“Tas brīdis, kad rakņājies pa humpalām un ieraugi tur…” Alise piedzīvo amizantu situāciju pēc tam, kad labdarībai noziedo apģērbu 0
Daudziem no mums pārmērīgi daudz drēbju nav retums. Iemesli var būt dažnedažādākie – impulsīvi pirkumi, izmērs vairs neder, apģērbs iziet no modes vai vienkārši vairs nepatīk. Daļa izmanto iespēju apģērbu pārdot, bet citi – ziedot labdarībai. Tā izdarījusi arī soctīklotāja Alise, kura pēc ziedošanas saskārusies ar amizantu situāciju.
Alise raksta: “Tas brīdis, kad rakņājies pa humpalām un ieraugi tur karājamies 3 (!!!) bikses, kuras nesen ieliki labdarības kastē pie veikala.”
Izrādās, Alise nav vienīgā, kurai tā gadījies. Komentētāji dalās gan stāstos, kā humpalās uzgājuši savas drēbes, gan citus amizantus stāstus, iegādājoties apģērbu.
Nu jau kādu laiku atpakaļ “Bez Tabu” bija sižets, kurā kāda sieviete, kas pati veido somas, bija vienu noziedojusi. Vēlāk soma nonāca humpalu veikalā. Divu domu nebija – tāda soma bija tikai vienā eksemplārā, tāpēc sieviete bija pilnībā pārliecināta, ka tā ir viņas. Jau toreiz tas izraisīja sašutumu – kāpēc cilvēku ziedotais apģērbs nonāk veikalā un tiek pārdots?
Arī šoreiz ir jūtams sašutums.
Anda raksta: “Regulāri ziedoju bērnu apģērbu. Nedaudz amizanti, ka tajā pat ēkā ir humpalu tipa veikals – labākās pārdod. Man nedaudz žēl tas, ka es ATDODU, lai ir cilvēkiem, kuri nevar atļauties, bet kāds tomēr tām uzliek cenu zīmi…”
Madara mēģina skaidrot situāciju, norādot, ka veikalos, kuros ir ziedošanas kastes, bieži tiek tirgotas noziedotās preces, lai segtu īres izmaksas telpām un iegādātos citas preces, ar kurām palīdzēt, piemēram, pārtiku vai higiēnas preces.
Tomēr Alise nosmej, ka labdarības kaste bijusi citā pilsētā nekā humpalas. Turklāt – tā atradusies pie pārtikas veikala.
Paskatīsimies, kas vēl sakāms komentētājiem!
“Un? Ir atdots, tātad atdots. Iespējams, nodotais tiek pārdots un līdzekļi izmantoti labdarībai.”
“Vācu tūrists arī reiz paķēra šoku, kad ekskursijas laikā iegāja Alūksnes humpalās un atrada savas bikses.”
“Nesen ziemas jakā kabatā atradu biļeti, kas pirkta gadu atpakaļ un nonākusi “Big sale” humpīšos.”
“Vienreiz “TikTok” humpalu live laikā iepirkos. Saņēmu apģērbu ar čeku kabatā, no “Forevers” gaļas veikala.”
“Oj, šis notiek arī ar tekstiliem, kas nodoti pārstrādei. Vienmēr šķitis dīvaini, kāda viņiem starpība, vai drēbe ie-/saplēsta vai nē – tekstils jau tas pats vien ir. Bet, nu, re, kā.”
“Arī vien tiešām nemeklēju kādu SOS situācijā, kam nodot, tad man vienalga, kas notiek ar manis atdotām lietām – kaut vai pēc 10 minūtēm ieliek tirgot. Man tās lietas nevajadzēja, pati ar tirgošanu pērties negribēju – manas mājas ir atbrīvotas, un saņēmējam ir vai nu noderīgas lietas, vai nauda citiem tēriņiem. Visi laimīgi.”
“Viss labākais, ko var darīt, ir pašiem personīgi atrast cilvēkus, kam vajag uzreiz, un nogādāt to viņiem rokās.”
“Iespēja atpirkt atpakaļ savas bikses, reta iespēja, kas jāizmanto.”
“Kaut kur jau humpenes tās drēbes iepērk. Varbūt arī no tās organizācijas, kam nodevi labdarībai iepirka – nu reāli, ko viņi darīt ar tiem ziedotajiem kvantumiem, ieskaitot vakarkleitas utt.”
“Tas ir normāli, jo tie “vācēji” paši sevi uztur, viņus neviens nesponsorē!”
