“Latvijas attīstībai”: valsts budžets bez deficīta līdz 2030. gadam 0
Partija “Latvijas attīstībai” par vienu no galvenajiem nākamās Saeimas un valdības darba uzdevumiem nosauc valsts budžeta deficīta likvidēšanu jeb bezdeficīta budžetu. Priekšvēlēšanu programmā partija definējusi četrus soļus, lai deficīts 2030. gada budžetā iepretī pašreizējiem 3,9% no IKP jeb 1,9 miljardiem eiro būtu nulle.
Pēdējos astoņus gadus Latvija ir dzīvojusi ar pārāk lielu budžeta deficītu. Valsts parāds ir pieaudzis par vairāk nekā 10% no IKP. Turklāt pašreizējais valsts budžets neparedz deficīta apjoma samazināšanos tuvākajos trīs gados.
“Latvijas attīstībai” vadītājs, ekonomists Juris Pūce: “Šogad par valsts parāda procentiem Latvija maksās 600 miljonus gadā, un prognozes liecina, ka 2028. gadā tas būs jau miljards eiro. Ja neko nemaina, un “Jaunās Vienotības” vadītās valdības darbi un runas liecina, ka izmaiņas nav plānotas, tad šī summa 2030. gadā tuvināsies 1,5 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā – tas ir tikpat, cik valsts finansējums veselības aprūpei. Valsts attīstība, ekonomikas izaugsme šādā situācijā ir neiespējama, bet iedzīvotāju labklājība un valsts ilgtspēja ir tieši atkarīga no ekonomikas attīstības. Iespējams, valdības tuvredzība vai kompetences trūkums liedz pieņemt vajadzīgos lēmumus.”
“Latvijas attīstībai” ieskatā, lai budžeta deficīts 2030. gada budžetā būtu nulle, ir jāpārskata izdevumu bāzes, jāprecizē ekonomikas nominālās izaugsmes prognoze, jāīsteno mēreni taupības pasākumi un efektīvāk jāapkaro ēnu ekonomika. Summāri pasākumi, kas nerada nekādu valsts sniegto pakalpojumu samazinājumu, bet ģenerē 1,9 miljardus eiro 2030. gadā, ļaujot valsts aizsardzības izdevumos ieguldīt 5% no IKP, vienlaikus ar deficītu valsts budžetā nulle eiro.
Pēdējos 10 gadus katru gadu ir novērojama nozīmīga budžeta izdevumu neizpilde. 2025. gadā – apmēram 600 milj. eiro, iepriekšējos gados – no 400 milj. līdz pat vairāk nekā miljardam eiro. Pieņemot, ka nākamā gada bāze ir atbilstoša reālajiem, nevis pirms pusotra gada plānotajiem izdevumiem, iespējams ietaupīt 500 milj. eiro gadā.
Savukārt precizēta ekonomikas nominālās izaugsme prognoze dos papildu ieņēmumus valsts budžetā apmēram 150-200 milj. eiro katru gadu.
Ekonomikas stimulēšanas programma (fondu perioda noslēgums + investīciju atbalsta programmas) pēc “Latvijas attīstībai” aprēķiniem dos nekavējošu efektu uz IKP. Kā akcentē J. Pūce: “Šīs ir ļoti piesardzīgas prognozes, bet dotu papildu ieņēmumus valsts budžetā ap 100 milj. eiro klāt katru gadu laika posmā no 2027. līdz 2028. gadam un 150-200 milj. eiro katru gadu.”
Nenoliedzami ir jāīsteno mēreni taupības pasākumi. Partija ierosina noteikt trīs gadu ierobežojumu algu fondam sabiedriskajā sektorā, paredzot pieaugumu tikai strādājošajiem, kas saņem vidējo algu tautsaimniecībā vai mazāk, un ne vairāk kā inflācijas prognoze. Otrkārt, likvidēt prēmijas, naudas balvas un piemaksas, izņemot par valsts drošībai svarīgu pienākumu veikšanu vai par ar dzīvības un veselības riskiem saistītu pienākumu izpildi, tādējādi iespējams ietaupīt apmēram 290 milj. eiro neto. Tāpat jānosaka stingra kontrole pār greznības un izvēles izdevumiem, kas ļautu ietaupīt 60 milj. eiro, bet regulāra izdevumu pārskatīšana – 100 milj. eiro katru gadu.
Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumos saskaņā ar partijas aprēķiniem iespējams rast 100 milj. eiro papildu ieņēmumos programmas četru gadu ietvaros, koncentrējoties uz kontrabandas un noziedzības apkarošanu.
Paralēli veicami birokrātijas apkarošanas, valsts pārvaldes automatizācijas un digitalizācijas pasākumi, kur izmaksas sedzamas no Eiropas Savienības fondu finansējuma, kas dos iespēju arī samazināt bāzes izdevumus administrācijai, bet ietaupītais novirzāms prioritātēm.
Partija “Latvijas attīstībai” uzsākusi aktīvu gatavošanos rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, uzsvaru liekot uz programmas, kas nodrošinās Latvijas attīstību, iedzīvotāju labklājību un valsts ilgtermiņa izaugsmi, izstrādi. Valsts budžets bez deficīta ir pirmais publiskotais tās priekšlikums.
