Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: SCANPIX/AFP/LETA

Latvijas IKP pērn pieaudzis par 4,8% 0

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 137
Kokteilis
Sievietes spēks un iedvesma: 10 ietekmīgas dāmas līderes, kas veidojušas Latvijas vēsturi 85
TV24
“Divas nozares Latvijā pelna neadekvāti daudz!” Pīlēns par nepareizajiem ekonomikas lēmumiem
Lasīt citas ziņas

2021.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 32,917 miljardi eiro, tostarp pēc ceturtajā ceturksnī – deviņi miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 3,5%.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, samazinājās par 0,1%.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2021.gada laikā pieaugusi par 0,9%, bet pakalpojumu nozarēs pieaugums bijis par 6,2%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozaru apmēri pērn samazinājās par 6,8%, ko ietekmēja produkcijas apmēra samazinājums visās trijās apakšnozarēs: augkopībā un lopkopībā – par 8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē – par 4,9%, bet zivsaimniecības nozarē – par 10,7%.

Augkopības nozarei vasarā nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ 2021.gadā bija kritums par 13,4%. Lai gan palielinājās sējumu platības, 2021.gadā visām graudaugu kultūrām bija vērojams kopražas samazinājums. Savukārt lopkopības produkcijas apmērs palielinājās par 0,9%. Gan augkopības, gan lopkopības nozarēs 2021.gadā bija būtisks cenu pieaugums – attiecīgi par 18,9% un 5,2%.

Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē pērn bija pieaugums par 5,1%. Vienlaikus apakšnozarēs attīstības tendences bija atšķirīgas: izaugsme par 12,8% bija kūdras ieguvē un pārstrādē, kamēr grants un smilts karjeru izstrādē bija kritums par 20,3%.

Viens no lielākajiem ieguldījumiem kopējās ekonomikas attīstībā (par 0,8 procentpunktiem) 2021.gadā bija apstrādes rūpniecībai, kurā izaugsme bija 7,4% apmērā.

Pieaugumu uzrādīja 17 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē (koksnes un koka izstrādājumu ražošana) produkcijas izlaide pieauga par 3,7%. Būtiski pieaugumi bija arī citās svarīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 25,6%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 11,2%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 10%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,4%, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Turpretī samazinājumu uzrādīja otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare – pārtikas produktu ražošana – par 0,5%.

Reklāma
Reklāma

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apmēri pieauga par 3,3%, tostarp pieaugumi bija visās apakšnozarēs.

Būvniecības produkcijas pievienotā vērtība 2021.gadā samazinājās par 6,1%, ko ietekmēja kritums visās trijās apakšnozarēs.

Ēku būvniecības apmēri samazinājās par 10,5%, inženierbūvniecības – par 5%, tostarp ceļu un dzelzceļu būvniecība samazinājās par 6,1%, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība – par 6%, bet pieaugums bija pārējā inženierbūvniecībā – par 12,2%. Specializēto būvdarbu apmēri saruka par 2,7%, tostarp ēku nojaukšana un būvlaukuma sagatavošana – par 22%, elektroinstalācijas ierīkošana, cauruļvadu uzstādīšana un citas līdzīgas darbības – par 2,4%, bet citi specializētie būvdarbi – par 1,7%.

Mazumtirdzniecībā pērn bija kāpums par 2,5%, tostarp nepārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājās par 4,1%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,1%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 22,7%, bet vairumtirdzniecība – par 11,9%.

Transporta un uzglabāšanas nozarē bija kāpums par 5,9%. Uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās sniegto pakalpojumu apmērs pieauga par 8,9%, pasta un kurjeru darbībās bija kāpums par 16%, savukārt sauszemes un cauruļvadu transporta nozarē – par 1%. Negatīvi nozares attīstību ietekmēja darbības ūdens transporta jomā, kurā bija samazinājums par 8,3%.

Epidemioloģiskās situācijas uzlabošanas nolūkos ieviestie ierobežojumi un nozaru darbībai papildus ieviestās prasības joprojām negatīvi ietekmēja izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu darbības rezultātus, kurā bija kritums par 5,2%. Izmitināšanas nozares apmēri 2021.gadā pieauga par 2,1%, taču ēdināšanas nozarē sniegto pakalpojumu apmērs gada laikā samazinājās par 7%.

Informācijas un komunikāciju nozaru pievienotā vērtība pērn palielinājās par 11,1%, tostarp datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 14,3%, informācijas pakalpojumu sniegšanā – par 11,7% un telekomunikāciju pakalpojumos – par 6,5%.

2021.gadā finanšu un apdrošināšanas nozarē pieaugumu 20,6% apmērā nodrošināja visu apakšnozaru veiksmīgā darbība, norāda statistikas pārvaldē.

Finanšu pakalpojumu nozarē pieaugumu 26% apmērā noteica finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņa pretstatā zaudējumiem 2020.gadā, kā arī kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību komisijas naudas ieņēmumu pieaugums. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozares pieaugumu 22,7% apmērā nodrošināja iemaksu pieaugums un izmaksāto atlīdzību samazinājums privātajos pensiju plānos, kā arī bruto parakstīto prēmiju pieaugums dzīvības apdrošināšanā. Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošās darbībās pieaugumu 2,5% apmērā veicināja vairāku uzņēmumu grupu veiksmīgie darbības rezultāti.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares pieaugumu par 7,4% veicināja attīstība juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 4,4%), centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās (par 2,5%), reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumos (par 35,8%), kā arī citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā (par 4,7%). Savukārt negatīvi nozares attīstību ietekmēja arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā pārbaude un analīze, kur sniegto pakalpojumu apmērs samazinājās par 2,5%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē pērn bija kāpums par 0,7%. Būtiskākais pieaugums bija ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarei – par 29,5%, kā arī pozitīva attīstība bija iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā – par 11,4%. Savukārt darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu bija kritums par 3,1%, apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos – par 7,5%, ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumos – par 2,4%, bet biroju administratīvās darbībās – par 9,1%.

Mākslas, izklaides un atpūtas jomās samazinājums salīdzinājumā ar 2020.gadu bija par 3,3%. Pieaugošās bibliotēku, arhīvu un muzeju darbību (par 4,9%) un sporta nodarbību, izklaides un atpūtas darbību (par 3,8%) jomas nespēja kompensēt aktivitāšu samazinājumu azartspēļu un derību nozarē (par 14,9%) un radošajās un mākslinieciskajās darbībās (par 0,8%).

Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apmērs 2021.gadā pieauga par 5%, tostarp pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi auga par 7,3%, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi – par 2,2%.

Statistikas pārvaldē arī norāda, ka 2021.gadā turpinājās ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un tika ieviestas divas mājsēdes – 2021.gada janvārī un oktobrī. Kaut gan ierobežojumi plaši skāra lielu daļu tautsaimniecības, ekonomika ir spējusi pielāgoties ierobežojumiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2021.gadā mājsaimniecību galapatēriņa kopējie izdevumi palielinājās par 4,8%. Transporta izdevumiem (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) pieaugums bija par 9,2%, Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem bija kāpums par 8,6%, kas kopumā gan krietni atpalika no 2019.gada līmeņa. Valdības noteikto ierobežojumu dēļ mājsaimniecības vairāk gatavoja maltītes mājās, kas veicināja tēriņu palielināšanos pārtikas preču iegādei par 1,2%. Mājsaimniecību izdevumi par mājokli palielinājās par 2,6%, turpretī atpūtai un kultūrai mājsaimniecības tērēja par 2,7% mazāk.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājās par 4,4%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā pērn pieauga par 3%. Tostarp ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs samazinājās par 6,5%, ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos, palielinājās par 13,7%, bet ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos auga par 17,8%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi palielinājā par 6,2%. Preču eksports pieauga par 5,9%, sasniedzot līdz šim augstāko eksporta vērtību. Galvenās eksporta preces pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; mehānismi un mehāniskās ierīces. Pakalpojumu eksports palielinājās par 7,2%. Visvairāk eksportētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi, kā arī citi saimnieciskās darbības pakalpojumi. Kritumu uzrādīja ar braucieniem saistītie pakalpojumi, atpaliekot gan no 2020.gada, gan no 2019.gada līmeņa.

Preču un pakalpojumu imports palielinājās par 13,5%. Importēto preču apmērs auga par 12,3%, sasniedzot visu laiku lielāko vērtību. Galvenokārt tika importētas elektroierīces un elektroiekārtas; minerālprodukti; mehānismi un mehāniskās ierīces. Pakalpojumu imports palielinājās par 20% un jau tuvojās 2019.gada līmenim. Pakalpojumu importā būtisku kāpumu uzrādīja gan citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, gan transporta pakalpojumi. Kritums ar braucieniem saistītajos pakalpojumos.

2021.gadā kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 7,9%, tostarp kopējā darba alga – par 8,3%, bet darba devēju sociālās iemaksas – par 6,3%.

Lielākais kopējā darbinieku atalgojuma apmēra pieaugums bija valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas, izglītības, veselības un sociālās aprūpes nozaru grupā – par 15,4%, ko galvenokārt noteica atalgojuma palielināšanās veselības un sociālās aprūpes nozarē nodarbinātajiem, un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 12,6%.

Kopējais darbinieku atalgojuma fonds pakalpojumu nozarēs kopumā auga par 4,3%. Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājies par 16,2%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 15,4%.

SAISTĪTIE RAKSTI