“Mēs nevaram iebāzt galvu smiltīs un domāt, ka tas mūs neskars!” Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente norāda 0
Pēdējos gados Latvijā farmācijas nozarē notikušas vairākas reformas, taču tās bieži tiek ieviestas ļoti īsā laikā un bez pietiekamas diskusijas ar nozares pārstāvjiem, TV24 raidījumā “Dr.Apinis” norāda Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Zane Melberga.
Vismaz pēdējās reformas, sākot jau ar 2020. gadu, kad tika ieviests starptautiskais nepatentētais zāļu nosaukums, mēs nepārtraukti piedzīvojam dažādas izmaiņas. Bet bieži tās tiek ieviestas bez nopietnas apspriedes un analīzes, norāda Melberga.
Pēc viņas teiktā, farmaceitiem reformas bieži nākas īstenot ļoti īsā laikā. Farmaceiti tikai paspēj ieviest vienu reformu, kad jau nāk nākamā. Arī zāļu cenu reforma un paredzamās izmaiņas, kas saistītas ar 1. jūliju un 1. septembri, tiek virzītas ļoti īsos termiņos. Laiks, kas dots apspriešanai, ir tik minimāls, ka reāli diskusijai gandrīz nav iespēju.
Vienlaikus Melberga uzsver, ka Latvija nav izolēta no globālajiem procesiem farmācijas tirgū. Farmaceitiem ir jāsaprot – mēs neesam izolēti. Viss, kas notiek Eiropā un pasaulē, ietekmē arī mūsu ikdienas darbu Latvijā. Pēc viņas teiktā, Latvija kā Eiropas Savienības daļa ir cieši saistīta ar kopējo farmācijas tirgu.
Mēs esam globālajā tirgū, Latvija ir daļa no Eiropas. Un viss, kas ietekmē Eiropu, ietekmē arī mūs. Mēs nevaram iebāzt galvu smiltīs un domāt, ka tas mūs neskars.
Viņa norāda arī uz nopietnu problēmu medikamentu ražošanas jomā Eiropā. Nesen tika publiskots fakts, ka Eiropā ir tikai viena pilna cikla antibiotiku rūpnīca, kas var ražot penicilīna antibiotikas no paša sākuma līdz galam. Tas ir šokējoši. Pēc viņas domām, tas rada riskus zāļu piegāžu stabilitātei.
Domāt, ka šāda situācija var turpināties bez sekām, ir absurdi. Tas nozīmē, ka piegāžu pārtraukumi var kļūt arvien biežāki. Melberga uzsver, ka statistikas dati par zāļu nepieejamību bieži vien neatspoguļo reālo situāciju pacientiem.
Excel tabulās tas izskatās ļoti skaisti – tiek teikts, ka ar pārtraukumiem trūkst tikai 2–5% medikamentu. Bet pacientam, kuram tieši šajā brīdī nav pieejamas viņa zāles, tā ir ļoti nopietna problēma – viņa skaidro.
Šādos gadījumos farmaceitiem nākas veltīt daudz laika, lai palīdzētu pacientiem rast risinājumu. Farmaceitam bieži nākas ilgstoši strādāt ar pacientu, meklēt alternatīvas un skaidrot situāciju. Tas ietekmē arī uzticēšanos farmaceitam, aptiekai un kopumā visai veselības aprūpes sistēmai.
Īpaši sarežģīta situācija rodas, ja medikamentam nav analoga vai tas ir ievērojami dārgāks. Bieži vien konkrētajām zālēm nav analogu, vai arī kompensācijas sistēmā analogs nozīmē daudz lielāku pacienta līdzmaksājumu. Tas jau kļūst par finansiālu jautājumu. Tāpēc Melberga uzsver, ka farmācijas politika Latvijā jāskata plašākā, starptautiskā kontekstā.
