Foto: ZumaPress/Scanpix/LETA

Lūk, cik ilgi patiesībā saglabājās imunitāte pēc Covid-19 vakcīnas! Top jaunas, bet zinātniekiem ir vēl kāds “mājasdarbs” 180

Neatkarīgi no tā, vai imunitāte pret Covid-19 iegūta no vakcīnas vai infekcijas, tā nav mūžīga. Tika veikts pētījums, kurā noteica, cik ilgi saglabājas aizsardzība pret šīm vakcīnām. Zinātnieki, kurus vadīja komanda no Itālijas, analizēja 40 gadījumus uun dokumentēja cilvēku vakcinācijas statusu un turpmākās inficēšanās ar Covid-19, ko apstiprināja laboratorijas testi. Pētījumi ietvēra datus gan no Delta, gan Omicron paveida, raksta izdevums The Times.

Reklāma
Reklāma
FOTO. Ziemeļkorejas līderis uzdāvina Putinam greznu portretu, kas lika apklust…
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
VIDEO. Laupītāji uz motocikliem mēģina apzagt garām ejošu sievieti, taču nelāgais nodoms viņiem tūlītēji atspēlējas 11
Lasīt citas ziņas

Kopumā pētnieki atklāja, ka vienu mēnesi pēc tam, kad cilvēki saņēma divas devas mRNS vakcīnas (no Moderna vai Pfizer-BioNTech), vakcīnas no AstraZeneca vai injekcijas no Sinovac, vakcīnas efektivitāte bija 53%.

Starp vakcīnām bija arī atšķirības: Moderna primārā divu injekciju sērija uzrādīja augstāko efektivitāti 62% vienu mēnesi pēc vakcinācijas, un Sinovac uzrādīja zemāko efektivitāti – 32%. Pēc sešiem mēnešiem kopējā vakcīnu efektivitāte samazinājā, attiecīgi līdz 14% un pēc deviņiem mēnešiem līdz 9%. Šī samazināšanās bija lielāka Omicron viļņa laikā nekā Delta viļņa laikā, kas liecina, ka vakcīna bija mazāk efektīva pret Omicron.

CITI ŠOBRĪD LASA

Revakcinācijas devas pēc primārās vakcinācijas atjaunoja aizsardzību līdz līmenim, kāds tika sasniegts tūlīt pēc primārās vakcinācijas. Taču arī šī aizsardzība samazinājās līdzīgi kā pēc primārās vakcinācijas.

“Šis pētījums parāda, ka aizsardzība [no vakcīnām] sākumā ir ļoti augsta, taču tā ātri samazinās,”

saka Marko Ajelli, Indiānas Universitātes Sabiedrības veselības skolas epidemioloģijas un biostatistikas asociētais profesors un viens no pētījuma līdzautoriem.

Faktiski, saka Ajelli, gripas vakcīna un tās imunizācijas grafiks varētu kalpot par noderīgu modeli, lai noteiktu, kad jāievada Covid-19 vakcīnas, lai aizsardzība būtu pēc iespējas spēcīgāka. “Mēs zinām, ka katru gadu vakcinējamies pret gripu, jo aizsardzība no pagājušā gada potes šogad nedarbojas,” viņš saka. “Situācija saistībā ar COVID-19 būs ļoti līdzīga – mums ir jāiesaistās ik gadu jaunā ciklā, lai uzlabotu aizsardzību.”

Eksperti sagaida, ka Covid-19 gadījumi turpinās samazināties visā pasaulē, bet vēl nav skaidrs, vai infekcija maksimumus sasniegs pa sezonām, piemēram, kā gripa un saaukstēšanās. Taču tiek pieņemts, ka tā tas varētu būt, raksta izdevums The Times.

Ikgadēja vakcinēšanās pret Covid-19 kalpošot diviem mērķiem: aizsargāt vakcinētās personas, kā arī aizsargāt kopienas, kurās viņi dzīvo,

izveidojot imunitātes sienu, kas samazina risku, ka vīruss var izplatīties no cilvēka uz cilvēku.

“Ja iedzīvotāji neveiks atkārtotas revakcinācijas, es domāju, ka vīrusa cirkulācija atkal paliks nekontrolēta,” saka Pjero Poleti, Itālijas Bruno Keslera fonda pētnieks un vēl viens pētījuma līdzautors. “Tas varētu ļaut vīrusam vēl vairāk mutēties.”

Tomēr, tāpat kā ikgadējā pretgripas potē, galvenais, lai izstrādātu efektīvu Covid-19 vakcīnu, ir mērķēt uz pareizo celmu vai celmiem, pamatojoties uz tobrīd dominējošo vīrusa versiju.

Jūnijā ASV sasauks savu vakcīnu ekspertu grupu, lai spriestu par pirmo soli ceļā uz Covid-19 pārvēršanu par vakcīnu, kas tiek atjaunināta un ievadīta pēc noteikta grafika.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.