Karš Ukrainā.
Karš Ukrainā.
Foto: ZUMAPRESS.com/SCANPIX

Lielbritānijas armijas komandieris: “Ukraina, visticamāk, nespēs uzsākt jaunu pretuzbrukumu līdz vasaras beigām” 30

Ukraina vēl vairākus mēnešus būs neizdevīgā situācijā kaujas laukā, un, visticamāk, nespēs uzsākt jaunu pretuzbrukumu līdz vasaras beigām, paziņojis Lielbritānijas bruņoto spēku komandieris admirālis Tonijs Radakins.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Ukrainai trūks munīcijas un tā atpaliks karā ar Krieviju vairākus mēnešus, līdz Rietumi vienosies par turpmākiem soļiem Kijivas atbalstam, pavēstīja Radakins.

Viņš tieši nekomentēja Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumus par iespēju izvietot Rietumu spēkus Ukrainā, bet uzsvēra, ka steidzami jāpalielina Kijivai sniegtās palīdzības apjoms.

CITI ŠOBRĪD LASA

Komandieris sacīja, ka Ukraina sauszemē ir nonākusi sarežģītā situācijā, jo tās armijai “ir grūtības ar munīciju un piegādēm”, jo ASV militāro palīdzību ir bloķējuši republikāņi Kongresā un Eiropa pagaidām nav spējīga aizpildīt radušos trūkumu.

Radakins norādīja, ka starp NATO sabiedrotajiem notiek sarunas par to, kā palielināt atbalstu Ukrainai, un jauni paziņojumi ir gaidāmi NATO samitā Vašingtonā jūlijā vai pirms tā.

Krievija taktiskā līmenī jau ieņem salīdzinoši nelielas teritorijas, tostarp Avdijivku Doneckas apgabalā.

“Es domāju, ka šāda situācija turpināsies vismaz dažus nākamos mēnešus,” sacīja Radakins.

Šolcs noraida ideju par Eiropas vai NATO karavīru sūtīšanu uz Ukrainu

Jau vēstīts, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien Parīzē rīkotā konferencē paziņoja par jauniem soļiem Ukrainas atbalstam tās cīņā pret Krievijas iebrukumu, pat neizslēdzot Rietumvalstu sauszemes spēku nosūtīšanu, lai sasniegtu Eiropas mērķi sakaut Maskavu.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien noraidīja ideju par Eiropas vai NATO valstu karavīru sūtīšanu uz Ukrainu.

“Tas, par ko no paša sākuma vienojāmies paši un savā starpā, attiecas arī uz nākotni, proti, ka Ukrainas teritorijā nebūs nekādu karavīru, kurus tur sūtīs Eiropas valstis vai NATO valstis,” Šolcs sacīja žurnālistiem. Tāpat šajās valstīs izvietotajiem karavīriem nevajadzētu “aktīvi piedalīties kara notikumos”, viņš sacīja.

Arī Polija un Čehija otrdien paziņoja, ka neplāno sūtīt karavīrus uz Ukrainu, bet uzstāja, ka visas Eiropas valstis pilnībā atbalstīs Kijivu, lai atvairītu Krievijas iebrukumu.

Reklāma
Reklāma

“Mēs neapsveram iespēju sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu, un šajā jautājumā mums ir kopīga nostāja” ar Čehiju, otrdien Prāgā kopīgā preses konferencē ar Čehijas premjeru Petru Fialu pavēstīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

“Šodien mums, tāpat kā Polijas un Čehijas valdībām, ir jākoncentrējas uz to, lai pilnībā atbalstītu Ukrainu tās militārajos centienos,” piebilda Tusks.

Lielbritānijas premjerministra Riši Sunaka preses pārstāvis pavēstīja, ka briti neplāno nosūtīt uz Ukrainu lielu skaitu karavīru.

“Apvienotajai Karalistei jau ir neliels skaits personāla valstī, kas atbalsta Ukrainas bruņotos spēkus, tostarp medicīnisko apmācību nolūkos,” žurnālistiem sacīja Sunaka pārstāvis. “Mums nav plānu veikt plaša mēroga izvietošanu.”

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ziņu aģentūrai AP uzsvēris, ka NATO neplāno sūtīt karaspēku uz Ukrainu.

Stoltenbergs izteicies, ka “NATO sabiedrotie sniedz Ukrainai vēl nepieredzētu atbalstu”. “Mēs to darām kopš 2014.gada un pastiprinājām pēc pilna mēroga iebrukuma. Taču nav plānu par NATO karaspēka izvietošanu Ukrainā,” norādīja Stoltenbergs.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico pirms došanās uz Parīzi, kur vairāk nekā 20 valstu augstākās amatpersonas pirmdien apsprieda iespējas palielināt palīdzību Ukrainai, apgalvoja, ka dažas valstis apsver, vai noslēgt divpusējus līgumus par karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, lai palīdzētu tai atvairīt Krievijas iebrukumu.

Baltais nams: ASV nesūtīs karavīrus cīnīties Ukrainā

Baltais nams otrdien apliecināja, ka ASV nesūtīs karavīrus cīnīties Ukrainā, ar šo paziņojumu nākot klajā pēc tam, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons bija atteicies izslēgt Rietumu karavīru nosūtīšanas iespēju.

ASV prezidents Džo Baidens ir “apliecinājis skaidri, ka ASV nesūtīs karavīrus cīnīties Ukrainā”, paziņojumā pauda Nacionālās drošības padomes pārstāve sakariem ar presi Eidriena Votsone.

ASV Valsts departamenta preses sekretārs Metjū Millers, atbildot uz jautājumu, vai karavīri varētu tikt nosūtīti citiem mērķiem, piemēram, apmācībai, sacīja, ka Baidena administrācija ir pret karavīru izvietošanu Ukrainā jebkādiem mērķiem.

“Mēs nesūtīsim karavīrus uz Ukrainu. Prezidenta nostāja šajā jautājumā ir skaidra,” žurnālistiem sacīja Millers.

Gan Baltais nams, gan Valsts departaments uzsvēra, ka prioritāte ir tam, lai Kongress apstiprinātu palīdzību Ukrainai.

“Būtībā mēs uzskatām, ka Ukrainas ceļš uz uzvaru šobrīd ir Savienoto Valstu Pārstāvju palātā,” sacīja Millers.

Pārstāvju palātas spīkers, eksprezidenta Donalda Trampa sabiedrotais Maiks Džonsons atsakās rīkot balsojumu par Baidena prasību palīdzībai piešķirt Ukrainai aptuveni 60 miljardus dolāru.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.