“Kauna traips.” Saeima pirmajā lasījumā atbalsta izstāšanos no Stambulas konvencijas 15
Ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā konceptuāli tika atbalstīts likumprojekts par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.
Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), bet to atbalsta arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība (NA), “Apvienotais saraksts”(AS) un “Stabilitātei”, kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalsta koalīcijas partijas “Jaunā vienotība” (JV) un “Progresīvie”.
Šodien par izstāšanos no konvencijas nobalsoja 52 deputāti, bet pret nebalsoja neviens deputāts. Viens deputāts – Didzis Šmits – balsojumā atturējās. Balsojumā nepiedalījās “Jaunās vienotības” un “Progresīvo” deputāti, kā arī Andrejs Svilāns (AS), Amils Saļimovs (Stabilitātei) un Skaidrīte Ābrama.
Deputāti no “Jaunās vienotības” un “Progresīvajiem” debatēs akcentēja, ka izstāšanās no konvencijas grauj Latvijas tēlu, mazina iespējas cīņai ar vardarbību, kā arī veicina mītu izplatīšanu saistībā ar Stambulas konvenciju un Krievijas naratīvu izplatīšanu.
Koalīcijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) parlamentāriešiem pārmeta to, ka šis jautājums tiek skatīts dienā, kad Saeimā tika skatīts ziņojums par valsts valodu Latvijā. Viņa uzsvēra, ka šajā laikā varētu nodarboties ar daudz dažādām citām lietām, bet kolēģi grib tikai “stambulēt”. Kā piemēru, kur būtu nepieciešams vairāk strādāt, deputāte minēja birokrātijas mazināšanu.
Kalniņa-Lukaševica vaicāja, kāpēc vajag “nokļūt to valstu klubiņā”, kuras izplata Krievijas veidotos mītus par Stambulas konvenciju. “Pilnīgi visas Eiropas Savienības valstis Stambulas konvenciju ir parakstījušas, vai jau ratificējušas pilnībā,” norādīja Kalniņa-Lukaševica. Viņa sacīja, ka Latvija nevar iet, piemēram, Turcijas ceļu, kur ir citas vērtības sabiedrībā.
Kalniņa-Lukaševica akcentēja, ka izstāšanās pazeminās Latvijas reputāciju. “Mazas valsts spēks ir tās reputācijā, godā,” teica Kalniņa-Lukaševica, vaicājot, vai deputāti vēlas panākt to, ka citas valstis Latvijā vairs neieklausīties. Viņa atgādināja, ka arī vairāku valstu vēstnieki aicinājuši Latviju apdomāties un izvērtēt izstāšanos no Stambulas konvencijas. Tāpat viņa atgādināja, ka neizstāties no Stambulas konvencijas aicinājuši arī Ukrainas deputāti.
Deputāts Gatis Liepiņs (JV) debatēs sacīja, ka Stambulas konvencija nav tikai simboliska, tā uzliek reālus pienākumus strādāt, lai mazinātu vardarbību.
Viņš uzskaitīja vairākas pārmaiņas, kuras ieviestas Stambulas konvencijas dēļ, piemēram, kriminālprocess pret vardarbību ir ierosināms arī bez cietušās personas iesnieguma. Tāpat Liepiņš akcentēja, ka neviens no piesauktajiem argumentiem par dzimumu identitātēm nav ieviests, jo tas ir tikai mīts, ko izmanto Stambulas konvencijas pretinieki.
Liepiņš pauda, ka ar šādu lēmumu par izstāšanos parlaments graus Latvijas reputāciju. Viņš norādīja, ka izstāšanās no konvencijas tiek izmantota arī reitingu celšanā. “Konvencija nav vainīga pie jūsu partijas neveiksmēm,” Liepiņš vēršas pie parlamentāriešiem, kuri atbalsta izstāšanos.
Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (JV) norādīja, ka pašlaik Latvija ir krustcelēs. Ja Latvija izstātos, tad tā būtu vienīgā valsts Eiropā, kura ir atteikusies no vienošanās, kuru paši iepriekš parakstījuši un ratificējuši.
Viņa uzsvēra, ka publiskajā telpā tiek jaukti mīti un puspatiesības, lai attaisnotu nepieciešamību izstāties no Stambulas konvencijas. Viņa atgādināja, ka Satversmes tiesa iepriekš atzinusi, ka Stambulas konvencija ir atbilstoša Satversmei.
Runājot par konvencijā iekļautajiem jēdzieniem, Paegļkalna norādīja, ka tiek izmantoti tikai ar mērķi mazināt vardarbību un aizstāvēt cilvēktiesības.
Deputāts Edmunds Cepurītis (P) pauda, ka šobrīd tiek veidots “kauna traips”, kas sekos līdzi visiem Saeimas deputātiem vēl ilgi. Tas būšot apkaunojums, kas ies līdzi arī nākamajiem Saeimas sastāviem, kā arī katram deputātam, kas atbalstīs šo iniciatīvu personīgi.
“Šis process būs izgaismojis to, kādu kaitējumu var radīt Saeima, ja tai uzticēto varu tā īsteno bezatbildīgi,” teica Cepurītis norādot, ka Saeimai uzticēts veidot precedentu – “Eiropas Savienības valsts, kas izstājas no “zelta standarta” konvencijai vardarbības apkarošanā”.
Pēc Cepurīša domām, likumprojekts netika rūpīgi izvērtēts pirms izskatīšanas pirmajā lasījumā. Kā uzsvēra Cepurīts, dalība konvencijā nesamazina Saeimas lomu, bet to pat pastiprina, pievieno ārējo izvērtējumu vardarbībā cietušo papildu aizsardzībai. “Šis izvērtējums ir instruments, ko nevar aizstāt nacionālajā līmenī,” teica deputāts, paužot, ka to skaidri norādījusi arī Labklājības ministrija.
Viņš norādīja uz vairāku tiesību ekspertu atzinumiem, kuros teikts, ka šis precedents nozīmē Latvijas sabiedrībai šobrīd nodrošināto tiesību sašaurināšanu.
“Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs atzīmēja, ka, skatot šo likumprojektu, Saeimas zālē atrodas tikai trīs LPV deputāti. Viņš norādīja, ka LPV, kas ir likumprojekta iesniedzēji, nemaz neinteresē runas no Saeimas tribīnes.
Šuvajevs pauda, ka ikviens, kurš saistībā ar vardarbības mazināšanu piesauc krimināllikumu vai citus esošos likumus, neņem vērā vēsturisko un politisko kontekstu, kurā Eiropas valstis sāka veidot atbalsta sistēmas upuriem, ņemot vērā šīs vardarbības specifisko izpausmi – vardarbība pret sievieti, tāpēc ka viņa ir sieviete.
Viņš norādīja, ka konvencija aizsargā arī ikvienu deputātu, kurš šodien lems to denonsēt. “Un manā ieskatā jūs šobrīd sabiedrībai apliecināt statusu, sakot, ka jums šī aizsardzība nav nepieciešama,” teica Šuvajevs.
Deputāts norādīja, ka konvencijas denonsēšana nozīmē atteikšanos no vērtībām kā tādām, nevis atbalstu citām vērtībām.
Šuvajevs, runājot otro reizi, atsaucās uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidenta Teodora Rusopula ceturtdien pausto aicinājumu Saeimu balsot pret izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Politķis pauda, ka Saeimas deputāti šodien nāk tribīnē un ņirgājas par upuriem, runā fantāzijas par tiesisko relatīvismu, plūstošiem juridiskiem terminiem un atskaņo sazvērestības teorijas, kas dara kaunu parlamentam un Latvijas sabiedrībai.
Viņš norādīja, ka vienīgais iemesls, kāpēc Saeima ir spiesta skatīt šo jautājumu, ir ZZS lauzto solījumu dēļ. Šuvajevs pauda, ka, lai arī kādi katram būtu iemesli mainīt savu nostāju, tas neesot cienīgs gājiens no ZZS puses. “Es neticu tam, ka jūsu vēlētāji galu galā atteiksies šo saredzēt, viņi redzēs, ka jūs savas nostājas maināt un pat īsti nespējat tās pamatot,” teica deputāts.
Opozīcijas deputāti savukārt debatēs pārmeta Latvijas vērtību nodošanu, kā arī ideoloģijas uzspiešanu sabiedrībai, kura to nevēloties.
Mārcis Jencītis (LPV) apgalvoja, ka “Jaunā vienotība” un “Progresīvie” melojot, ka konvencija neesot par ideoloģiju. Viņš pauda pārliecību, ka konvencija saturot “absolūti nepieņemamu ideoloģiju”. Jencītis teica, ka “Stambulas konvencijas Trojas zirgs ir sociālā dzimte, un tā ir daļa no neokomunistu ideoloģijas, kas tālu pārsniedz marksistu kvēlākos sapņus un vienlīdzības idejas”.
Deputāts uzskaitīja Eiropas Savienības valstis, kas nav ratificējušas Stambulas konvenciju, pieminot arī Turciju, kas izvēlējās izstāties no Stambulas konvencijas.
Jencītis apgalvoja, ka Kremļa atbalstītāji esot paši “sociālās dzimtes ieviesēji sabiedrībā”.
Saeimas deputāte Ramona Petraviča (LPV) norādīja, ka no Stambulas konvencijas jāizstājas, jo tā kalpojot ideoloģiskiem mērķiem, kas “mums nav pieņemami”. Petraviča norādīja, ka konvencija cita starpā popularizē dzimuma maiņas operācijas kā “modes lietas”.
Opozicionāre arī iebilda tam, ka jebkurš, kurš iebilst konvencijai, tiek apsaukāts par “putinistu” un “sievu sitēju”, taču tas esot tikai dūmu aizsegs, lai nevajadzētu par konvencijā esošajām lietām runāt pēc būtības.
Viņa kritizēja to, ka Stambulas konvencija “ir par sociālām identitātēm”, kuras jāievieš skolās un tas nav pieņemams.
Petraviča uzsvēra, ka konvencija valstij uzliek aktīvi darboties, lai mainītu sabiedrības domas par dzimumu identitātēm un pati par sevi konvencija nemazinot vardarbību. “Izstāšanās nenozīmē Krimināllikuma atcelšanu,” pauda Petraviča.
Tāpat Petraviča uzsvēra, ka izstāšanās nemainītu arī cilvēktiesību situāciju valstī, jo paliek citi likumi, Satversme.
“Mēs esam suverēna valsts, nevis kaut kāda skolniece,” teica Petraviča, sakot, ka izstāšanās no konvencijas ir politisks lēmums nevis juridisks, tāpēc Latvija no tās var izstāties.
Opozīcijas deputāte Svetlana Čulkova (“Stabilitātei”) sacīja, ka Stambulas konvencija tiek pasniegta kā dokuments, kas it kā aizsargā sievietes no vardarbības, taču tas ir dokuments, kas paredz ideoloģijas uzspiešanu. Deputāte teica, ka sievietes no vardarbības jau pasargā likumi, Valsts policija.
“Ir jāpārtrauc ideoloģiska ietekme uz iedzīvotājiem” pauda Čulkova, norādot, ka “Stabilitātes” deputāti izstāšanos no Stambulas konvencijas atbalsta.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Viktorija Pleškāne teica, ka Stambulas konvencija tikusi piesaukta kā brīnumlīdzeklis pret vardarbību, bet praksē tā kļuvusi par “vēl vienu birokrātisko projektu ar skaistiem saukļiem un tukšiem solījumiem”. Viņa teica, ka šobrīd tā vietā, lai stiprinātu policiju, palīdzības centrus, izglītotu sabiedrību, notiekot strīdi par “papīru”, kas reāli nekad neesot stāvējis blakus cietušajām. Pleškāne norādīja, ka neviens ārvalstu eksperts labāk par mums nezināšot par notiekošo Latvijas ģimenēs, pilsētās un valstī. Viņa aicināja stiprināt Latvijas likumdošanu.
Viesturs Zariņš (JV) teica, ka Latvijā ir nodzīvojis 45 gadus, tai laikā paziņu lokā ieguvis divus gejus, divas vai trīs lesbietes, vienu transpersonu, bet viņš nekad neesot izjutis, ka kāds gejs vai lesbiete viņam uzmāktos, skrietu pakaļ un piedāvātu mainīt dzimumu.
“Un tad es atnācu uz Saeimu…esmu Saeimā jau gadu, un dzirdu, ka lielākā problēma mums ir Evika Siliņa, un pēc tam mums ir homoseksuālisms, transpersonas,” teica Zariņš, norādot, ka, nākot uz Saeimu, viņš dažbrīd gribot “piesegties ar portfelīti”, jo šeit, pēc viņa vārdiem, “laikam var mainīt dzimumu”.
Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) norādīja, ka, spriežot pēc pēdējā laika diskusijām, Latvijas parlamenta vairākums esot tumsoņi, jo neko nesaprot un uzticas Krievijas retorikai. Viņš pauda, ka pirms Stambulas konvencijas neesot bijis “tumšu laiku”, un ka nebija tā, ka visās ģimenēs sita viens otru. Tāpēc, viņaprāt, arī izstājoties no Stambulas konvencijas, nekas nemainīsies, nākamajā dienā cilvēki nesāks sist viens otru, jo Latvijas normatīvie akti ir pietiekami regulēti.
ZZS deputāts norādīja uz to, ka septiņas Eiropas Savienības valstis neatzīstot Latvijas Stambulas konvencijai pievienoto deklarāciju. Viņš teica, ka deklarācijā jau tā tika iekļauti tikai divi no septiņiem ZZS piedāvātajiem punktiem. Pēc tā esot dzirdētas nievājošas uzrunas no ZZS “cilvēkiem laukos”. Kūtris sacīja, ka ZZS no Stambulas konvencijas ratifikācijas atteikusies, baidoties no ārzemju spiediena uz Satversmes vērtībām.
Savukārt deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) mudināja “Jauno vienotību” un “Progresīvos” atteikties no amatiem valdībā, ja tām rūp konvencija. “Amati vai konvencija,” piedāvāja politiķis.
Pirms balsojuma pirmajā lasījumā deputātu vairākums nolēma tam noteikt steidzamību, kas nozīmē, ka to skatīs tikai divos lasījumos. Ja likums Saeimā pieņemts divos lasījumos un steidzamība noteikta ar ne mazāk kā divām trešdaļām deputātu balsu, Valsts prezidents nevar izmantot veto tiesības likuma izsludināšanas apturēšanai.
Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās ZZS kopumā 52 deputāti deputāti, pret bija 31 deputāts no “Progresīvo” un “Jaunās vienotības” frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās, kļūstot par vienīgo šīs partijas pārstāvi, kurš nenobalsoja par steidzamības noteikšanu. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.
