Latvijā
Izglītība

Latgales skolās nav latgaliešu valodas stundu0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA/Zane Bitere

Lai nodrošinātu Valsts valodas likumā paredzēto latgaliešu valodas aizsardzību un attīstību, būtu nepieciešams lielāks atbalsts latgaliešu valodas mācīšanai Latgales skolās, uzskata latgaliešu nevalstiskās organizācijas. Tikmēr Saeimas deputāti par konkrētiem pasākumiem sola lemt kaut kad nākotnē.

Trešdien Saeimā uz kopsēdi sanāca divas komisijas – ­Ilgtspējīgas attīstības komisija un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības apakškomisija. Kopā vairāki desmiti Saeimas deputātu. Sarunas tēma bija latgaliešu valoda, jaunais mācību saturs un Latgale. Kāpēc šāda sēde organizēta, netapa skaidrs, jo par latgaliešu valodas lomu skolās tika runāts maz, konkrētās problēmās deputātiem pat nebija laika iedziļināties.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) sniedza tādu kā priekšlasījumu par to, cik daudz darīts latgaliešu valodas nostiprināšanai: ir valsts atbalstīta latviešu valodas pētīšana, tās ietvaros varot pētīt arī latgaliešu valodu, latgaliešu rakstu valodu var apgūt gan Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA), gan Daugavpils Universitātē.

Arī Latgales skolās varot apgūt gan latgaliešu valodu, gan kultūru, ir arī metodiskie materiāli skolotājiem.

No valsts piešķirtās mērķdotācijas skolām var apmaksāt arī latgaliešu valodas stundas. Latgales skolās tiek mācīta arī novadu mācība.

Tādā pašā garā turpināja Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Vineta Ernstsone, kura tāpat stāstīja par latgaliešu valodas pētniecības iespējām un vairākkārt uzsvēra, ka top latgaliešu rakstu valodas pareizrakstības rīks, kas noderēs mašīntulkošanai (tulko dators). Notiekot latgaliešu valodas runas konkursi, kā arī latgaliešu literatūras, valodas un kultūrvēstures olimpiāde.

Toties Latgales pārstāvji stāstīja par reālo situāciju skolās. Tā kā Latgales skolās lielākoties ir maz skolēnu, arī mērķdotāciju skolotāju algām tās saņem salīdzinoši nelielu. Par šo naudu skolu direktoriem grūti apmaksāt skolotāju darbu obligātajās mācību stundās un latgaliešu valodas stundu apmaksai naudas pietrūkst. Tāpēc Baltinavas vidusskolas direktors Imants Klišāns rosināja mērķdotāciju skolotāju algām sadalīt tā, lai daļa būtu paredzēta tieši latgaliešu valodas stundām un nekam citam to izmantot nedrīkstētu. Tātad vai nu direktors gādā, lai būtu latgaliešu valodas stundas, vai arī šis finansējums skolai vispār netiek.

I. Klišāns gan rosināja arī noteikt, ka Latgales skolām jāuzliek par pienākumu piedāvāt ar novadu saistītu mācību saturu. Tas, vai šīs stundas izvēlēties, gan būtu skolēnu un viņu vecāku ziņā. V. Ernstsone teica: priekšlikumi ir pārdomu vērti, taču neko konkrētu nesolīja.

Vaicāju I. Slišānam, vai latgaliešu valoda tiek mācīta viņa paša vadītajā skolā. Skolas direktors atbildēja – kā atsevišķs mācību priekšmets ne.

Taču 5. un 7. klasē skolēniem ir iespēja izvēlēties novada mācību, kurā nodarbības notiek gan latgaliski, gan latviešu literārajā valodā.

Skolēniem par šīm nodarbībām ir liela interese, jo tās notiek ne tikai skolā – tiek rīkotas arī ekskursijas.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (“Vienotība”) rosināja domāt, vai nevajag vienu latgaliešu valodas stundu Latgales skolās noteikt kā obligātu. Vienlaikus viņš arī atzina, ka tādā gadījumā skolas varētu saskarties ar latgaļu valodas skolotāju trūkumu.

RTA profesore Ilga Šuplinska toties stāstīja, ka akadēmijā vairs nav filoloģijas studiju programmas, jo tai trūcis studentu. Tieši šajā programmā bijis ietverts tā sauktais Latgales modulis, kur varēja apgūt latgaliešu valodu un tās mācīšanas metodiku, taču studenti to neizvēlējās, jo “skolās nebija pieprasījuma pēc skolotājiem ar šādām zināšanām”. Tagad gan arī modulis tiek piedāvāts, taču topošajiem latviešu valodas skolotājiem.

Saistītie raksti

Taču V. Ernstsone par skolu problēmām negribēja izteikties, viņa sāka stāstīt, ka radio un televīzijā ir raidījumi latgaliski. I. Šuplinska norādīja uz to, ka svarīga arī latgaliešu valodas apguve skolās, R. Jansons aicināja “nepārvērst sēdi par priekšvēlēšanu pasākumu”, tādējādi acīmredzot norādot uz to, ka I. Šuplinska kandidē uz vietu 13. Saeimā. Pēc R. Jansona domām, viss ir kārtībā, jo likums paredz latgaliešu valodas aizsardzību.

Runājot par jauno izglītības saturu, projekta “Skola 2030” pārstāve un vienlaikus RTA profesore Sanita Lazdiņa stāstīja, ka latgaliešu valodas tēmas iekļausies latviešu valodas stundās, jo, apgūstot latviešu valodu, skolēniem jāuzzina arī par izlokšņu daudzveidību. Piemēram, 3. klasē būs tēma “Es – valodu detektīvs”, kurā skolēni cita starpā noskaidros, kādi dialekti tiek izmantoti viņu apkārtnē.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LA
LA.LV
Latvijā
“Cilvēks vienkārši pazūd.” Pie viesnīcas piebrauca divas policijas ekipāžas un viņu aizveda… Cietumā Itālijā nokļuvusi mūziķe Dženifere Rumpāne 3
2 stundas
LE
LETA/LA.LV
Pasaulē
“Jūlija, tu mani izglābi! Navaļnijs emocionālā vēstījumā pauž, ka viņu izdziedinājusi sievas mīlestība
8 minūtes
GN
Gunārs Nāgels
Latvijā
Gunārs Nāgels: Dažādas vietējās un ārzemju Covid dīvainības
9 minūtes
OZ
Olafs Zvejnieks
Latvijā
Minimālo algu palielinās līdz 500 eiro, ārstiem un skolotājiem dos, radošajiem atņems – cik “biezi” nākamgad būs mūsu maciņi 5
6 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. Ogrē apskatāma apbrīnojama strūklaka: tajā “ieausta” Lielvārdes josta 1
1 stunda