“Latvijā aug apjomīgs parazītu segments.” Izskan skarbs vērtējums par jauniešiem, kuri nedz strādā, nedz mācās 0
Bezdarbs, zemas algas un liels aizbraukušo skaits, Latvijā problēmu netrūkst. Taču pēdējā laikā arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts vēl kādai parādībai – lielajam jauniešu skaitam, kuri statistikā uzrādās kā bezdarbnieki. Soctīklos cilvēki spriež, kas šajā situācijā nogājis greizi.
Marta sociālo mediju platformā “X” aizsāka diskusiju, rakstot: “Latvijā aug apjomīgs parazītu segments: 28 000 jauniešu nedz strādā, nedz mācās – vienkārši dzīvo kādam uz kakla. Skumji to apzināties.”
Ilze šādam viedoklim nepiekrīt un metas jauniešus aizstāvēt: “Toties tik daudz jaunieši gan mācās augstskolās pilna laika studijās, gan strādā.”
Savukārt Ineta izgaismo problēmu, ar kuru nākas saskarties daudziem jauniešiem pēc studijām: “Es lieliski atceros, kā mans jaunietis meklēja darbu pēc augstskolas. Forši – visur prasa pieredzi. KĀ var dabūt pieredzi, ja tevi neņem darbā? Vai arī prasa krievu valodu, ko šī paaudze vairs nezina?”
Arī Evitai ir savs skaidrojums, kāpēc Latvijā izveidojusies šāda situācija: “Varbūt tas saistīts ar to, ka bērnus Latvijā atstāj pašplūsmā ar nākotnes profesijas izvēli. Dzīvojot Vācijā, ievēroju, ka bērnus jau no bērnudārza vēro un virza uz to, kur redzami viņu talanti – vienam tās ir studijas augstskolā, citam amatniecība, citam māksla.”
Tikmēr Gints uzskata, ka daļa atbildības jāuzņemas arī vecākiem, jo, viņaprāt, šāda situācija nav normāla.
Viņi ir radoši influenceri un investori, viņi netaisās strādāt 9-5 regulārā darbā kopā ar maz pelnošiem un visu gribošiem proletāriešiem.
— Skaidris (@Umatnieks) April 7, 2026
Nezinu, bet pieļauju, ka man divi zināmie "parazīti" ir šajā sarakstā. Bet viņi ir emigrējuši uz citām valstīm, jo Latvijā nedabūja darbu dēļ krievu valodas nezināšanas.
— Viedoklis (@Viedoklis4) April 8, 2026
Bet mēs taču gribējām "kā Eiropā un ASV"! Cik attīstītajās valstīs ir pabalsta saņēmēju, a?
Un atkal, paskatīsimies vēsturē – Romai paliekot arvien varenākai, tā dēvēto klientu, liekēžu kuri dirnēja bagāto ātriju priekštelpās, daudzums pieauga.
Tātad – tāda ir cilvēka daba!— Imants Kore (@dzimmijs13) April 8, 2026
Ja viņi strādātu, tad mums nevajadzētu indiešus.
— Māra Manson (@Madarmara) April 7, 2026
Kā man patīk šie vecāko paaudžu uzbraucieni jauniešiem. Biedri, kas tos jauniešus tādus izaudzināja? Kas radīja šo sa*irsto darba tirgu? Tie jaunieši vispar ir Latvijā? Vecāko paaudžu nevēlēšanās uzņemties atbildību par pašu sastrādāto ir vienkārši fantastiska.
— Muhtars (@Muhtars55) April 8, 2026
Kas vēl zināms par mūsdienu jauniešiem?
2025. gada sākumā Latvijā dzīvoja 208 240 jauniešu1 18–29 gadu vecumā, veidojot 11,2 % no kopējā iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Arvien lielāka daļa jauniešu ir ieguvuši augstāko izglītību un samazinās vien pamata vai zemāku izglītību ieguvušo īpatsvars. 70,3 % jauniešu 18–24 gadu vecumā un 41,7 % 25–29 gadu vecumā dzīvoja kopā ar saviem vecākiem bez kopdzīves partnera vai bērniem.
Pērn lielākā daļa jauniešu 18-29 gadu vecumā (42,1 %) bija nodarbināti un nemācījās, 27,4 % – mācījās, bet nestrādāja, 16,7 % gan mācījās, gan strādāja un 13,5 % nemācījās un nestrādāja.
Vairāk nekā puse (51,3 %) jauniešu bija vīrieši un 48,7 % – sievietes. Kopējā iedzīvotāju struktūrā proporcija ir pretēja – 46,4 % vīriešu un 53,6 % sieviešu, kas norāda, ka vairāk dzimst zēnu, bet sievietes dzīvo ilgāk.
2025. gada sākumā visvairāk jauniešu bija Kurzemē (11,7 %) un Zemgalē (11,3 %), bet vismazāk – Latgalē un Vidzemē (attiecīgi 10,7 % un 10,9 %). Rīgas reģionā jauniešu īpatsvars bija tāds pats kā vidēji Latvijā – 11,2 %. Vislielākais jauniešu īpatsvars bija Saldus un Kuldīgas novados (attiecīgi 12,1 % un 12,0 %), savukārt vismazākais – Ādažu un Saulkrastu novados (attiecīgi 9,2 % un 9,6 %). Starp valstspilsētām vislielākais jauniešu īpatsvars bija Liepājā (12,3 %), bet vismazākais – Daugavpilī (10,2 %).
Jaunieši, sasniedzot pilngadību, nesteidzas pamest vecāku mājas
Pēc pilngadības sasniegšanas, jaunieši nesteidz pamest vecāku mājas un veidot savu ģimeni. Gandrīz trīs ceturtdaļas (73,3 %) 18–24 gadu vecuma vīriešu un gandrīz puse (49,8 %) 25–29 gadu vecuma vīriešu dzīvo kopā ar savu vecāku/vecākiem bez laulātās vai kopdzīves partneres vai bērniem.
Sieviešu vidū ir nedaudz mazāk to, kas turpina dzīvot kopā ar vecākiem – 67,2 % 18–24 gadu vecuma sieviešu un 33,1 % 25–29 gadu vecuma sieviešu. Daļa jauniešu ir izveidojuši savu ģimeni un dzīvo kopā ar savu laulāto vai kopdzīves partneri un/vai bērniem – 6,2 % jauniešu 18-24 gadu vecumā un 29,3 % jauniešu 25–29 gadu vecumā.
Ar katru nākamo paaudzi pieaug izglītības līmenis
Mūsdienās arvien lielāka daļa jauniešu vecumā līdz 29 gadiem ir ieguvuši augstāko izglītību, un samazinās to jauniešu īpatsvars, kuri līdz šim vecumam ir ieguvuši vien pamata vai zemāku izglītību.
Augstāks sasniegtais izglītības līmenis ir aktuālāks līdz ar paaudžu maiņu. Aplūkojot CSP tautas skaitīšanas gados iegūtos datus, redzams, ka kopš 1980. gadiem jauniešu vidū ir trīskāršojies augstāko izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvars.
Starp 20–24 gadu vecuma jauniešiem augstāko izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvars ir kāpis no 4,6 % 1979. gadā līdz 12,1 % 2024. gadā un starp 25–29 gadu vecuma jauniešiem – no 13,5 % 1979. gadā līdz 37,1 % 2024. gadā.
Par šo tematu TV24 raidījumā “Kārtības rullis” runāja arī Saeimas deputāts Andris Kulbergs.
Tika spriests, ka militārajā dienestā tie jaunieši, kas nemācās un nestrādā, varētu apgūt jaunas prasmes un iemaņas, kas dotu varbūt impulsu turpmākai dzīvei un izglītībai.
Kulbergs uzsver, ka piekrīt šādam priekšlikumam, jo tas būtu lietderīgs solis – militārās mācības sniegtu gan jaunas prasmes, gan arī, iespējams, motivāciju turpināt izglītošanos.
Plašāk skaties video!
