padara šo profesiju interesantu, tas nav kā stereotipiski cilvēki iedomājas karjeru IT profesijā – vienmuļu ikdienu, bez liekas komunikācijas. Strādājot šajā profesijā man teju katra diena ir atšķirīga, ņemot vērā arī to, ka strādāju globālā uzņēmumā kā Emergn, sanāk strādāt arī starptautiskos projektos un sadarboties ar augsta līmeņa speciālistiem no visas pasaules.

Kas ir lielākais jūsu līdz šim veikums, ar ko patiesi lepojaties?

Es domāju, ka varu lepoties ar mūsu Emergn komandas sasniegumiem, tai skaitā, veidojot dažādas sistēmas Latvijā publiskajā sektorā, kas ir izturējušas laika pārbaudes. Mēs noteikti esam viens no tiem IT spēlētājiem, kur darbinieki lepojas ar to, ko viņi ir izstrādājuši Latvijā. Gan arī ar mūsu darbiem, ko esam paveikuši ārvalstu klientiem, gan tehnoloģiju un IT vadības konsultāciju jomā, gan izstrādē. Viens no pēdējā laika lielākajiem izaicinājumiem bija darbs ar ASV klientu laikā, kad Krievija iebruka Ukrainā. Karam sākoties, Emergn nekavējoties pieņēma lēmumu slēgt filiāli Krievijā, līdz ar to šīs filiāles veiktais darbs, tai skaitā liela apjoma projekts ar jau minēto ASV klientu, tika pārcelts uz Latviju un Portugāli. Tas bija izaicinošs posms un prasīja ātri reaģēt un pielāgoties, ko arī veiksmīgi paveicām. Mūsu komanda izdarīja izcilu darbu, ne tikai nodrošinot izstrādes nepārtrauktību un palīdzot klientam radīt jaunas inovācijas, lai tas spētu piesaistīt jaunus un jaudīgākus klientus, bet arī uzlabojot procesus un paceļot darba kvalitāti augstākā līmenī.

Kas ir beidzamā lieta, kas patiesi pārsteidza IT jomā?

Mani nebeidz pārsteigt tas, cik liela ir IT inerce, un ļoti bieži mēs varam atrast risnājumus, kas ir radīti pirms 30, 40 vai pat vairāk gadiem un joprojām tiek turēti goda vietā. Līdz ar to mums ir ļoti svarīgi ne tikai mainīt lietas, bet tiešām meklēt tos 10x uzlabojumus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.