Māris Antonevičs: Staļina atgriešanās 1
Gruzijas pilsētā Gori atjaunošot PSRS vadoņa un tirāna Josifa Staļina statuju, vēsta plašsaziņas līdzekļi.
Pieminekļi nav tikai laikmeta liecība, ļoti bieži tiem ir simboliska nozīme, it īpaši, ja runā par tiem, kas veltīti vēsturiskām personībām, īpaši politiķiem. Turklāt zīmīgs rādītājs ir ne tikai tas, kam pieminekļi uzstādīti, bet arī kuriem to nav. Vizuāli spēcīgākais veids, kā parādīt kāda režīma galu, ir attēli ar kāda to raksturojoša pieminekļa demontāžu. Piemēram, atmodas hronikas tagad ir grūti iedomāties bez zināmā Rīgas “ļeņinekļa” aizvākšanas skata. Tāpat nezinu, kā varētu parādīt Irākas vēsturi, izlaižot ainu, kurā līksmojošs pūlis gāž no pamatnes bijušā diktatora Sadama Huseina statuju.
Ja atcerēsimies, Latvijā ideja par vairāku Krievijas impērijas pieminekļu (Barklaja de Tolli, Pētera I, Uzvaras kolonnas) atjaunošanu to “vēsturiskajā vietā” sakrita ar laiku, kad saasinājās Latvijas attiecības ar Krieviju un pieauga “PCTVL” (vēlāk “Saskaņas centra”) ietekme politikā.
Centieni par katru cenu Rīgas centrā uzlikt Pētera I statuju bija tik dedzīgi, ka ātri vien kļuva skaidrs – te runa nav par pieminekli, bet par politiku.
Pēdējās parlamenta vēlēšanas Gruzijā atnesa lielas pārmaiņas – prezidenta Mihaila Saakašvili vadītā partija cieta sakāvi. Lai gan pats Saakašvili pagaidām vēl ir prezidenta amatā, šobrīd valdošais spēks valstī ir miljardiera Bidzinas Ivanišvili vadītā koalīcija. Politiskās attiecības valstī ir diezgan saasinātas, tomēr jaunā vara uz ārpusi ir centusies radīt iespaidu, ka nekas būtisks nav noticis. Gruzija joprojām saglabājot rietumniecisko orientāciju ar mērķi nākotnē kļūt par NATO un ES dalībvalsti. Viss, kas tiekot runāts par jaunā premjera prokrievisko orientāciju, esot tikai ļaunas baumas. Protams, Ivanišvili esot ieinteresēts uzlabot ekonomisko sadarbību ar Krieviju, taču nekādas politiskas piekāpšanās tāpēc nebūšot.
Ticams, ka arī ziņai par noziedzīgā padomju tirāna pieminekļa atjaunošanu tiks izdomāts kāds īpašs skaidrojums, ar kuru apgādāt labticīgos Rietumu partnerus. Lai nu kā, Staļina “atgriešanās” tomēr ir solis atpakaļ Gruzijas politiskajā attīstībā.
