Liepu, egļu vai ceriņu dzīvžogs. Veidojam zaļo sienu pret apkārtnes trokšņiem 0
Mantojām māju Rīgā, kurai blakus iet ceļš ar ļoti dzīvu, skaļu satiksmi. Tas ļoti traucē. Vai varat ieteikt, kādus kokus vai krūmus labāk izvēlēties dzīvžogam, lai troksni mazinātu? Kā šādu dzīvžogu izveidot? MARITA RĪGĀ
Dendrologs, SIA Koku eksperts vadītājs Gvido Leiburgs stāsta – tas atkarīgs no tā, cik lielu zaļo zonu dārza saimniece gatava atvēlēt koku un krūmu apstādījumiem un cik laika veltīt to kopšanai. Jāizdara arī izvēle starp brīvi augošiem un cirptiem dzīvžogiem, jo formētie prasīs vairāk laika un darba.
Špalera ar vīteņaugiem
Jo šaurāka stādiem atvēlētā zona, jo mazākas ir izvēles iespējas. Pavisam šaurā joslā, kas nepārsniedz 40 cm, var izveidot 2–3 metrus augstu špaleru un apaudzēt ar vīteņaugiem, piemēram, kokžņaudzējiem vai mežvīniem – tie ir ātri augoši un pret dūmgāzēm izturīgi. Tomēr troksni tie aizturēs minimāli, īpaši ziemā, kad lapas nobirušas. Toties vasarā pietiekami ierobežos putekļus un liekos skatienus.
Klasika – tūju kolonnas
Cits variants zaļās sienas efektam – divās vai pat trīs rindās pamīšus, 50–70 cm attālumā citu no citas stāda blīvās, kolonveida rietumu tūjas klasiskās šķirnes ‘Boothii’vai ‘Smaragd’. Efekts būs visu gadu, nebūs arī jācērp, vienīgi, ja radīsies vēlme ierobežot koku augstumu.
Blīvu dzīvžogu var iegūt, arī iestādot pilsētas apstākļos salīdzinoši izturīgās Serbijas egles, – tās izvieto pamīšus divās rindās, starp kokiem plānojot vismaz 2 m attālumu.
Jāraugās, lai skujkoku dzīvžoga zonā nenonāk ielu kaisāmais sāls, jo tas var augus krietni pabojāt.
Ceriņi starp lauku kļavām
Ja vieta atļauj, dzīvžogā var kombinēt kokus ar krūmiem un pat augstajām graudzālēm, tā veidojot vairākstāvu norobežojošo zonu 5–15 m platumā. Arī šajā gadījumā nepietiek tikai ar vienu rindveida stādījumu. Ir jāstāda 2–3 rindas, miksējot dažādas koku un krūmu sugas. Piemēram, augšējam stāvam var izvēlēties lauku kļavas – tām vainags veidosies 10–15 m augstumā. Šie lapukoki jāstāda blīvi (4–6 m attālumā), lai to vainagi ar laiku nedaudz pārklājas. Kokus var stādīt starp divām krūmu rindām, piemēram, filadelfiem vai ceriņiem, kurus ieteicams stādīt pamīšus.
Necirptu dzīvžogu arī var veidot tikai no ceriņiem. Tad kombinē dažādas sugas, piemēram, stādot Amūras ceriņus (tie aug kā koki 6–8 m augstumā) pamīšus ar Ķīnas vai parastajiem ceriņiem.
Skujkoki vairs nav modē
“Skujkoku dominance apstādījumos ir beigusies, arī tūju dzīvžogi dārzu apjošanai vairs nav moderna izvēle. Šos augus ieteicams stādīt tikai tur, kur tas tiešām funkcionāli ļoti vajadzīgs, piemēram, šaurās un ēnainās vietās vai ja gruntsgabalā blīvi izvietotas pazemes komunikācijas, jo teritorijas norobežošanai nevar stādīt kokus, kas veido dziļu sakņu sistēmu. Tomēr skujkoki ir labākā izvēle tieši trokšņa ierobežošanai.
Laba alternatīva skujkoku dzīvžogiem ir lapukoki, kā skābarži un dižskābarži, jo tajos ilgstoši paliek lapas,” akcentē dendrologs.
Liepu dzīvžogs
Ja dārza saimniece vēlas ieguldīt lielāku darbu dzīvžoga audzēšanā, to var ierīkot no cirptām platlapu, Holandes vai Krimas liepām, kas ir ļoti piemērotas augsto koku sugas pilsētas apstākļiem. Šajā gadījumā kokus stāda 1 m attālumā citu no cita. Zaļo sienu regulāri apgriež 1,5–2 m platu un 2–3 m augstu. Savukārt ik pēc 6–8 m ļauj veidoties vienam brīvi augoša vainaga kokam tā, lai liepas apakšējie zari nenoēnotu cirpto daļu un netraucētu gājējiem un autotransportam.
“Ja teritorija ir pietiekami liela, iesaku nebaidīties un dārza norobežošanai stādīt arī lielos kokus, jo tie ar savu plašo vainagu daudz labāk pildīs savas funkcijas – mazinās satiksmes troksni un piesārņojumu no izplūdes gāzēm,” uzsver Gvido Leiburgs.
SVARĪGI
Ierīkojot dzīvžogu, jāievēro Aizsargjoslu likuma prasības, kas nosaka, cik tālu no pazemes komunikācijām (siltumtrase, elektrokabeļi, ūdensvads, kanalizācija) stādāmi koki un krūmi. Attālums no komunikācijām ir aptuveni divi metri.
