Latvijā kotlete skolā ir greznība: Saeima kārtējo reizi iespļauj sejā mūsu bērniem un liek pārmaksāt
0
Laikā, kad viss kļūst dārgāks, primārajam – ēdienam, vajadzētu tomēr būt pieejamam visiem. Īpaši, ja runa par slimnīcām, skolām un citām publiskām vietām, tāpēc Jānis Jenzis kopā Latvijas restorānu biedrību jau ilglaicīgi cīnās par to, ka ēdināšanas pakalpojumiem šobrīd esošā 21% PVN likme tiktu samazināta uz 12%. Šāda prakse pastāv vairums Eiropas Savienības valstu, diemžēl, Latvija atkal atpaliek un saviem slimniekiem un bērniem liek pārmaksāt.
PVN ir nodoklis, ko valsts pieliek katram darījumam. Jebkurš darījums un pirkums, tai skaitā kartupeļu biezenis ar kotleti skolas ēdnīcā, tiek apliks ar nodokli. Tajā brīdī šī cena palielinās par nodokli, ko valsts pieliek.
Ne velti arī patērētāja un pircēja interesēs lielākā daļa Eiropas Savienības valstu ir samazinājušas šo nodokli ēdināšanas pakalpojumiem, lai pircējam būtu izdevīgāk. Īpaši domājot par skolu, slimnīcu ēdnīcām, lai šīs maltītes ir cilvēkiem vieglāk pieejamas.
“Vācija ar 1. janvāri ievieš 7% PVN ēdināšanas pakalpojumiem, mēs Latvijā kādu laiku diskutējam, ka būtu jāievieš 12%, kas tāpat ir augstāks nekā citviet.
“Tas, protams, būtu zemāks nekā šobrīd esošais 21%. Jāņem vērā, ka pie mums ēdināšanas nozarē smalkie restorāni ir tikai 10% no ēdināšanas industrijas. Lielākā daļa ir ļoti vienkārši ģimenes uzņēmumi, līdz ar to tas nodokļu slogs uz viņiem ir ļoti liels,” LA.LV stāsta Jenzis.
Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu samazinātais PVN jau ir gadiem ieviests. Dažās valstīs, piemēram, Lietuvā uz kovida laiku bija samazināts PVN, bet Vācija, samazinot PVN uz 7% to ir pieņēmusi kā beztermiņa lēmums.
“Kad mēs devāmies pie Saeimas, mēs ierosinājām, ka tas varētu būt 3 gadu izmēģinājuma periods un tad arī izvērtēt makroekonomiskos efektus, jo mēs prognozējam, ka ilgtermiņā nozares apgrozījums palielināsies, tādēļ arī plānotie zaudējumi būs patiesībā mazāki. To pierāda arī Lietuvas piemērs, tajā brīdī, kad viņi samazināja PVN, tad apgrozījums pieauga par 50%,” Jenzis paskaidro.
Šāds lēmums palīdzētu primāri vietējiem iedzīvotājiem, bet nevar aizmist arī par tūrisma priekšrocībām. “Kad ceļotāji izvēlas Latviju, viņi atceras ne tikai mūsu dabas skaistumu vai arhitektūru — viņi atceras garšas, viesmīlību un cilvēku siltumu. Samazināts PVN ēdināšanai ļautu radīt vēl labāku pieredzi viesiem: kvalitatīvākus produktus, rūpīgāku apkalpošanu un iespēju ēdinātājiem būt pieejamākiem gan vietējiem, gan tūristiem.
No ekonomikas viedokļa tas nozīmē konkurētspējīgāku vidi Baltijas un Eiropas mērogā. Ēdināšana ir neatņemama tūrisma ķēdes sastāvdaļa — ja tā ir spēcīga, tad ieguvēji ir arī viesnīcas, piegādātāji un reģioni. Samazinātais PVN nav tikai nodokļu jautājums — tā ir investīcija Latvijas tēlā, kvalitātē un cilvēkos, kas veido mūsu viesmīlības stāstu,” LA.LV norāda Andris Kalniņš.
Šī PVN samazināšanu Saeimas sola jau 9 gadus, bet nekas nav mainījies. Arī šogad PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem netiks samazināta.
Jau ziņots, ka ēdināšanas nozarē cenu līmenis Latvijā ir sasniedzis līdz šim augstāko punktu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.
Viņš norādīja, ka 2025. gads Latvijā ēdināšanas nozarē būs ar rekordlielu apgrozījumu, kas sākotnēji varētu likties labs rādītājs nozares izaugsmē, taču to “aizēno” rekordliels izmaksu kāpums.
Jenzis papildināja, ka inflācija turpina augt, kas ietekmē cenu kāpumu nozarē, un patlaban Latvijas ēdināšanas nozarē cenu līmenis ir sasniedzis līdz šim augstāko punktu, pie kura ir jābūt uzmanīgiem, lai Latvija nezaudētu konkurētspēju reģionā un Eiropā kopumā.
Gan Kalniņš, gan Jenzis šo tēmu ir aktualizējuši savulaik arī TV24 ēterā.
