Loģistikai, tāpat kā citām nozarēm, ar krīzi jārēķinās, tomēr stividorkompānija WT Terminal sekmīgi tiek galā ar šo izaicinājumu 0

Uģis Krūms, žurnāls “Baltijas Koks”

Pērn pavasarī, kad valstī jau bija spēkā Covid-19 pandēmijas karantīnas noteikumi, dzīve Rīgas brīvostā nebija apstājusies. Kuģu piestātnēs Daugavgrīvā nepārtrūka arī apaļkoku un citu kravu plūsma gan no Latvijas, gan Lietuvas. «Krīze jāuztver kā normāla ekonomikas sastāvdaļa,» žurnālam Baltijas Koks sacīja stividorkompānijas WT Terminal padomes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls, un tam piekrīt arī valdes loceklis Andis Bunkšis.

Ko iemācīja iepriekšējā krīze? 

PA
Pēteris Apinis
Laukos
“Šo inžu dēļ nedzimst bērni, vīriešiem nestāv, bērniem psihomotori traucējumi!” Pēteris Apinis par pesticīdiem un postu, ko tie nodara dabai un cilvēkam 57
14 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Viņķele: “Latvijā visus nevakcinētos sauc par nozombētiem vakcīnidiotiem, bet nedrīkst jaukt piesardzīgos ar “antivakseriem”! 252
22 stundas
ML
Māra Libeka
Veselam
Cerīgais jūnijs, kad varēs nevilkt maskas un doties uz koncertiem! Pavļuts brīdina, ka jāgatavojas revakcinācijai 80
1 diena
Lasīt citas ziņas

Kā jau tas šopavasar iegājies, sarunas par dzīves un biznesa aktualitātēm sākas tieši ar krīzes aktualitātēm. Uzņēmuma WT Terminal padomes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls un valdes loceklis Andis Bunkšis, kurš tieši atbild par termināļa darbību, paskaidro, ka pašreizējam biznesa tempa kritumam uzņēmums bijis daudz gatavāks nekā finanšu krīzei pirms 12 gadiem.

«Toreiz – 2008. gadā – apstājās gandrīz visas nozares vienlaicīgi. Arī ostas tukšajos kravu laukumos svilpoja vējš. Šobrīd tā nav. Mūsu ražotāji ir mācījušies no pārdzīvotajām grūtībām. Ja pirms iepriekšējās krīzes daudzi uzņēmumi strādāja tikai ar Angliju un Skandināviju, tad pašlaik – ar visu pasauli.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī mēs esam iemācījušies nelikt visas olas vienā grozā. Tāpēc šobrīd WT Terminal darbība ir diversificēta un saistīta ne tikai ar kokmateriālu, bet arī citu videi nekaitīgu kravu, piemēram, graudu produkcijas – miežu, rudzu, arī zirņu un pupu –,  pārkraušanu. Arī kokmateriāli ir dažādi – papīrmalka, granulas, šķelda,»  stāsta Artūrs Veispāls.

WT Terminal niša ir kuģi ar kravnesību no trim līdz pieciem tūkstošiem tonnu un iegrimi līdz septiņiem metriem.

«Gadā apkalpojam vidēji līdz 700 tūkstošiem tonnu kravu, kas pamatā iet uz Eiropas – Skandināvijas un Anglijas – ostām. Vērtējot pēc kravu apgrozījuma, esam desmitniekā starp Rīgas lielākajām stividorkompānijām. Ja īpaši izdalītu termināļus ar iegrimi līdz septiņiem metriem, iespējams, būtu pirmajā vietā.»

Loģistikas nozarei ir dažas priekšrocības

«Loģistikai, tāpat kā citām nozarēm, ar krīzi ir jārēķinās, tomēr tā sekmīgi tiek galā ar šo izaicinājumu. Loģistika atšķirībā no klasiskās ražošanas nerada preces. Mums tās ir vajadzīgas pārkraušanai. Protams, tas nozīmē atkarību gan no vietējiem, gan starptautiskiem uzņēmumiem,» saka Artūrs Veispāls.

Un tas, viņš paskaidro, ir iemesls, kāpēc WT Terminal pakalpojumu grozs tiek izveidots tā, lai aptvertu pēc iespējas vairāk valstu un nozaru, ne tikai Lielbritāniju un Skandināvijas valstis, bet arī, piemēram, Baltkrieviju.

Redzams, ka krīzes iespaids uz dažādām biznesa nozarēm un valstīm ir atšķirīgs. Piemēram, Ķīnu Covid-19 skāra ātrāk, un tur ražošana apstājās jau gada sākumā, bet pašlaik Ķīnas un Korejas tirgi sāk atdzīvoties un pieprasījums pēc precēm aug. Tas vēl maijā nebija jūtams ASV un Eiropā.

Patiesībā svārstības preču un finanšu tirgos un ražošanā nav tikai krīzes laika, bet visai ikdienišķa parādība. Ir bijuši gadi, kad vietējo kokrūpniecības nozari ietekmēja siltās ziemas, jo bija grūtības izvest kokmateriālus no meža. To visvairāk izjuta kokmateriālu tirgotāji.

Taču salīdzinājumā ar aizpērno ziemu, šis gads ir labāks. Ja 2019. gada otrajā pusē bija kokmateriālu cenu kritums, tad šogad tās sāka iet uz augšu. Skaidrs, ka krīze situāciju atkal padarīja neskaidrāku, un priekšstats, kāds būs pieprasījums jebkurā no tirgiem, ir ļoti miglains.

«Vienlaikus jāpatur prātā, ka pašreizējā krīze vēl nebeidzas. Ik nedēļu sekojam, kā attīstīsies situācija, mēģinām saprast, ar ko turpmāk būs jārēķinās. Redzam, ka dažiem mūsu klientiem klājas labāk, kādam ne tik labi, un veidojam savus krīzes laika plānus.

Publicitātes foto

Sekojot Rīgas brīvostā notiekošajam, redzams, ka kopējais kravu apjoms, salīdzinot ar 2019. gada pirmajiem četriem mēnešiem, šā gada pirmajos četros mēnešos samazinājies par 25%. Vislielākais kritums ir akmeņoglēm un naftas kravām – attiecīgi par 68% un 25%, un tas nozīmē būtisku kravu samazinājumu Rīgas brīvostai kopumā.

Tomēr ir kravas, kuru apjoms ir saglabājies vai pat pieaudzis – koksnes granulām par 20%, koksnes šķeldai par 15%, graudiem par 26%. Mums ir paveicies, jo darbojamies segmentā, kurā kravu apjomi aug un, visticamāk, arī neapstāsies,» viņš stāsta.

Kaimiņos un pasaulē

Ja reiz ir skaidrs, ka krīze uz dažādām valstīm atstājusi atšķirīgu iespaidu, būtu vērts pieminēt kaimiņvalsti Baltkrieviju. Artūrs Veispāls atzīst, ka šī valsts ir ļoti būtisks sadarbības partneris.

«Baltkrievijai nav savu ostu, un mēs kā partneri viņiem vienmēr būsim vajadzīgi. Kokmateriālus no Baltkrievijas, izmantojot termināļa jaudas, žāvējam un šķirojam, un jau ar lielāku pievienoto vērtību tās nosūtām tālāk pa visu pasauli līdz pat Ķīnai un Japānai.»

«Baltkrievijas potenciāls ir jānovērtē. Turklāt arī tur neatkarīgi no veida, kā valstī tiek pieņemti lēmumi, cilvēki grib dzīvot labāk. Baltkrievijas biržā iegājām pirms astoņiem gadiem. Sākums bija vājš un mums nesaprotams. Taču ir pagājis laiks, un mūsu attiecības ir kļuvušas daudz konstruktīvākas,» piebilst Andis Bunkšis.

«Savukārt, paskatoties pretējā virzienā uz Lielbritāniju, saprotam, ka par Brexit neviens nav aizmirsis. To tikai aizēnojušas citas aktualitātes, un sarunas par jaunajiem sadarbības modeļiem krīzes laikā nenotiek tik ātri kā parastos apstākļos. Taču rēķināmies, ka gada beigās kaut kādiem rezultātiem vajadzētu būt.

Tas gan nenozīmē, ka kravu plūsma uz Apvienoto Karalisti apstāsies. Drīzāk būs jārēķinās ar papildu muitas barjerām, kam mēs gatavojamies jau pašlaik. Taču tas neskars tikai mūsu darbības jomu vai Latviju, bet visas Eiropas Savienības valstis kopumā,» savu redzējumu pauž Artūrs Veispāls.

Pelnīt gribēja visi

Zināms, ka vietā, kur tagad darbojas WT Terminal, padomju laikos Daugavas grīvā stāvēja padomju zemūdenes. 90. gadu vidū te saimniekoja zviedru un norvēģu uzņēmumi. Piestātņu teritorija bija sadalīta divās daļās.

Norvēģiem, lai gan tika izveidoti kravu laukumi un graudu kaltes, te īsti neveicās. Tika piedzīvoti vairāku miljonu latu zaudējumi, un 2004. gada beigās viņi izdomāja pamest šo biznesu.

Tad SIA Jaunzeltiņi ar UniCredit bankas palīdzību izdevās šo teritorijas daļu atpirkt. Ar laiku radās iespēja izpirkt arī piestātņu zviedru daļu. Un šobrīd WT Terminal ir viens veselums. «Tas Latvijai ir unikāls gadījums, jo parasti ārzemnieki izpērk vietējos, bet šeit iznāca otrādi,» ar gandarījumu atzīst Artūrs Veispāls.

«Jau no paša sākuma mums uzticējās UniCredit banka, vēlāk banka Citadele, kam bija un ir būtiska loma termināļa attīstībā. Šie gadi ir bijuši dažādu izaicinājumu pilni, ar ko mums bija jārēķinās un no kā arī jāmācās.

Mana ienākšana terminālī sakrita ar 2008. gada krīzes laiku – kuģu grafiku žurnālā bija daudz tukšu aiļu. Tolaik arī mēnešiem kuģu vienkārši nebija. Tādā situācijā svarīgākais bija bankai pateikt, ko mēs īsti gribam izdarīt. Pelnīt grib visi, bet ne katrs zina, kā to izdarīt,» norāda Andis Bunkšis.

«Mūsu biznesā ir četras būtiskas lietas: klienti, mūsu komanda, banka un Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Profesionāls menedžments, laba komanda, kvalitatīvas, uz sadarbību vērstas attiecības ar mūsu klientiem ir vienlīdz būtiskas kā partnerattiecības ar banku un VID, kurus arī uzskatām par mūsu sadarbības partneriem. Protams, jāspēlē atklāti un jāiegūst uzticība.

Publicitātes foto

Smagākais pārbaudījumu brīdis bija 2014. gada pavasarī, kad vakarā ar banku Citadele parakstījām dokumentus par aizdevumu, nauda ienāca kontā, bet naktī ostā sākās ugunsgrēks. Varu tikai iedomāties, kā toreiz jutās bankas menedžeris, kurš mums bija iedevis miljonus, un kā jutās klienti, kuru kravas atradās mūsu noliktavās…

Bet krīze un ugunsgrēks jau ir aiz muguras. Tagad svarīgākais ir turpināt savstarpējā uzticībā balstītas attiecības gan ar klientiem, gan komandu, gan ar banku un VID, kas balstās uz ātru un kvalitatīvu kravu apkalpošanu un sadarbību,» teic Artūrs Veispāls.

Pilsēta, valsts un bizness 

Termināļa vadītāji bilst, ka par kārtību ostā spēj parūpēties paši, turklāt sekmīgi. Runājot, piemēram, par ceļu uz ostu, pa kuru ik gadu tiek pārvadātas vismaz miljons tonnu kravu, viņi atzīst, ka ne viss ir tik gludi.

«Ceļš uz ostu ir ne tikai brīvostas, bet pirmām kārtām Rīgas pašvaldības jautājums. Mēs par to runājam ar pašvaldību, un ir pat sagatavots projekts, kas tā arī nav realizēts. Bet tas ir svarīgi, jo ceļš, pa kuru brauc industriālās mašīnas, kalpo arī cilvēkiem, kas brauc uz savām dzīvesvietām vai uz jūru atpūsties. Vai tas pašvaldībai nav svarīgi?

Un vēl kāds piemērs. Mums jau divus gadus projekta stadijā ir angārs, kuru gribam uzcelt termināļa teritorijā. Vēl gads būs vajadzīgs, lai to uzbūvētu. Šobrīd, vērojot biznesa situāciju, grūti pateikt, kas būs pēc mēneša vai diviem. Tāpēc tas nav normāli, ka viena industriāla objekta projektēšana iestiepjas divu gadu garumā.

Tas pilnīgi noteikti neveicina mūsu konkurētspēju nedz starp Baltijas, nedz starp Eiropas valstīm. Iespējams, ja terminālis atrastos Skultē vai Mērsragā, jautājums ar projektēšanu atrisinātos daudz ātrāk nekā Rīgā.

Bet vispār biznesa sadarbība ar valsts un pašvaldības institūcijām ir smaga tēma ne tikai mūsu biznesa jomā. Jūtams, ka valsts birokrātija ir sasniegusi tādus apmērus, ka jēga, kāpēc savlaicīgi nav iespējams atrisināt kādu jautājumu, jau sen ir pagājusi malā.

Vienkārši redzam, ka ierēdņi nespēj pieņemt lēmumus. Bet varbūt tā ir situācija, kad iespējams būt bezatbildīgam?» saka Artūrs Veispāls.

Svarīgi skatīties uz priekšu

Lai arī Rīgas brīvostas termināļu pakalpojumu cenas ir salīdzinoši zemas, WT Terminal vadītāju uzdevums ir domāt, lai ikdienā veicamos darbus varētu paveikt ar mazākiem resursiem.

Labi piemēri, uz ko tiekties, ir skandināvu ostas, kurās kravu apstrādes ātrums ir lielāks. Tāpēc ik gadu ir jāinvestē uzņēmuma attīstībā. Piemēram, pērn tika iegādātas jaunas kravu pārkraušanas  tehnoloģijas – beramkravu kraušanas konveijers un Sennebogen piestātnes celtnis.

«Runājot par darbu, es daudz atpakaļ neskatos. Labi, esam pārdzīvojuši 90. gadus, 2008. gada krīzi un visu pārējo, bet loģistikas nozarē nekas nestāv uz vietas.

Pirmkārt, jau mainās kravu sortiments. Ja pirms 20 vai pat vēl 15 gadiem dominēja apaļkoksne un ostā auga šķeldas kalni, tad tagad jau vairākus gadus uz to pašu Ķīnu pārsvarā ceļo zāģmateriālu kravas. Bet galvenais, kas mums jādara, – jāsaprot klientu redzējums, pirms viņi izteikuši savas vēlmes.

Labs piemērs ir Kronospan rūpnīca, kura pirms gadiem desmit ieguva vērienu ar milzīgu saražoto koksnes plātņu apjomu, kas tiek eksportēts uz Eiropas valstīm. Visai loģistikas ķēdei un termināļiem bija jābūt gataviem šiem pasūtījumiem. Tāpēc svarīgāk ir nevis atcerēties savus vakardienas nopelnus, bet domāt par to, kādi uzdevumi būs jārisina turpmāk.

Idejas, kā tālāk attīstīties, burtiski ir jānoķer gaisā. Citādi nav iespējams būt tur, kur mēs vēlamies būt. Kad klients savu piedāvājumu jau ir izteicis visiem un tu neesi tam sagatavojies, tad jau esi nokavējis,» spriež Andis Bunkšis.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
PA
Pēteris Apinis
Laukos
“Šo inžu dēļ nedzimst bērni, vīriešiem nestāv, bērniem psihomotori traucējumi!” Pēteris Apinis par pesticīdiem un postu, ko tie nodara dabai un cilvēkam 56
14 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Viņķele: “Latvijā visus nevakcinētos sauc par nozombētiem vakcīnidiotiem, bet nedrīkst jaukt piesardzīgos ar “antivakseriem”! 252
22 stundas
ML
Māra Libeka
Veselam
Cerīgais jūnijs, kad varēs nevilkt maskas un doties uz koncertiem! Pavļuts brīdina, ka jāgatavojas revakcinācijai 80
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Svarīgākās ir mūsu dzīvības, nevis Vitenbergs, bet kur vispār OIK pazudis?” Kreituse par kovidu un “noraktām” tēmām 52
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Tev šodien derētu ieklausīties tajā, ko saka apkārtējie! Horoskopi 15.maijam 2
17 stundas
Lasīt citas ziņas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Tāpat kā Pavļuts ir pilnībā kovida ministrs, tā visa valdība ir pandēmijas kabinets.” Saruna ar Māri Kučinski 18
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kurā novadā visvairāk inficēto? Publicē karti ar visām pašvaldībam
1 stunda
ZB
Zigmunds Bekmanis
Ziņas
Muzeju nakts – citā realitātē: attālināti un brīvdabā, apmeklējot individuāli un ievērojot distancēšanos
53 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Izplēn cerības uz siltu vasaru? Cik ticamas izskanējušās prognozes par vēsu un mitru vasaru? Skaidro Toms Bricis 2
2 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Viņas pacientiem jāparaksta īpaši sagatavots dokuments. Ārste iesaka pret vakcinēšanos izturēties ļoti nopietni un ziņot par blakusparādībām
12:12
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Tie ir spermas donori!”: Uģis Kuģis skarbi izsakās par vīriešiem, kas neaudzina savus bērnus
11:59
IE
Ināra Egle
Ziņas
Politisko spēku nespēja likt pretim Rāviņam spēcīgu līderi paver iespējas viņam palikt pie varas
11:44
LA
LA.LV
Stāsti
Tiešraide: Latvijā atzīmē Ģimenes dienu 1
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Degvielas cenas sasniedz pirmspandēmijas līmeni 1
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu dziedātāja Aminata publisko foto, kurā redzama ģērbusies tikai džinsos un zābakos 3
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Biedējoša ir tehnoloģiju neredzamā puse!” Episka ekspertu diskusija tiešsaistē par robotu ētiku 2
2 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
ES līderi pirmoreiz šogad tikās klātienē – par ieejas biļeti kalpoja negatīvs Covid-19 tests un sejas maska 3
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kur atklāts vislielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits 10
17 stundas
Ieva Ēvalde
Ziņas
Neredzamie Rīgas hosteļi: Kā ir gulēt vienā istabā ar ballētājiem, kurjeriem, celtniekiem un pat bezpajumtniekiem 20
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Viņķele: “Latvijā visus nevakcinētos sauc par nozombētiem vakcīnidiotiem, bet nedrīkst jaukt piesardzīgos ar “antivakseriem”! 252
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Svarīgākās ir mūsu dzīvības, nevis Vitenbergs, bet kur vispār OIK pazudis?” Kreituse par kovidu un “noraktām” tēmām 52
1 diena
ML
Māra Libeka
Veselam
Cerīgais jūnijs, kad varēs nevilkt maskas un doties uz koncertiem! Pavļuts brīdina, ka jāgatavojas revakcinācijai 80
1 diena
GN
Gints Narogs
Ziņas
Gints Narogs: Krievijas mediji savā tendenciozajā stilā jau steidz ziņot, ka PČ Rīgā var nemaz nenotikt 12
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ļaut apmeklēt PČ spēles, fitnesa centrus, skolās nevalkāt maskas – IZM rosina mīkstināt Covid-19 ierobežojumus vakcinētajiem 23
18 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
“Gardo recepšu” kladītei: banānu krēms – ievārījums ar ananāsiem: gatavs dažās minūtēs! 1
23 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Tomātu un gurķu stādi izstīdzē: ko darīt, lai tas nenotiktu? 3
23 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Liecinieki teica, ka viņš vispār neesot bremzējis.” Ģenerālis Vectirāns nāvējoši sabraucis sirmgalvi 210
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Kas notiks, ja Latvijā aptrūksies “AstraZeneca” devas otrajām potēm? Skaidro veselības ministrs Pavļuts 46
1 diena
KO
kokteilis.lv
Ziņas
FOTO, VIDEO. Amerikas pludmalē izskalots plēsīgs “briesmonis”, kas mitinās tikai okeāna visdziļākajā dzelmē 11
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: Krišjānis, Elfa, Elvita un Aivita 1
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Infektoloģe atklāj, ko par vakcinēšanos pret Covid-19 var dzirdēt slimnīcas gaiteņos 29
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Strenču novadā nofilmē lāču mammu ar trim mazuļiem 14
2 dienas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Kad vēders kurkst un laika maz: ātri pagatavojamā pica pannā 5
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Baiba Indriksone atklāj līdz šim nezināmu faktu par savu dzīvi: gluži kā filmā “Limuzīns Jāņu krāsā” 3
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Tēti, lūdzu, piedod man…”: princis Harijs nosūtījis atvainošanās vēstuli savam tētim, princim Čārlzam 17
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 15. līdz 21. maijam: kādas vēlmes piepildīsies
23 stundas