Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: PA Pictures/Scanpix/LETA

Roberts Zīle: Trīs aspekti, kas vistiešākajā mērā ietekmēs Latvijas lauksaimnieku nākotni 8

Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Labs darbiņš, kas padarīts – “Visiem nepietiek!” Krievijā sācies 95.benzīna deficīts 73
Situācija DUS. Gribēju hotdogam tā vairāk majonēzi un mazliet sinepes, man atbildēja: Kādu uztaisīšu, tādu ēdīsi!
Veselam
Austrumu slimnīcā ar NBS helikopteru nogādāta gados jauna paciente kritiskā stāvoklī 53
Lasīt citas ziņas

Pagājušajā nedēļā noslēdzās Eiropas Parlamentā ilgi plānotais plenārsēdes balsojums nedēļas garumā par trīs ES kopējo lauksaimniecības politiku veidojošajiem ziņojumiem, kuri vistiešākajā mērā ietekmēs Latvijas lauksaimnieku nākotni.

Pašreizējais regulējums zaudēs spēku šī gada beigās, lai gan būtībā tā politika var turpināties kā pagaidu mehānisms, iekams nav oficiāli panākta vienošanās ar EP un ES Padomi, kuru šobrīd vada Vācija, un domājams, ka tomēr gala vienošanās būs tuvāka ES Padomes zemkopības ministru redzējumam, kuru uzskatu arī par izdevīgāku Latvijas saimniecībai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Balsojumi par lauksaimniecības regulām izvērtās četru dienu un vairāku tūkstošu labojumu ilgā cīņā, pēc kuras, šķietams, neviena puse nav īsti apmierināta. Haoss, kurš valdīja plenārsēdē, primāri sakņojas nesaskaņās EP komitejās.

Ziņojumu izstrādāt tika uzdots lauksaimniecības un vides komitejām, taču šīs komitejas nespēja rast kompromisu un vienoties par lauksaimniecības nākotni, kas, iespējams, nebūtu neparastākā lieta, ko nācies dzirdēt.

Lielāku izbrīnu gan raisīja fakts, ka arī pati lauksaimniecības komiteja iekšienē nespēja rast vienbalsību par to, kā lauksaimniecības regulējumam jaunajā periodā būtu jāizskatās, līdz ar to tika pieņemts lēmums attiecības skaidrot plenārsēdē.

Latvijas zemniekiem īpaši interesanti varētu būt trīs šīs politikas aspekti.

Šovasar ar samērā pieklājīgu lauksaimniecības politikas piedāvājumu nāca klajā Eiropadome. Latvijai tas nozīmēja nedaudz samazinātu Lauku attīstības finansējumu, taču tiešo maksājumu ziņā Latvijas lauksaimnieki 2027. gadā varētu nostāties uz vienas taisnes ar sīvākajiem reģiona konkurentiem – Poliju, un saņemt aptuveni 82% no ES vidējā tiešo maksājumu apmēra.

Tomēr arī ar 82% Latvija turpinātu palikt pēdējā vietā ar zemāko tiešo maksājumu apmēru Eiropas Savienībā. Šī iemesla dēļ kopā ar Baltijas kolēģiem no citām politiskajām grupām virzījām priekšlikumu par pilnīgu tiešo maksājumu izlīdzināšanu līdz 2027. gadam, izbeidzot vairāk nekā 15 gadus ilgstošo netaisnību.

Tomēr spiediens no tām valstīm, kuras tiešajos maksājumos saņem krietni virs ES vidējā apmēra, izrādījās nepārlaužams. Lielākajām politiskajām grupām saslēdzoties pret šo piedāvājumu, grozījums cieta neveiksmi.

Reklāma
Reklāma

Latvijas lauksaimniecības sektors divtūkstošo gadu sākumā pieredzēja ļoti agresīvu ārvalstu investoru ienākšanu lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes tirgū.

Lielākā daļa šo investoru nāca no citām ES dalībvalstīm, kas ierobežoja Latvijas iespējas izvērst dažādus protekcionisma pasākumus, saglabājot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemi vietējo saimniecību rokās.

Tomēr pēdējā desmitgadē aizvien plašāk novērojama vēl kāda tendence Austrumeiropā un Baltijas valstīs – trešo valstu investoru ienākšana zemes tirgū.

Lai novērstu potenciālu trešo valstu investoru agresijas vilni lauksaimniecības zemes tirgū, virzījām priekšlikumus, kuri paredz to, ka Eiropas Savienības lauksaimniecības finansējums nedrīkst tikt novirzīts tām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nāk no Eiropas Savienības ārpuses.

Kaut arī šāds piedāvājums ir šķietami loģisks veids, kā saglabāt stabilu ģimenes saimniecību modeli Eiropā, tostarp aizstāvot Latvijas nacionālās intereses, piedāvājums neguva Eiropas Parlamenta vairākuma atbalstu, diemžēl arī vairākiem Latvijas deputātiem no sociāldemokrātiem un liberāļiem balsojot pret.

Pašreizējā EP sasaukumā, spēku samēram izteikti mainoties uz kreiso pusi, īpaši spēcīgs spiediens bija uz aizvien ambiciozāku vides un klimata mērķu ieviešanu maksājumu saņemšanas nosacījumos – pamatprasībās, ekoshēmās, agrovides pasākumos un citviet. Nenoliedzami, Eiropas Savienībai ir lielas ambīcijas Zaļā kursa ietvaros.

Lauksaimniecība nav izņēmums, arī Latvijas lauksaimniekiem nāksies virzīties uz aizvien klimatam un videi draudzīgāku praksi.

Tomēr virkne objektīvu indikatoru, tostarp meža platību īpatsvars, augu aizsardzības līdzekļu lietojums un zemās barības vielu noplūdes, skaidri norāda uz to, ka Baltijas lauksaimnieki uz Eiropas fona nav grēkāzis, bet piemērs, kam sekot.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.