Latvija atbalsta ceļošanai nepieciešamā zaļā sertifikāta ieviešanu. Vai ir zināms, kad to varētu ieviest? 20
Latvija atbalsta pēc iespējas ātrāku ceļošanai nepieciešamā zaļā sertifikāta ieviešanu, teikts otrdien valdībā atbalstītajā Latvijas pozīcijā par priekšlikumu Eiropas Savienībā (ES) ieviest digitālo zaļos sertifikātu.
Šā gada 17.martā Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu pakotni digitālā zaļā sertifikāta izveidei, lai sekmētu drošu brīvu pārvietošanos ES ietvaros Covid-19 pandēmijas laikā.
Digitālais zaļais sertifikāts attiektos uz trešo valstu pilsoņiem, kuri rezidē vai legāli uzturas dalībvalstu teritorijās un kuriem ir tiesības pārvietoties uz citu dalībvalsti atbilstoši ES regulējumam. EK priekšlikums paredz šos sertifikātus izdot sadarbspējīgā formātā un tos varētu ticami verificēt, ja sertifikāta turētājs tos uzrāda citās dalībvalstīs, tādējādi atvieglojot brīvu pārvietošanos ES.
Plānots, ka digitālos zaļos sertifikātus izdotu digitālā vai papīra formātā vai abos formātos. Sertifikātiem būtu jāsatur sadarbspējīgs, digitāli lasāms svītrkods, kas satur relevantos datus, kuri attiecas uz sertifikātiem. Vienlaikus jānodrošina, ka sertifikāti tiek izsniegti vismaz dalībvalsts nacionālajā valodā un angļu valodā.
Veselības ministrijas (VM) sagatavotajā Latvijas pozīcijā uzsvērts, ka Latvija kopumā atbalsta digitālā zaļā sertifikāta izstrādi.
“Uzskatām, ka digitālajam zaļajam sertifikātam kā vienota parauga dokumentam jeb apliecinājumam ir jābūt ērti lietojamam iedzīvotājiem un viegli pārbaudāmam katrā dalībvalstī,” teikts Latvijas pozīcijā.
Tāpat Latvija atbalsta, ka digitālā zaļā sertifikāta saņemšanas procedūra ir bezmaksas un maksimāli vienkāršota, kas nerada būtiskas izmaksas. Latvijas interesēs ir digitāls, integrēts un vienots risinājums ES līmenī, kas veicinātu vienotu ES pieeju.
Vienlaikus Latvija pievienojas dalībvalstu bažām par neskaidri formulētiem digitālā zaļā sertifikāta izdošanas aspektiem, zinātnisko pierādījumu trūkumam dažādu nosacījumu izvirzīšanai un neskaidrībai par sertifikātu hierarhiju un derīguma termiņu.
“Latvija kopumā ir skeptiski noskaņota par antivielu testu iekļaušanu kā pierādījumu par izslimošanu, jo pēc antivielu klātbūtnes nav iespējams spriest, kad cilvēks ir pārslimojis Covid-19, tādējādi tas neatbilst konceptam par pozitīva testa derīguma termiņu, apliecinot cilvēka pārslimošanu. Latvijas skatījumā šādu ierakstu interpretēt un vērtēt ir problemātiski un tas nevar kalpot par pamatu personas iespējai neievērot konkrētus ceļošanas vai citus ierobežojumus,” teikts VM sagatavotajā dokumentā.
Ņemot to vērā, pozīcijā uzsvērts, ka Latvija atbalsta šī brīža rosinājumu pieņemt uz pietiekamiem zinātniskiem pierādījumiem balstītus deleģētus aktus, kas paredzēs šo antivielu testu kā pierādījumu izslimošanai. Latvija atbalsta iestrādāto elastību attiecībā uz šāda apliecinājuma potenciālo atzīšanu.
Attiecībā uz pārejas periodu, Latvijas skatījumā digitālais zaļais sertifikāts jāievieš pēc iespējas ātrāk, turklāt Latvija neiebilst kompromisa priekšlikumā noteiktajām vienam mēnesim kā parējās periodam.
Tāpat Latvija konceptuāli atbalsta ES un Pasaules Veselības organizācijas izstrādāto rīku un risinājumu integrāciju attiecībā uz digitālo zaļo sertifikātu.
Pagājušajā nedēļā, 8.aprīlī, valdības sēdē veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) informēja, ka patlaban ES tiek izstrādāta sistēma, kādā veidā cilvēks varētu pierādīt, ka viņš ir vai nu izslimojis Covid-19, vai arī ir vakcinējies pret šo vīrusu, vai arī persona ir ieguvusi negatīvu Covid-19 testu, kas ir svarīgi nosacījumi, lai persona varētu pārvietos gan iekšzemē, gan ārzemēs.
“ES par to diskutē, jo tas ir ne tikai epidemioloģisks un ekonomikas jautājums, bet gan tas ir skatāms plašāk kā ES pārvietošanās brīvības jautājums,” piebilda Pavļuts.
Ministrs skaidroja, ka patlaban tiek risināts jautājums par to, kā iegūt informāciju no dažādām datubāzēm un pārliecināties par šīs informācijas patiesumu, bet praktiski sistēma būtu šāda – cilvēku vakcinē, tas tiek fiksēts, tad cilvēkam izsniedz sertifikātu un viņš iegūst tiesības, piemēram, ceļot.
Pavļuts rezumēja, ka zaļā sertifikāta ieviešanai nepieciešams, lai ES dalībvalstis vienotos par datu apmaiņas standartiem, katrā dalībvalstī tiktu izstrādāts nepieciešamais regulējums un uz tā bāzes jāizstrādā tehniskais risinājums.
Ministrs gan neprecizēja, kad reāli Latvijā varētu ieviest zaļos sertifikātus.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) valdības sēdē atsaucās uz savā rīcībā esošu informāciju, kas liecina, ka Latvija kā pēdējā no ES dalībvalstīm ieviesīs zaļos sertifikātus. Ministrs informēja, ka Francija tūlīt ieviesīs zaļos sertifikātus, virkne citu ES dalībvalstu tos ieviesīs maija sākumā, bet Latvija tos plāno ieviest kā pēdējā.
Pavļuts atzina, ka viņš nevar komentēt Bordāna rīcībā esošo informāciju, jo Latvijas izstrādātais plāna projekts to neparedz. No Latvijas plāna projekta izriet, ka jūnijā tiks izstrādāti nepieciešamie normatīvi zaļā sertifikāta ieviešanai Latvijā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mudināja normatīvu izstrādi plānot daudz agrāk. Tomēr Pavļuts aicināja ievērot “lietu secību”, proti, vispirms būtu jāsagaida ES regula un tikai tad Latvija varētu uz tās bāzes izstrādāt nepieciešamos normatīvus. Kariņš gan piebilda, ka Latvija normatīvus var sākt izstrādāt vēl nesagaidījusi ES regulu.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pauda vēlmi kaut Latvija ar zaļo sertifikātu ieviešanu virzītos raitāk. Viņš piekrita premjeram, ka ES regula nebūs obligāti jāpārņem, bet gan ES valstīm tā būs rekomendējoša.
