Pēcpandēmijas laikā daudzi joprojām izjūt trauksmi; kā sev palīdzēt? 18
Cilvēku mentālā veselība tā dēvētajā Post Covid-19 periodā ievērojami pasliktinājusies visā pasaulē un arī Latvijā, liecina dažādu pētījumu dati. “Latvijā liela problēma ir tā, ka cilvēki izvairās atzīt mentālās veselības sarežģījumus, kas var būt saistīti gan ar vīrusa pārslimošanu, gan vispārējo noskaņojumu pandēmijas situācijā, un attiecīgi nemeklē palīdzību,” secina farmācijas uzņēmuma “Lotos Pharma” vadītājs Kaspars Ivanovs.
Pandēmijas radītās sekas veselības, sociālajā un ekonomiskajā aspektā ievērojami skārušas arī mentālo veselību. “Daudzi no mums izjuta trauksmi, bet daļai cilvēku Covid-19 izraisījis vai pastiprinājis daudz nopietnākas garīgās veselības problēmas. Daudzi cilvēki ziņo par psiholoģiskām ciešanām un depresijas, trauksmes vai posttraumatiskā stresa simptomiem. Bijušas satraucošas pazīmes, kas liecina par plašāk izplatītām pašnāvnieciskām domām un uzvedību, tostarp veselības aprūpes darbinieku vidū,” atzinusi Pasaules Veselības organizācija (PVO).
Pēcpandēmijas stress vairāk skar jauniešus un sievietes
“Dažas cilvēku grupas pandēmijas laika ierobežojumus un stresu izjuta vairāk nekā citas. Saskaroties ar skolu un universitāšu slēgšanu, jaunieši bijuši neaizsargāti pret sociālo izolāciju un atsvešinātību, kas var veicināt trauksmes, nedrošības un vientulības sajūtu un izraisīt afektīvas un uzvedības problēmas. Dažiem bērniem un pusaudžiem, kuri bija spiesti palikt mājās, varēja palielināties stresa vai vardarbības risks ģimenē, kas ir garīgās veselības problēmu riska faktori,” skaidro K. Ivanovs.
Arī sievietes izjutušas lielāku stresu mājās, un kādā starptautiskā ātrās novērtēšanas ziņojumā norādīts, ka pandēmijas pirmajā gadā 45% sieviešu ir tieši vai netieši saskārušās ar kādu no vardarbības veidiem, galvenokārt emocionālo vardarbību.
Lai gan vajadzība pēc garīgās veselības aprūpes ir palielinājusies, šo pakalpojumu sniegšana ir nopietni traucēta – vērojams, ka Latvijā pie mentālās veselības speciālistiem veidojas rindas. Īpaši izteikti tas bija pandēmijas laikā, kad personāls un infrastruktūra bieži tika pārgrupēta COVID-19 palīdzības sniegšanai, bet šī problēma vēl nav līdz galam. Arī sociālie ierobežojošie pasākumi tajā laikā liedza cilvēkiem piekļūt aprūpei. Daudzos citos gadījumos sliktas zināšanas un nepareiza informācija par vīrusu veicināja bailes un bažas, kas atturēja cilvēkus no palīdzības meklēšanas.
Saskaņā ar PVO datiem, pastiprinātu trauksmi pandēmijas dēļ izjutuši 37% vairākās valstīs veiktas aptaujas respondenti, savukārt aptuveni pusei no koronavīrusu pārslimojušajiem cilvēkiem bija gan mentāli, gan fiziski simptomi, kas pazemināja dzīves kvalitāti.
Gan starptautiskās organizācijas, gan Latvijas speciālisti atzīst, ka laikus nerisināta pēcpandēmijas trauksme var izraisīt smagākus simptomus, tostarp nomāktību un depresīvu noskaņojumu, līdz pat paškaitējošai uzvedībai un klīniskām depresijas izpausmēm.
Aptaujas atklāj mentālās veselības pasliktināšanos
Kā secināts Rīgas Stradiņa universitātes veiktā pētījumā, kurā analizēts 8591 pacientu veselības stāvoklis pēc akūta Covid-19 pārslimošanas, ievērojama izārstēto pacientu joprojām saskaras ar simptomiem, kas skar dažādas orgānu sistēmas. Visbiežākie simptomi ir nogurums (vidēji ap 28%), aizdusa (18%), locītavu un muskuļu sāpes (26%), depresija (23%), trauksme (22%), atmiņas traucējumi (19%), koncentrēšanās grūtības (18%), un bezmiegs (12%).
“Simptomus, kuri izraisa patoloģisku stāvokli pēc Covid-9, grūti atšķirt no simptomiem, kas rodas citu iemeslu dēļ. Turklāt pacienti var ciest no depresijas, trauksmes vai garastāvokļa izmaiņām, kas ir saistīts ne tikai ar Covid-19 sekām, bet arī ar sociālo izolāciju, ko izraisīja Covid-19 pandēmijas profilakses pasākumi. Jaunus simptomus var izraisīt arī atkārtota inficēšanās ar SARS-CoV-2. Šie simptomi var attīstīties ikvienam bijušajam pacientam, pat tiem, kuri, slimojot ar Covid-19, nav tikuši hospitalizēti, teikts Slimību Profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotajā informācijā.
Sniedzot savas mentālās veselības pašvērtējumu pēdējā gada laikā, 53% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju tā kopumā ir pasliktinājusies (16% – ievērojami pasliktinājusies, 37% – nedaudz pasliktinājusies), secināts arī “BENU Aptiekas” 2022. gadā īstenotā Stresa termometra pētījuma rezultātos. Salīdzinājumā ar 2021. gada septembri gadu vēlāk iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka pēdējā gada laikā viņu mentālā veselība ir pasliktinājusies.
Sievietes biežāk norādījušas uz mentālās veselības pasliktināšanos – 55% sieviešu (17% – ievērojami pasliktinājusies, 38% – nedaudz pasliktinājusies) un 50% vīriešu (15% – ievērojami pasliktinājusies, 35% – nedaudz pasliktinājusies) snieguši atbildi, ka viņu pašu vērtējumā mentālā veselība pēdējo 12 mēnešu laikā ir pasliktinājusies. Izmaiņas savā mentālajā veselībā nav novērojuši 34% sieviešu un 37% vīriešu, mentālā veselība uzlabojusies 6% sieviešu un 8% vīriešu, bet vēl 5% katrā no minētajām grupām konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Svarīgi laikus meklēt palīdzību
“Svarīgi ir censties vērot savu un savu tuvo cilvēku mentālo stāvokli, lai pastiprinātas trauksmes gadījumā varētu palīdzēt sev un ģimenes locekļiem. Jo agrāk problēma tiek konstatēta, jo vieglāk un ātrāk iespējams to atrisināt,” atgādina K. Ivanovs, piebilstot, ka trauksmes ārstēšanai nereti pietiek ar dabīgiem un pat tautas līdzekļiem. Latvijas uzņēmuma “Lotos Pharma” produktu klāstā ir vairāki šādi bezrecepšu preparāti, tostarp jaunākais no tiem – sprejs satraukuma un stresa mazināšanai “Sedanorm Spray”, kura sastāvā esošais grifonijas sēklu ekstrakts palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas darbību. Pasifloras ekstrakts darbojas nomierinoši, palīdzot uzturēt psihisko relaksāciju. L-teanīns ir aminoskābe, kas neveidojas organismā.
Ideja par produkta nepieciešamību radās, pētot ilgstoša satraukuma un nemiera negatīvo ietekmi uz cilvēka un sabiedrības emocionālo veselību, kas parādīja, ka pandēmija un nebeidzamie ierobežojumi ir veicinājuši ilgstoša un augsta psihosociālā stresa attīstību visā pasaulē. Izpēte arī parādīja, ka cilvēki priekšroku dod produktiem, kas ir dabiska sastāva, tāpēc arī “Lotos Pharma” komandas izaicinājums bija atrast un izstrādāt tādu formulu, kas atbilstu klientu vēlmēm un būtu arī efektīva, kā arī, tā būtu piemērota gan pieaugušajiem, gan arī pusaudžiem. “Jauniešiem pavasaris īpaši iezīmīgs ir ar satraukuma pilno eksāmenu laiku, kas ir papildu slodze gan pamatskolas un vidusskolas beidzējiem, gan augstskolu studentiem,” piebilst. K. Ivanovs.
“Lotos Pharma” ir Latvijā radīts farmācijas kompānijas zīmols, dibināts 2013. gadā ar mērķi veicināt harmoniju starp veselību, dabu un cilvēku. “Lotos Pharma” izstrādā unikālus farmācijas produktus, to izstrādē sadarbojoties ar vietējiem nozares speciālistiem – mediķiem, pētniekiem un Latvijas zinātnes institūcijām.
