Publicitātes foto

Latvijas mēbeļu ražotāju produkcijas augsto kvalitāti pierāda fakts, ka uz ” Dižozols plus” krēsliem sēž ANO prezidijs 1

Uģis Krūms, žurnāls “Baltijas Koks”

SIA Dižozols plus dibinātājs un īpašnieks kopš 1993. gada Ģirts Plakans par aizvadīto gadu teic, ka liekti līmēto un masīvkoka detaļu mēbeļu – krēslu, galdu un dīvānu –  ražošanā bijuši gan kāpumi, gan dziļas bedres, tomēr, apkopojot rezultātus, piedzīvots kāpums.

LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 219
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 217
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 229
1 diena
Lasīt citas ziņas

Savukārt raksturojot uzņēmuma ražojumu augsto kvalitāti, viņš piemin, ka uz Dižozola plus liekti līmēto konstrukciju krēsliem sēž ANO prezidijs.

Sākums īrētā galdniecībā Ikšķilē

Vaicāts, kā 100% latviešiem piederošs uzņēmums kļuvis par pasaulē atzītu dizaina zīmolu pasūtījumu izpildītāju, Ģirts Plakans sāk ar atskatu pagātnē, uzsverot, ka visam pamatā ir bijusi aizrautība ar savu darbu un iespēja izmantot laika piespēlētās izdevības.

CITI ŠOBRĪD LASA

«Savulaik beidzu Rīgas Valsts tehnikuma, kādreizējā Rīgas Industriālā politehnikuma, kokapstrādes nodaļu. Tieši ap to laiku man piedāvāja īrēt galdniecības telpas Ikšķilē. Un tā jaunības trakumā, daudz neapdomājoties, sāku tur darboties.

Jau tehnikuma laikā gāju praksē kolhozā Juglas zieds, un tieši tur man bija iepatikusies mēbeļu izgatavošana. Bet 1993. gads bija privatizācijas laiks, un valsts, šajā gadījumā Meliorācijas sistēmu pārvalde, sāka atteikties no saimniecībā nevajadzīgiem posmiem un meklēja īrnieku galdniecībai.

Sākumā strādāju viens pats, taisot privātus pasūtījumus – mēbeles, virtuves iekārtas un durvis – galvenokārt draugiem un paziņām. Taču ar laiku tas viss sāka atgādināt sniega piku, kas veļas no kalna un aug arvien lielāka.

Netikdams viens pats ar darbiem galā, sāku algot palīgus – vispirms vienu, tad vēl vienu un tā uz priekšu, līdz 2008. gadā uzņēmumā bijām jau 30 cilvēki,» stāsta uzņēmējs.

Pakāpeniski sākusies arī telpu pārkārtošana. Turklāt ar īpašniekiem vienojušies, ka par to var dabūt atlaides īres maksājumos. Visbeidzot šo īpašumu gan par sertifikātiem, gan naudu galdniecībai izdevies atpirkt, lai gan iznācis tā, ka zeme bija jāpērk no viena īpašnieka, ēkas no cita.

Laba izdevība – sadarbība ar stabilu pasūtītāju

Lielā izdevība stingrāk nostāties uz kājām bija sadarbība ar AS Latvijas Finieris” rūpnīcas Latvijas Bērzs ražotni Rīgā, Patversmes ielā, kur tapa dažādas līmētas lietas un izgatavoti krēsli no liekti līmētām finiera detaļām un masīvkoka.

Kā mazajam apakšuzņēmējam pavērās iespējas piegādāt masīvkoka detaļas Latvijas Bērza ražotnei. Tas jau bija liels, stabils pasūtītājs, ar kuru varēja droši rēķināties, zinot, kas un cik būs jāizgatavo. Līdz ar to sākās pilnīgs pretstats laikam, kad Dižozols plus strādāja ar maziem privātajiem pasūtītājiem.

Publicitātes foto

Šis nosacīti laimīgais brīdis, kas kopumā turpinājās gadus septiņus, jau pieminētajā 2008. gadā beidzās. Sākās tā sauktā dižķibele, un strauji pieauga izejmateriālu cenas. Arī Latvijas Bērza sadarbības partnera produkcija sāka maksāt 30 līdz pat 50% vairāk.

Protams, pasūtītāji tam nepiekrita. Tāpēc rūpnīcā tika pieņemts lēmums ražot tikai pamatproduktu – finieri, kas ir labs produkts un tiek ražots vēl šobaltdien, bet nosacīto knibināšanos ar blakus produktiem triju mēnešu laikā izbeigt.

Arī mums tas bija izšķiršanās punkts, ko darīt tālāk: pacelt rokas un arī visu pārtraukt vai tomēr notikušajā saskatīt izdevību. Tad no Latvijas Finiera nāca ziņa, ka tiek izpārdotas gan telpas, gan iekārtas. Tik lielas platības mums nevajadzēja, bet daļu ražošanas iekārtu gan nopirkām.

Turklāt pavērās iespēja no Latvijas Bērza pārņemt saites ar trim klientiem, kas bija ar mieru pagaidīt, līdz atkal atsāksies viņiem nepieciešamo detaļu ražošana.

Jauns sākums Granīta ielā

Azartiski, kā atceras Ģ. Plakans, vienojušies par sadarbību ar Gati Rudzīti – pēdējo mohikāni no Latvijas Bērza liekti līmēto detaļu ražotnes. Gatim bija vismaz 15 gadu krātas zināšanas par šādām tehnoloģijām un klientu loks, kuriem interesēja šāda produkcija.

Turklāt viņš pēc augstskolas beigšanas Latvijas Finierī bija izgājis ražošanas vadības posmus līdz pat pārdošanas vadītājam. “Tas bija labs papildinājums manām mašīnām un investīcijām.” Gatis Rudzītis tagad ir otrs Dižozola plus īpašnieks.

Publicitātes foto

Tad arī sekoja ražotnes pārcelšana no Ikšķiles uz Granīta ielas angāriem. 2008. gada 1. septembrī uzņēmums sāka pašreizējo darbības posmu. Palīdzēja arī tas, ka tobrīd Dižozols plus jau bija kaut neliels, tomēr stabils uzņēmums ar savu kredītvēsturi, un SEB banka aizdeva naudu uzņēmuma pastāvēšanas laika lielākajiem pirkumiem.

Kā klājas pašlaik

«Šobrīd mēs neesam vienīgie, kas dzīvo Covid-19 pandēmijas ēnā. Tā notiek visā pasaulē. Pērn nācās apmest ne vienu vien kūleni, gan sasniedzot līdz šim visaugstākos rādītājus, gan piedzīvojot lielus kritumus.

Šobrīd Dižozolam plus klājas labi. Esam attiecībā pret iepriekšējo gadu ražošanā nokūleņojuši četrus procentus plusos, un piedzīvoti vislielākie ieguvumi uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē,» bilst Ģ. Plakans.

“Pašlaik Dižozola plus klienti ir skandināvu, pārsvarā dāņu, dizaina mēbeļu zīmoli. Un te jāņem vērā, ka tieši Dānija ir pasaules dizaina mēbeļu Meka,” atgādina Ģ. Plakans.

Jau 13 gadus darbojoties Granīta ielas ražotnē, mainījies pasūtījumu saturs. Sākumā tika ražotas nosacīti necilas kvalitātes liekti līmētas detaļas polsterētām mēbelēm. Tagad top gatavi dizaina krēsli ar metāla un plastmasas detaļām, ar auduma un ādas polsterējumu.

Galā gatavais produkts ar savu nosaukumu tiek iepakots kastēs ar pasūtītāju – zīmolu – nosaukumiem un svītrkodiem un nosūtīts pasūtītājam, kas to piegādā gala patērētājam.

Protams, kā atzīst uzņēmējs, tam ir sava ēnas puse – pat savā mājaslapā netiek norādīts, kuram tieši zīmolam un ko Dižozols plus ir ražojis. Ģ. Plakans atklāj vienīgi to, ka pieci lielākie uzņēmuma klienti ir starp desmit lielākajiem dizaina mēbeļu tirgotājiem Dānijā.

«Kopumā mums pasaulē ir apmēram 50 klientu. Dažiem no tiem piegādājam divus trīs krēslu modeļus, citiem pasūtīto izstrādājumu skaits sniedzas tuvāk diviem desmitiem. Faktiski pārdodam savas darbarokas, zināšanas un tehnoloģiskās prasmes,» viņš uzsver.

Jārēķinās ar kokmateriālu cenu kāpumu

«Skaidri redzams, ka kokmateriālu, īpaši skujkoku, fiksētās cenas pašlaik, salīdzinot ar pērnā gada nogali, palielinājušās četras reizes. Tas nav kāpums par četriem procentiem un sasniedz pat 400 eiro par kubikmetru,» raksturojot situāciju kokmateriālu tirgū, saka Ģ. Plakans un piebilst, ka Dižozols plus tomēr ir citā laivā, jo neko no skujkoka netaisa.

Šeit savienojošajām detaļām pamatā tiek izmantots tikai lapu koks – pārsvarā bērzs un ozols. Protams, kāpj arī vietējā ozola cenas, lai gan kokmateriālu kvalitāte krītas. Tomēr situācija, ko nevar saukt par labu, nepavisam neesot dramatiska.

Iespējams, ja uzņēmumu saistītu līgumi ar pasaules lielajām tirdzniecības ķēdēm, būtu grūtāk, taču ar specifiskās nišas – dizaina mēbeļu – tirgotājiem esot iespējams vienoties, ka ražojumu cena kādā brīdī var celties par 2–3%.

Publicitātes foto

Darbaroku tirgus

«Darbu Granīta ielas ražotnē sākām septiņi cilvēki,» stāsta Ģ. Plakans, “bet pašlaik ražotnē strādā 150 cilvēki. Darbs notiek trijās maiņās režīmā 24/7.”

Pēdējā gada laikā gan darbaroku problēma esot jāmin kā pirmā uzreiz pēc izejmateriālu sagādes. Kolektīva pamata kodols – tādi ir aptuveni 90% strādājošo – uzņēmumā turas stabili. Savukārt ar tā sauktajiem rotējošajiem 10% gan ir lielas problēmas.

No desmit, kas atnāk, kā atzīst uzņēmējs, deviņi aiziet jau pirmā mēneša laikā, pat nesagaidot pirmo algu. Ir tādi, kas atnāk, paskatās, nopriecājas, cik te labi, noformē dokumentus, atņemot administrācijai vairākas stundas laika, bet nākamajā dienā darbā neierodas.

Tā ir jauna, vēl nebijusi tendence, kam pagaidām īsta izskaidrojuma nav. Taču tādā ražošanā kā Dižozols plus cilvēkus ar robotiem visur aizstāt nevar. Kaut vai ražojumu lielās dažādības dēļ vienmēr būs vajadzīgs roku darbs.

Protams, te ir CNC programmējamie darbgaldi, AF un elektriskās preses, lakošanas/krāsošanas konveijeri un daudz citu ierīču, bet arī tās komandē un uzstāda cilvēks. Cilvēks kontrolē arī tik svarīgo jomu – ražojumu kvalitāti.

Skandināvu vai latviešu dizains

Jautāts, kā latviešu ražotājus ietekmē sadarbība ar pasaulē redzamu dizaina mēbeļu zīmoliem, Ģ. Plakans teic: «Dizaina mēbeļu zīmolu pārstāvji dizainerus izvēlas tikpat rūpīgi, cik vēlāk ražotājus, vispirms pārdomāti izvēlas dizainerus. No šiem diviem nosacījumiem atkarīgs pārdodamo ražojumu apjoms.»

Ja firmai ir labi pazīstams nosaukums, tā centīsies piesaistīt dizainerus ar tikpat pazīstamu vārdu, vienojoties, ka tirgos viņu radītu produktu. Šie zīmētāji labi saprot, ko ražotājs var vai nevar izdarīt. Protams, ir bijušas reizes, kad zināmas korekcijas no ražotāja puses ir vajadzīgas, bet tās nav diskusijas par lielām lietām, bet gan atsevišķiem sīkumiem.

Ja redzams, ka visu nevarēs izdarīt tā, kā vajag, tas arī tiek pateikts. Turklāt produkts, pirms to sāk ražot, tiek rūpīgi pārbaudīts un iziet nopietnu testēšanu Dānijas tehnoloģiju institūtā.

Savukārt uz jautājumu, vai latvieši paši nevar izdomāt un izgatavot tieši tādu pašu krēslu, ar ko iziet pasaulē un plūkt laurus, Ģ. Plakans atbild, jau iepriekš paredzot, ka latviešu dizaineri par viņa sacīto varētu apvainoties, bet kaut ko tādu izdarīt var ar retiem izņēmumiem.

«Ja blakus stāvēs dārgs dāņu dizaineru radīts pazīstama zīmola krēsls un šeit Latvijā radīts pat labāks, skaistāks un lētāks, tiks nopirkts pirmais, kas varbūt pat maksās 1000 eiro. Jo pazīstamāks dizainera un zīmola jeb pārdevēja vārds, jo cena augstāka. Patiesībā smalkus dizaina krēslus nepērk, lai uz tiem ikdienā sēdētu. Tam pietiks ar, piemēram, IKEA pirktu ķeblīti.

Zīmola ražojumi vajadzīgi statusa apliecināšanai. Tādēļ, pēc Ģ. Plakana domām, vēl būs jāpaiet ilgākam laikam, līdz latvieši ar saviem zīmoliem spēs ielauzties dizaina zīmolu zvaigžņu veikalos. To viņš sakot tāpēc, ka zinot, cik pamatīga mašinērija ir firmas, kas dod darbu latviešu ražotājiem un savā vārdā nosauktus ražojumus pārdod Ņujorkā, Singapūrā un citur.

Protams, ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad mūsu dizaineri ir dabūjuši sarkanos punktus starptautiskajās izstādēs, bet tāpēc vien nav ieguvuši atzīta zīmola statusu, tirdzniecības līkne nav uzskrējusi debesīs un Latvija vārds ieguvis skaļu skanējumu.

Daži vārdi par nākotni

«Kafijas biezumos neesmu skatījies, jo dzīve tāpat rit savu gaitu. Protams, ir skaidrs, ka taisīsim arvien labākas kvalitātes izstrādājumus ar augstāku pievienoto vērtību, piesaistot pasūtītājus ar pasaulē zināmu vārdu.

Uz priekšu virzāmies gan mēs, gan mūsu klienti ar savu mašinēriju, milzīgu līdzekļu un enerģijas darbināto mašinēriju,» teic Ģ. Plakans un piebilst: «Mēs esam ierobežoti platībā, ko esam apguvuši pietiekami labi, lai gan vienmēr ir iespējas uzlabot gan tehnoloģijas, gan cilvēku prasmes.

Publicitātes foto

Ja līdz šim esam apgrozījuši 7–8 miljonus eiro gadā, līdz 10 būtu iespējams pakāpties, bet pārvērsties par milzīgu uzņēmumu arī neplānojam. Svarīgākā mūsu priekšrocība ir spēja ātri pieņemt lēmumus un tikpat ātri tos īstenot.

No idejas līdz gatavam vienkāršam produktam paiet daži mēneši, jo laiku prasa presformu piemērošana, CNC apstrādes programmas, tehnoloģiju apraksti, prototipu radīšana.

Turklāt, pirms sākt ražošanu, viss jāsaskaņo ar klientiem. Sarežģītākiem ražojumiem no idejas līdz gatavam produktam var paiet gads, pat pusotrs. Tā bija ar krēsliem, kuri tagad kalpo ANO prezidijā.»

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 219
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 217
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 229
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Dienvidāfrikas ārste: Cilvēki ar Covid-19 jauno paveidu nesaslimst nopietni 115
6 stundas
LA
LA.LV
Praktiski
FOTO. Mākslinieces Ievas Bondares 10 idejas, kā pašam izgatavot Adventes vainagu 8
12 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
LTV: “Daugavas stadiona” ledus halles būvnieks nav norēķinājies ar apakšuzņēmējiem un piegādātājiem 7
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Rīgā iedegtas Ziemassvētku egles un sācies svētku gaidīšanas laiks 1
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: ES un NATO jādod skaidru signālu Krievijai, ka eskalācijas gadījumā tam būs “ļoti skaidras sekas” 47
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Dienvidāfrikas ārste: Cilvēki ar Covid-19 jauno paveidu nesaslimst nopietni 115
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mūžībā devies titulētais F-1 komandu vadītājs Frenks Viljamss
22:43
LE
LETA
Ziņas
LTV: “Daugavas stadiona” ledus halles būvnieks nav norēķinājies ar apakšuzņēmējiem un piegādātājiem 7
21:26
LE
LETA
Ziņas
Kurās pilsētās ir lielākais saslimstības līmenis ar Covid-19 Latvijā? 2
21:22
LE
LETA
Ziņas
Ja nav sertifikāta, nevaru piekļūt bakomātam lielveikalā! Tiesībsargs saņēmis iedzīvotāju sūdzības 139
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 219
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Arhitekts: Rīgas silueta galvenā simbola Pētera baznīcas dzīvība lēni dziest 74
9 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Cik lielai būtu jābūt Kariņa un Pavļuta algai?
14 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
Uz kurām pilsētām jau doties baudīt Ziemassvētku rotājumus un skaistās gaismiņas?
14 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Cepumiņi – sērkociņi Ziemassvētku gaidīšanas laika “iededzināšanai”: brīnišķīga recepte svētkiem un dāvanām 2
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 217
9 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Kokteilis
“Man patīk, ja vīrieši prot izteikt komplimentus, uzņemties atbildību un nav augstprātīgi!” Saruna ar “Kad viņas satiekas” vadītāju Baibu Vītiņu
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Līdz pirmdienas rītam saglabāsies mierīgi laikapstākļi
6 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Skujkoku cenas krīt, lapu koku – aug! Kurš koks šobrīd ir vispieprasītākais tirgū? 2
13 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Tele2” plāno uzstādīt simtiem 5G staciju
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Bijušais sporta skolas “Spars” direktors pārsūdzējis piespriesto cietumsodu saistībā ar zēna noslīkšanu peldbaseinā 4
3 stundas
LA
LA.LV
Praktiski
FOTO. Mākslinieces Ievas Bondares 10 idejas, kā pašam izgatavot Adventes vainagu 8
12 stundas
RO
Regīna Olševska
Ziņas
Pieņem jaunus MK noteikumus: tie palīdz cilvēkiem ar invaliditāti, bet rada asas diskusijas
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 229
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
“Briti” sapņo, ka viņu valsti vadītu Putins. Kā anonīmi interneta komentāri kļūst par ziņām vienā no ietekmīgākajiem propagandas medijiem 97
1 diena
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 93
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Omicron – jaunais kovida paveids, par ko brīdina PVO un ECDC 155
1 diena
IA
Ieva Alberte
Ziņas
Vācijā skolās mācīs makšķerēt, dzīvnieku aizstāvji nosoda, ka “bērniem māca nogalināt” 78
1 diena
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
FOTO. Ādamsonu dzimtas dārgums pie simtgadīgā ozola. Kā dzīvoja galdnieks, kurš gatavoja mēbeles Ulmanim un Benjamiņai? 10
4 dienas
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 44
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Tad par bērnu vakcināciju nebūtu jādomā!” Circene uzsver, kāda kļūda Latvijā pieļauta 174
1 diena
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vienmēr, kad šādi cilvēki aiziet, ir sajūta, ka kaut kas pasaulē mainās.” Atceroties Mārtiņu Braunu… 16
1 diena
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Saules aptumsums var atnest jaunu skatījumu uz lietām un notiekošo! Horoskopi no 29. novembra līdz 4. decembrim
13 stundas