“Rīgas siltuma” mācību centra vecākais pasniedzējs Edgars Mežvēvers (vidū) izrāda Uldim Krūmiņam un Kasparam Bērziņam termoregulatoru un alokatoru priekšrocības.
“Rīgas siltuma” mācību centra vecākais pasniedzējs Edgars Mežvēvers (vidū) izrāda Uldim Krūmiņam un Kasparam Bērziņam termoregulatoru un alokatoru priekšrocības.
Foto: Timurs Subhankulovs

Maksa par siltumu aug: ko iesākt? 28

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Mūsu tētis šodien atkal precas…” Bijusī sieva pavēsta, ka komponists Jānis Lūsēns iestūrējis laulības ostā
Kokteilis
Vai stārķi gaidījāt? 10 vārdu īpašnieki, kas drīzumā varētu sagaidīt ģimenes pieaugumu
Kokteilis
ĀTRAIS TESTS. Ko ieraudzīji pirmo – jaunu dāmu vai padzīvojušu kungu? Aplūko zīmējumu un uzzini par sevi ko jaunu!
Lasīt citas ziņas

Kā, krasi sadārdzinoties apkurei, samazināt izdevumus? Šādu jautājumu visbiežāk rīdzinieki uzdevuši “Rīgas siltuma” mācību centra vadītājam Valdim Vāravam siltumapgādes uzņēmuma oktobra beigās īpaši organizētajā konsultāciju sesijā.

“Rīgas siltums” kopš šī gada sākuma tarifu cēlis jau četras reizes. No šī gada 2. oktobra līdz 2023. gada 14. augustam Rīgā tas noteikts 170,59 eiro par megavatstundu (MWh), nerēķinot 12% pievienotās vērtības nodokli (PVN).

CITI ŠOBRĪD LASA

Tagad uzņēmuma eksperti piedāvā rīdziniekiem sniegt padomus, kā labāk taupīt siltumu. Pirmā padomu došanas tūre noslēdzās oktobra beigās, bet novembrī tiek plānota jauna.

V. Vāravs stāsta, ka pēc padomiem uzņēmumā “Rīgas siltums” jau vērsušies vairāki desmiti rīdzinieku, tostarp daudzstāvu dzīvojamo namu iedzīvotāji, namu apsaimniekotāji, uzņēmumu vadītāji.

Pats vienkāršākais – termoregulators

Jautāts, ko pašlaik “Rīgas siltums” var ieteikt iedzīvotājiem, kuri dzīvo, piemēram, padomju laikā no paneļiem celtā nenosiltinātā daudzstāvu namā, kādu Rīgā ir tūkstošiem, Vāravs atbild, ka pirmais ieteikums būtu uzstādīt dzīvokļos termoregulatorus.

“Tos var uzstādīt jebkāda veida sildķermeņiem, arī padomju laikā dzīvokļos uzstādītajiem,” skaidro uzņēmuma pārstāvis, “Termoregulatoru izvēle tirgū ir plaša – sākot no tādiem, kurus var regulēt ar roku, un beidzot ar viedajiem, kurus var regulēt attālināti ar mobilā tālruņa palīdzību.

Vienkāršāko termoregulatoru uzstādīšanas izdevumi nav sevišķi lieli. Tomēr jārēķinās, ka ierīces iegāde kopā ar uzstādīšanu varētu maksāt 100 līdz 150 eiro.”

Termoregulators taupīs, alokators izmērīs

Izdevumus par siltumu var samazināt, visiem radiatoriem uzstādot alokatorus. Alokators gan pats neko neietaupa. Tos nav jēgas uzstādīt bez termoregulatoriem, kuri ļauj mainīt apkures jaudu. Alokators vien izmēra, cik kurš radiators izstarojis siltumu noteiktā laikā. Tas savukārt ļauj noteikt, kāds bijis siltuma patēriņš konkrētajā dzīvoklī un cik par to dzīvokļa saimniekam jāmaksā.

Reklāma
Reklāma

“Pēc termoregulatoru uzstādīšanas šis jau būtu nākamais solis siltuma taupības virzienā,” atzīst Valdis Vāravs. “Bet alokatori jāuzstāda pilnīgi visos viena nama dzīvokļos, tāpēc par to jāizlemj nama iedzīvotāju vairākumam.”

Jautāts, vai termoregulatoru un alokatoru uzstādīšana, kad apkures sezona sākusies, nav jau novēlota, uzņēmuma pārstāvis atbild, ka par šiem un citiem siltuma taupības pasākumiem iedzīvotājiem esot pastāvīgi skandināts jau kopš 2014. gada. Bet aizvadītajos gados, kad siltuma tarifi vēl nebija tik draudīgi kā pašlaik, diemžēl šajos padomos ieklausījās tikai retais. Termoregulatorus varot uzstādīt arī apkures sezonas laikā, kas gan esot sarežģītāk nekā laikā, kad apkure namiem nav pieslēgta.

Padomos vērts ieklausīties

Dienā, kad “Latvijas Avīze” apmeklēja uzņēmuma “Rīgas siltums” mācību centru, tur uz konsultāciju bija ieradušies divi valsts uzņēmuma “Latvijas autoceļu uzturētājs” pārstāvji.

Uzņēmuma nekustamā īpašuma daļas vadītājs Kaspars Bērziņš stāsta, ka apmeklējuma galvenais mērķis bijis labāk saprast, kādi paņēmieni līdzās jau publiski piedāvātajiem un it kā zināmajiem vēl būtu izmantojami siltuma patēriņa un izdevumu samazināšanā.

Uzņēmuma Autotransporta un tehnikas nodrošinājuma departamenta direktors un 60 kvadrātmetru liela trīsistabu dzīvokļa īpašnieks Uldis Krūmiņš stāsta, ka pagājušajā apkures sezonā rēķins par apkuri nekad neesot pārsniedzis 100 eiro mēnesī. Bet septembrī tikai par silto ūdeni vien jau bijis jāmaksā vairāk. Tāpēc bažas esot par to, kāds būs dzīvokļa apkures rēķins par oktobri. Pagājušajā apkures sezonā Uldis uzstādījis dzīvoklī gaisa siltumsūkni, kas viņam jau ļāvis samazināt rēķinus.

Padomi vērtīgāki iedzīvotāju dzīvesvietās

Atzīdami “Rīgas siltuma” rīkoto konsultāciju vērtību, Uldis Krūmiņš un Kaspars Bērziņš domā, ka vēl vērtīgāk būtu dot padomus iedzīvotājiem viņu dzīvojamos namos.

Apkures sistēmas katrā ēkā mēdz atšķirties, spriež abi, tāpēc ekspertiem būtu vērtīgi ar tām iepazīties uz vietas, nevis stāstīt par to iespējamiem uzlabojumiem kabinetos.

Notiek arī izbraukumi

Uz jautājumu, vai padomdevējiem pašiem nevajadzētu apmeklēt iedzīvotājus, nevis gaidīt, kad kāds ieradīsies pēc padoma uzņēmumā, Valdis Vāravs atbild, ka uzņēmums rīkojot arī izbraukuma konsultācijas. Tomēr atzīst, ka šādus izbraukumus patiešām varētu rīkot biežāk.

“Piemēram, septembrī kopā ar Rīgas Enerģētikas aģentūras pārstāvjiem apmeklējām Juglas mikrorajonu, kur daudzstāvu namu iedzīvotājiem stāstījām un rādījām, kā būtu iespējams samazināt izdevumus,” turpina Valdis Vāravs. “Rīgas Enerģētikas aģentūras pārstāvji stāstīja par namu siltināšanas iespējām un valsts un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu atbalstu. Mēs – par siltuma sistēmu modernizēšanas iespējām.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.