Kāpēc debesis tieši virs Zemes ir zilas, bet kosmoss – melns? Atbilde pārsteigs visus 18
Mūsu planēta, tāpat kā kosmoss kopumā, ir pilna noslēpumu, uz kuriem atbildes vēl nav atrastas. Piemēram, zinātnieki jau gadiem cenšas noskaidrot, kas sūta noslēpumainos signālus no kosmosa un vai pastāv citas dzīvības formas.
Tomēr dažus mūsu eksistences aspektus zinātniekiem ir izdevies izskaidrot. Viens no tiem – kāpēc debesis izskatās zilas, ja kosmoss ir melns?
Angļu zinātnieks Lords Reilijs bija pirmais, kurš daļēji izskaidroja, kāpēc debesis ir zilas. Tas notika jau 19. gadsimta 70. gados. Neiedziļinoties fizikas formulās un sarežģītos jēdzienos, NASA šo parādību nu izskaidrojusi samērā vienkārši.
Mēs uztveram Saules gaismu kā baltu, bet patiesībā tā sastāv no visām varavīksnes krāsām. Kad Saules gaisma sasniedz Zemes atmosfēru, tā tiek izkliedēta visos virzienos ar gaisā esošās gāzes daļiņām.
Zilā gaisma izkliedējas vairāk nekā citas krāsas, jo tai ir īsāki viļņu garumi. Tāpēc lielākoties cilvēks redz zilas debesis.
Nav noslēpums, ka Zeme rotē ne tikai ap Sauli, bet arī ap savu asi. Kad Saule atrodas zem horizonta, tās gaisma vairs neapgaismo atmosfēru virs mums. Tādējādi nav gaismas ko izkliedēt, bet pati atmosfēra nespīd. Tāpēc nakts debesis mēs redzam tumšas, tās apgaismo tikai Mēness un zvaigžņu dabiskā gaisma.
Loģisks ir arī jautājums: ja zvaigznes ir tik spožas, kāpēc kosmoss ir melns?
Kosmosā nav atmosfēras, kas atstarotu un izkliedētu Saules gaismu – tas ir vakuums, uz tā nav gaisa, putekļu vai citu daļiņu, kas piedalītos šajā izkliedēšanas procesā.
Gaisma nāk no zvaigznēm un galaktikām, taču tās atrodas milzīgos attālumos viena no otras, un starp tām atrodas tumsa. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kosmoss ir melns, raksta Space.com.
Zinātnieki uzskata, ka galu galā visas zvaigznes kļūs tumšas — tādas zvaigznes kā Saule pastāv tikai aptuveni 10 miljardus gadu. Tiek prognozēts, ka pēc triljoniem gadu Visums iegrims tumsā. Šajā tālajā nākotnē pastāvēs tikai zvaigžņu paliekas un melnie caurumi.
