“Mēs vairs nepazīstam savus kaimiņus.” Ekspertes skaidro, kāpēc pilsētās vajadzīgi kopienu dārzi 0
Kopienu un urbānie dārzi mūsdienās vairs nav tikai vieta, kur izaudzēt garšaugus vai dārzeņus. Tie palīdz veidot ciešākas attiecības starp kaimiņiem, nodot zināšanas jaunākajām paaudzēm un pat mazināt pārtikas izšķērdēšanu. Par to TV24 raidījumā “Tava vide” stāstīja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes docente un pētniece Madara Dobele, kā arī “Bonava Latvija” ainavu arhitekte Alise Damberga.
Damberga uzsvēra, ka pilsētās brīvo teritoriju kļūst arvien mazāk, tāpēc vietas, kur iespējams ierīkot dārzus, ir īpaši nozīmīgas. Tās ne tikai veicina bioloģisko daudzveidību, bet arī rada vidi, kur cilvēki var satikties un veidot kopienu.
Viņasprāt, kopienu dārzi palīdz saglabāt zināšanas par pārtikas audzēšanu un nodot tās bērniem, kuriem šī pieredze ikdienā bieži vien nav pieejama.
“Ir svarīgi nepazaudēt saikni ar to, kur rodas pārtika, un saprast, ka tās izaudzēšana prasa darbu un rūpes, nevis vienkārši paņemt produktu no veikala plaukta,” norādīja Damberga.
Savukārt Dobele uzsvēra, ka urbānās dārzkopības galvenā vērtība Latvijā nav tikai iespēja izaudzēt pārtiku.
“Latvijas mērogā pārtikas ieguve nav primārais ieguvums. Daudz svarīgākas ir sociālās un izglītojošās funkcijas,” viņa skaidroja.
Pētniece norādīja, ka, pašiem iesaistoties pārtikas audzēšanā, cilvēki labāk apzinās, cik daudz darba tas prasa, tādēļ arī atbildīgāk izturas pret pārtiku un retāk to izmet.
Viņa piebilda, ka pilsētās kopienu dārzi palīdz risināt arī arvien izteiktāku sociālo problēmu.
“Pilsētvidē mēs ļoti bieži sākam pazaudēt savstarpējo saikni un nepazīstam pat savus kaimiņus. Tieši tāpēc kopienu dārzi ir nozīmīgi, tie veicina socializēšanos un stiprina kopienu,” sacīja Dobele.
Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par projekta saturu atbild AS “TV Latvija”.
