Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Maija Zara/LETA

Nipers: Minimālās darba algas lielumam nav būtiska sakara ar iedzīvotāju labklājību 60

Autors: Raimonds Nipers

Pašreizējā Latvijas nodokļu politika ir nesaprotami sarežģītā un neefektīva, tā veicina ekonomisko stagnāciju un nabadzību.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Vai stārķi gaidījāt? 10 vārdu īpašnieki, kas drīzumā varētu sagaidīt ģimenes pieaugumu
Kokteilis
ĀTRAIS TESTS. Ko ieraudzīji pirmo – jaunu dāmu vai padzīvojušu kungu? Aplūko zīmējumu un uzzini par sevi ko jaunu!
Kokteilis
“Mūsu tētis šodien atkal precas…” Bijusī sieva pavēsta, ka komponists Jānis Lūsēns iestūrējis laulības ostā
Lasīt citas ziņas

Jau 2016. gadā OECD nodokļu eksperti norādīja ka Latvijas nodokļu sistēma būtu fundamentāli jāmaina. Bet 2017. gadā izstrādājot jauno nodokļu modeli, tika ignorētas Pasaules Bankas pētījuma rekomendācijas, – tā ir norādījusi Eiropas komisija. Eksperti arī norāda, ka pasākumi uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu ir bijuši maznozīmīgi.

Arī 2023.gadā 8.novembrī, Latvijas Bankas rīkotajā konferencē “Recepte ekonomikas izaugsmei” no ekonomistu puses tika aicināts manīt Latvijā esošo nodokļu sistēmu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijā nodokļu sistēmu veido ierēdņi un politiķi, kuriem nav izpratnes par ekonomikas procesiem un to mijiedarbību, tie neorientējas nodokļu metodoloģiskajās nostādnēs. Daudzas partijas, lai paaugstinātu savus popularitātes reitingus, nodarbojas ar vairāksolīšanu minimālās algas noteikšanā. Realitātē tas ir klasisks populisms.

Minimālas algas palielinājuma pamata mērķis ir palielināt ieņēmumus valsts budžetā, tā 2024. gada budžets no minimālās algas celšanas papildus iegūs ap 70 miljoniem eiro. Palielinot minimālās algu palielinās atalgojums publiskajam sektoram īpaši ierēdņiem un ministriem, jo viņu atalgojums ar koeficientu ir saistīts ar vidējo darba algas lielumu valstī. Jo palielinot minimālo algu palielinās arī valsts vidēja alga. Tāpēc ierēdņi aktīvi lobē par minimālas algas celšanu.

No ekonomiskā viedokļa tieši “Minimālā alga” ir viens bremzējošajiem faktoriem valsts tautsaimniecības attīstībā un īpaši reģionos. Tā darbojas kā noteikta barjera kādas uzņēmējdarbības formas veikšanā. Reģionos mazie uzņēmumi pamatā veic sociālas funkcijas, sniedz noteiktus pakalpojumus, nodrošina sevi ar ienākumiem un nodarbina vietējos iedzīvotājus.

“Lursoft” dati liecina, ka 2020.gadā mikro un mazajos uzņēmumos bija nodarbināti 63,84% no visiem darbiniekiem, kas strādājuši Latvijā reģistrētajos uzņēmumos. Faktiskos skaitļos tie ir 454 tūkstoši darbinieku, no tiem 349 tūkstoši pērn strādājuši mikrouzņēmumos.

Pēc straujās minimālas celšanas 2018. gadā reģionos izzuda pat veselas uzņēmējdarbības nozares, viena no tām bija tā saucamie “autoveikali” -automašīnas ar pirmās nepieciešamības precēm, kas brauca pa laukiem, piegādāja nomales iedzīvotājiem pārtikas produktus. Un tā faktiski bija sociālā uzņēmējdarbības forma.

Pēc 2023. gada minimālās algas celšanas sāka slēgties mazie lauku veikali. Reģionos vecāka gājuma cilvēki tagad ir ierobežoti pārtikas iegādē. Ir zināmi vientuļi seniori, kuri no savām mazajām pensijām maksā mēnesī par pārtikas piegādi uz mājām ap 100 eiro.

Reklāma
Reklāma

Lai izmaksātu minimālo algu, darbiniekam tā ir jānopelna – vidēji gada griezumā minimālas algas saņēmējam ir jāveido uzņēmumam pievienotā vērtība vismaz 25 tūkstošu eiro apmērā. Un reģionos daudzkārt šādu summu nopelnīt ir problemātiski, tāpēc uzņēmumi pārtrauc savu darbību, darbinieki paliek bez darba.

Minimāla alga degradē darba ņēmējus, mazina produktivitāti, likvidē mazos uzņēmumus.

Straujā minimālas algas celšana piespiež darbaspējīgos iedzīvotājus pamest valsti. Reģionos strauji samazinās iedzīvotāju skaits. Tā Latgali, pēdējos piecos gados ir pametuši ap 30% darbaspējīgi iedzīvotāju. Var pieņemt, ka pie minimālās algas 1600 eiro Latgalē iedzīvotāju paliks zem 100 tūkstošiem.

Un Saeimas politisko populistu rezultāts nav palicis bez sekām – masveidā tiek slēgtas skolas un pasta nodaļas. Straujā minimālās algas celšana ir valsti novedusi pie ekonomiskās recesijas, valstī ir izveidojies milzīgs darbaspēka deficīts.

Savukārt darbinieku deficīts ir palielinājis nodarbināto darba samaksu, bet šis atalgojums nav balstīts uz pievienoto vērtību. Šāds darba algas pieaugums nav ekonomiski pamatots, un tas ir izaicinājums kārtējai ekonomiskai krīzei.
Palielinoties minimālajai algai, uzņēmumi proporcionāli palielina atalgojumu arī pārējiem darbiniekiem.

Lai izmaksātu darbiniekiem lielākas algas, uzņēmumi ir spiesti palielināt savas produkcijas un pakalpojumu cenas. Pamatā pie minimālas algas celšanas, palielinās preču un pakalpojumu cenas. Rezultātā minimālo algu saņēmējiem preču un pakalpojumu iegādes grozs samazinās. Sanāk, ka par minimālo algu 620 eiro viņš varēja iegādāties vairāk preču nekā par 700 eiro.

Minimālās darba algas lielumam nav būtiska sakara ar iedzīvotāju labklājību. To ietekmē tam piemērotais nodokļu slogs un (IIN) neapliekamā minimuma apmērs.

Latvijā ir noteikti 15 nodokļi un ir 868 valsts un pašvaldības nodevas. Iegādājoties patēriņa preces un pakalpojumus, darba ņēmējiem to kopējais nodokļu un nodevu slogs vidējai valsts algai sasniedz 60% apmēru, bet mazajām algām ir uz 70% robežas, jo Latvijā ir noteikts viens no mazākajiem ES (IIN) neapliekamajiem minimumiem.

Šogad minimālā darba alga ir noteikta 700 eiro apmērā, kur kopēja algas summa sastāda 866 eiro: darbinieks saņems atalgojumu uz rokas 585 eiro (indivīds bez apgādājamajiem) nodokļos tiek samaksāts 281 eiro, nodokļu slogs sastāda 32%.

Salīdzinājumam – Latvijā, lai saņemtu uz rokas 1000 eiro, nodokļu slogs sastāda 40,1%, savukārt Lielbritānijā,  lai saņemtu šādu summu uz rokas, nodokļu slogs sastāda 7,4%. Šāda starpība veidojas, jo Latvijā (IIN) diferencētais neapliekamais minimums šādai algai sastāda 170 eiro, bet Lielbritānijā neapliekamais minimums ir ap 1300 eiro.

Latvijas nodokļu sistēmas būtiskākā atšķirība no citu Eiropas valstu sistēmām ir tāda, ka tur nosaka minimālo darba apmaksas stundu likmi, bet Latvijā ir noteikta minimālā mēneša likme.

Eiropā, valsts noteiktās minimālas algas nepastāv Dānijā, Šveicē, Zviedrijā, Norvēģijā, Austrijā, Itālijā, Somijā. Un šajās valstīs ir mazākais mazo algu saņēmēju īpatsvars – lielāka vidējā darba alga, lielāka iedzīvotāju labklājība. Iedzīvotāju minimālo sociālo labklājības līmeni nosaka Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma apmērs. Zviedrijā tā sastāda 1800 eiro. Somijā, Lielbritānijā, Īrijā vidēji pie 1300 eiro mēnesī.

Lai Latvijā varētu pastāvēt skolas, lai šeit varētu strādāt un dzīvot, ir jānosaka ekonomiski pamatots neapliekamais minimuma apmērs, kas pamatojoties uz esošajām nodokļu un nodevu likmēm būtu 1440 eiro.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.