Mājas pārvaldniekam uzdots atmaksāt 43 000 eiro, taču līdzekļi, iespējams, novirzīti citur, kas pamatīgi nokaitina iedzīvotājus 0
Tagad jau likvidētajam nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmumam “Ēku Projekti & Pārvaldīšana”, kuru vadīja Mārtiņš Zukurs, Rīgas pilsētas tiesa 2026. gada 13. maijā uzdeva atmaksāt aptuveni 43 000 eiro uzkrājumu fonda līdzekļu dzīvokļu īpašnieku biedrībai Torņakalnā, Rīgā.
Saskaņā ar spriedumu līdzekļiem bija jābūt pārskaitītiem atpakaļ biedrībai jau 2024. gada beigās. Tomēr tiesas materiāli un uzņēmumu reģistra dati liecina, ka ievērojamas summas, iespējams, tā vietā tika pārskaitītas citām ar Zukuru un viņa ģimenes locekļiem saistītām struktūrām.
Tiesas dokumentos tāpat apgalvots, ka uzņēmums biedrībai nepamatoti izrakstījis rēķinus par vairākām “tehniskajām apsekošanām”, kā arī par logiem, kas nekad netika uzstādīti. Materiālos minēta arī iespējama dubulta rēķinu izrakstīšana un maksājumu novirzīšana it kā “juridiskajiem pakalpojumiem”.
Pēc tam, kad iedzīvotāji 2024. gadā pieprasīja līdzekļu atgriešanu, Latvijas Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēti vairāki jauni ar ģimeni saistīti uzņēmumi.
Starp tiem bija arī uzņēmums Nama serviss ar 5 eiro pamatkapitālu, kuru dibināja Mārtiņš Zukurs, taču vēlāk valsts to pārņēma nenomaksātu parādu dēļ.
Kristīne Rozenberga, Mārtiņa māte un Ēku Projekti & Pārvaldīšana oficiālā pārstāve, vēlāk iesaistījās uzņēmumos JIP un EPP. Uzņēmumu reģistra dokumenti arī liecina, ka Mārtiņš Zukurs sagatavoja dokumentus, lai viņa reģistrētu SIA Domus serviss.
Ģimenes iesaiste, šķiet, ir vēl plašāka. 2025. gada beigās Mārtiņa Zukura brālis Dāvis Zukurs nodeva uzņēmumu Where Dreams Meet Zukura sievai Diānai Vorobjovai. Papildus tam tika sagatavoti dokumenti, lai Vorobjova dibinātu vēl vienu uzņēmumu — Namu pārvaldes grupa.
Vienlaikus dzīvokļu īpašnieku biedrībai izdevās panākt “Ēku Projekti & Pārvaldīšana” bankas kontu apķīlāšanu ar tiesas lēmumu. Tomēr, kā ziņots, izdevies atgūt tikai nelielu daļu līdzekļu.
Latvijas Valsts policijā iesniegti arī vairāki kriminālprocesa iesniegumi, taču iedzīvotāji apgalvo, ka izmeklēšana norit lēni.
Kāds biedrības valdes loceklis situāciju komentēja šādi: “Uzņēmuma bankas kontos tika iesaldēti aptuveni 5 000 eiro, taču šie līdzekļi joprojām nav pieejami. Lielākā daļa atgūtās naudas jau izlietota juridiskajiem izdevumiem un tiesas nodevām pēc tam, kad tiesa atteicās atbrīvot no valsts nodevas samaksas.”
Saskaņā ar publiski pieejamajiem datiem jaunizveidotajos uzņēmumos joprojām varētu atrasties aktīvi. Uzņēmums “Where Dreams Meet” uzrādīja aptuveni 29 000 eiro peļņu, savukārt divi citi uzņēmumi saņēma 5 500 eiro jaunreģistrētā pamatkapitālā.
“Ēku Projekti & Pārvaldīšana” iepriekš pārvaldīja no 10 līdz 12 dzīvojamām ēkām Rīgā, kā arī vairākas ēkas Ogrē. Uzņēmums kopš tā laika ir slēdzis savu tīmekļa vietni un, šķiet, pārtraucis darbību. Reklāmas materiālos tas tika pozicionēts kā stabils “ģimenes uzņēmums”.
Iedzīvotāji apgalvo, ka uzņēmējdarbība tagad tiek pārcelta uz jaunizveidotām struktūrām, kas saistītas ar tiem pašiem cilvēkiem.
Kāds dzīvokļa īpašnieks, identificēts kā Andris, portālam LA.LV sacīja: “Šķiet, ka tiesas un policija nevēlas izvērtēt uzņēmumu faktiskos saistību mehānismus vai darījumus kā iespējamu krāpniecisku mantas atsavināšanu. Mūsu ēkas iedzīvotāji uzskata, ka iesaistītās personas rīkojās koordinēti.
Tiklīdz pieprasījām uzkrājumu fonda atgriešanu, uzņēmuma konti, šķiet, tika iztukšoti un transportlīdzekļi pārrakstīti citām personām. Es stingri ieteiktu visām Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrībām uzturēt savus rezerves fonda kontus, nevis ļaut pārvaldniekiem tos kontrolēt.”
Atsevišķā civilprocesā “Ēku Projekti & Pārvaldīšana” tika uzdots iesniegt čekus un maksājumu uzdevumus saistībā ar apstrīdētajiem izdevumiem. Saskaņā ar tiesas materiāliem Mārtiņš Zukurs neieradās tiesā un neiesniedza pieprasītos dokumentus.
Pēc tam uzņēmumam tika piemērots kopējais naudas sods 250 eiro apmērā par procesuālo rīkojumu nepildīšanu. Neskatoties uz to, spriedums, kā ziņots, joprojām nav izpildīts.
Policijas izmeklēšanu vada Viktorija Čučupa, kura atteicās sniegt komentārus. “Šobrīd kriminālprocess atrodas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, un tiek veiktas izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai noticis noziedzīgs nodarījums, kas to izdarījis un pie kādiem apstākļiem, nodarīto kaitējumu vai nodarījuma rezultātā nodarītus zaudējumus, cēloņsakarību starp nodarījumu un radušos zaudējumu, nodarījuma patieso nodomu, kā arī to, kādai personai par to krimināltiesiski jāatbild, un lai iegūtu un nostiprinātu tiesiski iegūtos pierādījumus, kas dotu pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības, lai nodrošinātu objektīvu un vispusīgu izmeklēšanu un faktisko apstākļu noskaidrošanu, efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.
Ņemot vērā to, ka kriminālprocesā tiek veikta pirmstiesas izmeklēšana, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu: “Kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā” kriminālprocesā veiktās, veicamās, ieplānotās izmeklēšanas, procesuālās darbības, minēto darbību rezultāti un nostiprinātas ziņas, pierādījumi par izmeklējamā notikuma faktiskiem apstākļiem ir izmeklēšanas noslēpums, kas nav izpaužams, jo tas var traucēt patiesības noskaidrošanu kriminālprocesā, pirmstiesas izmeklēšanas veikšanu, pierādījumu nostiprināšanu, kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, taisnīgo krimināltiesisko attiecību noregulējuma nodrošināšanu, pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanu.”
