Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtam – 20! 0
Kārlis Vasulis, žurnāls “Baltijas Koks”
Pirms 20 gadiem nelielai koka lietojuma entuziastu grupiņai no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (toreiz Latvijas Lauksaimniecības universitātes) Kokapstrādes katedras radās doma par jauna zinātniska institūta izveidi, kas varētu nopietnāk un daudzpusīgāk pievērsties koksnes izpētei un veicināt tās plašāku izmantošanu dažādu lietu ražošanā, bet jo īpaši koka ēku būvniecībā. Institūts atrastos līdzās Kokapstrādes katedrai, un tā darbībā iesaistītos gan pasniedzēji, gan arī studenti, gūstot jaunas zināšanas par koksni un tās izmantošanas iespējām, piedaloties arī praktiskos izmēģinājumu darbos.
Ieguldot lielu pārliecināšanas darbu par tā nepieciešamību, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu izdevās izveidot. Viens no šiem entuziastiem bija SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MeKA) direktora vietnieks, testēšanas laboratorijas vadītājs un pasniedzējs Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) Kārlis Būmanis.
Šogad aprit 20 gadu, kopš tika izveidota MeKA! Jūs šajā uzņēmumā jau no pirmsākumiem esat viens no tā vadītājiem, aktīvi piedalījāties attīstībā un darbībā. Tādu apaļu jubileju reizēs ir svētīgi mazliet palūkoties atpakaļ – kā tas radās un kādus darbus izdevies paveikt?
MeKA radās, jo bija nepieciešama juridiska struktūra, lai īstenotu dažādus projektus un idejas. Sākotnēji viss sākās ar domu, kā labāk izmantot esošo vidi un laiku, lai veidotu kaut ko jaunu. Šī doma radās pirms strukturālo fondu projektiem. Mūsu vadītājs un iedvesmotājs no pirmās dienas līdz šim brīdim ir Andrejs Domkins, kuram šī doma bija nobriedusi, smeļoties pieredzi citās Eiropas valstīs, sevišķi Vācijā.
Toreiz mēs, daži entuziasti, strādājām Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) (tagad Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, LBTU), un vajadzēja sakārtot telpas un uzlabot infrastruktūru. Radās doma par īpašu laboratoriju telpu izveidi, lai tās varētu izmantot gan mācībām, gan pētniecībai, kā arī nodrošināt lietišķu sadarbību ar nozares uzņēmumiem, kuriem tajā laikā bija straujas augšanas periods Tā tapa ideja par atsevišķu struktūru – uzņēmumu, kas ļautu brīvāk darboties un organizēt projektus. LBTU, AS Latvijas Valsts meži un Latvijas Kokrūpniecības federācija kļuva par MeKA dibinātājām. Bija jārada juridiska struktūra, kas ir neatkarīga un spētu darboties brīvāk, nekā tas būtu iespējams universitātes struktūrās.
Radās doma par SIA izveidi, jo tas atbilda gan dabiskajai projekta attīstības gaitai, gan arī sniedza nepieciešamo elastību. Mūsu mērķis bija veidot tādu organizāciju, kas spētu piesaistīt gan darbiniekus, gan nepieciešamos resursus dažādu projektu īstenošanai. MeKA tika oficiāli dibināta 2004. gada beigās – tieši 29. decembrī, kas kļuva par mūsu oficiālo dzimšanas dienu. No tās dienas uzņēmums attīstījās, ieguldot resursus laboratoriju iekārtošanā un ēku uzlabošanā, kā arī aktīvi piedaloties dažādos projektos. Skatoties atpakaļ, var atzīt, ka šis solis bija ļoti svarīgs mūsu darbības nodrošināšanai un izaugsmei.
Institūta izveide prasīja lielu, nesavtīgi ieguldītu darbu no tā izveidotājiem. Jūs visi bijāt arī pasniedzēji LLU Kokapstrādes katedrā. Tas vismaz sākotnēji bija entuziasmā balstīts pienākums. Vai jums ir izdevies pa šiem gadiem saglabāt šo institūta nepieciešamības un zināmas misijas apņēmību?
Šo 20 gadu laikā uzņēmuma attīstība ir bijusi ļoti daudzpusīga. Arī pats esmu vienmēr aktīvi iesaistījies gan jaunu darbības virzienu attīstībā, gan ikdienas aktivitātēs, kas saistītas ar zināšanām un inovācijām. Sākotnēji daudz darbojāmies ar dažādu īstermiņa kursu un semināru organizēšanu, kas tolaik bija ļoti pieprasīti – parādījās daudz jaunu ideju un nepieciešamība pēc praktiskām zināšanām. Tajā laikā bija arī tendence samazināt tradicionālās valsts aģentūras, tas lika vietējiem ražotājiem un uzņēmumiem aktīvāk pašiem meklēt zināšanas un sadarbības iespējas. Šeit universitātē mēs bijām pietiekami labi sagatavoti, lai piedāvātu augstas kvalitātes zināšanas un atbalstu. Esmu daudz strādājis arī pie eksportēšanas jautājumiem, piemēram, kā sagatavot uzņēmumu produkcijas eksporta vajadzībām, kā arī vērtēt un sertificēt vietējos produktus. Bija aktīvi jāiesaistās, jo ne visi saprata, kas tieši nepieciešams, lai iekļūtu ārvalstu tirgos, piemēram, testēšanas un sertifikācijas prasības. Vēl viena būtiska joma bija testēšana – īpaši būvniecības un konstrukciju materiāliem. Mēs bijām vadošais partneris daudzos projektos, kas saistīti ar materiālu kvalitātes parametru salīdzināšanu un novērtēšanu Ziemeļeiropas līmenī. Bija svarīgi parādīt, ka Latvijā ražoti materiāli atbilst starptautiskām prasībām.
Universitātē, piesaistot jaunus projektus, izdevās izveidot arī stabilu tehnisko bāzi, kas kļuva par pamatu mūsu uzņēmuma izaugsmei. Būtībā mana loma bija veicināt jaunu ideju attīstību, piesaistīt resursus un uzturēt augstus profesionālos standartus gan pētniecībā, gan projektu vadībā. Tas bija interesanti, radoši, un aizvadītais laiks tikai stiprināja pārliecību par pareizo izvēli institūta izveidē.
Kas ir šie daudzpusīgie darbības virzieni, kuros attīstījusies MeKA?
MeKA ir trīs galvenie darbības pamatvirzieni. Pirmkārt, būtiska nozīme ir testēšanai. Ja kāds uzņēmums ražo kādu produktu un vēlas pārliecināties par tā kvalitāti, viņam nepieciešams neatkarīgs novērtējums no laboratorijas. Tāpēc mēs piedāvājam produktu un materiālu testēšanu, lai pārbaudītu to kvalitātes parametrus. Šī ir mūsu pamatdarbība – praktiskā testēšana, kas galvenokārt attiecas uz kokmateriāliem un būvmateriāliem. Mūsu laboratorijā mēs veicam gan fizisko, gan mehānisko īpašību pārbaudes. Tas ļauj ražotājiem pārbaudīt, piemēram, vai viņu materiāli un izstrādājumi atbilst konkrētām prasībām būvniecībā vai mēbeļu ražošanā. Šādi pakalpojumi ir īpaši nepieciešami eksportam, kur bez kvalitatīviem testiem preces nevar nonākt starptautiskajos tirgos. Otrkārt, mēs palīdzam ar jaunu materiālu un produktu attīstību.
Ja uzņēmumam ir ideja, piemēram, par jaunu koksnes produktu vai mēbeļu izstrādājumu, mēs palīdzam veikt nepieciešamos testus un sertifikācijas procesu, lai šos jaunos produktus varētu laist tirgū. Šajā procesā mēs strādājam ciešā sazobē ar uzņēmumiem, pētniecības centriem un citām institūcijām. Treškārt, mēs aktīvi piedalāmies pētniecības un attīstības projektos gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Piesaistām finansējumu no fondiem un realizējam plašākus projektus, kas vērsti uz inovāciju ieviešanu nozarē. Tas ļauj mums attīstīt jaunas tehnoloģijas un risinājumus, kā arī sekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiskā tirgū. Turklāt mēs esam izveidojuši arī starptautiski atzītu laboratoriju, kas darbojas kā neatkarīga akreditēta struktūra, lai vēl vairāk stiprinātu mūsu piedāvājumu kvalitāti.
Tas viss kopā veido pamatu MeKA darbības virzieniem: testēšanai, jaunu produktu attīstībai un pētniecības projektiem. Papildus tam mēs piedāvājam arī kompetenču paplašināšanu. Ja uzņēmumiem rodas vajadzība padziļināti apmācīt savus speciālistus, piemēram, materiālu žāvēšanas jomā vai kokmateriālu kvalitātes šķirošanā, mēs nodrošinām arī apmācību iespējas.
Nav noslēpums, ka, samazinoties cilvēku skaitam Latvijā, samazinās arī studējošo daudzums augstskolās. Vai to izjūt arī meža nozares un jo īpaši kokapstrādes jomas? Vai samazinās cilvēku vēlme mācīties, apgūt jaunas lietas studentu un pasniedzēju vidū?
Kopumā vēlmi mācīties vērtēju kā augstu gan nozares ietvaros, gan kopumā Latvijā. Taču cilvēkiem ir jābūt nepieciešamībai un vēlmei apgūt jaunas lietas, kā arī spējai pielāgoties pārmaiņām. Diemžēl šobrīd bieži redzam, ka daudziem jauniešiem pietrūkst šīs iniciatīvas. Mācīšanās visa mūža garumā kļūst arvien aktuālāka, taču bieži jaunieši izvēlas vieglāko ceļu, izvairoties no sistemātiska darba. Mūsdienu dinamiskā vide prasa nepārtrauktu attīstību – tas, kas bija aktuāls pirms pieciem gadiem, šodien jau var būt novecojis. Tāpēc ir svarīgi, lai studenti būtu gatavi mainīties un pielāgoties jaunām prasībām. Šobrīd nereti redzam, ka trūkst prasmes patstāvīgi apstrādāt informāciju vai izmantot akadēmiskās zināšanas praksē. Turklāt dažkārt saskaramies ar situāciju, ka cilvēki ieņem nostāju – es esmu izmācījies, tātad viss ir kārtībā –, taču realitātē dzīve un darba tirgus pieprasa nepārtrauktu zināšanu atjaunošanu. Tas īpaši attiecas uz tehniskajām profesijām, piemēram, mašīnu operatoriem, kur nepieciešama ne tikai iemaņu izkopšana, bet arī izpratne par jaunajām tehnoloģijām. Ir ļoti svarīgi arī studentiem iemācīties, ka zināšanas nav tikai teorija – tās ir jāspēj izmantot praktiskā darbībā. To pieprasa darba tirgus. Lielā mērā tas nosaka arī uzņēmumu konkurētspēju – ja darbinieki spēj ātri apgūt jaunas prasmes un pielāgoties, tas ir milzīgs ieguvums jebkuram darba devējam. Mūsu uzņēmums cenšas uzturēt šo filozofiju – ja kādam no mūsu klientiem vai partneriem rodas nepieciešamība paplašināt zināšanas, mēs vienmēr esam gatavi palīdzēt gan ar konsultācijām, gan ar praktiskām apmācībām vai testēšanas iespējām.
Ir tāds teiciens: viens nav karotājs. Lai iecerētu un realizētu lielas lietas, ir jābūt uz to orientētam kolektīvam. Kā izdevies atrast īstos cilvēkus MeKA kolektīvam?
MeKA spēks vienmēr ir bijis tā kolektīvs. Lai gan sākumā mēs bijām tikai daži cilvēki, pamazām uzņēmums izauga. Sākotnēji mūsu personāls bija saistīts ar LLU – daļa cilvēku nāca no fakultātēm. Laika gaitā kolektīvam pievienojās arī speciālisti no citām augstskolām un jomām, īpaši būvniecības un pētniecības projektiem. Mūsu kolektīvs paplašinājās, un šobrīd tajā ir aptuveni 30 darbinieku, kas strādā dažādos virzienos – no projektu vadības līdz testēšanai un pētniecībai. Mums vienmēr ir bijis svarīgas ne tikai darbinieku profesionālās prasmes, bet arī attieksme – vēlme uzņemties atbildību un spēja pieņemt lēmumus ikdienas darbā. Latvijā diemžēl vēl joprojām nereti jūtama tendence gaidīt norādes no augšas, taču mēs novērtējam spēju darboties patstāvīgi. Tieši šī pieeja, manuprāt, ir viena no mūsu lielākajām vērtībām. Arī personāla izvēlē mēs vienmēr esam centušies pievērst uzmanību ne tikai tehniskajām zināšanām, bet arī cilvēciskajām īpašībām. Labs darbinieks ne tikai profesionāli veic savu darbu, bet arī veido attiecības ar klientiem un kolēģiem. Mums bija svarīgi, lai darbinieki rūpētos gan par saviem pienākumiem, gan arī par klientu vajadzībām, jo tas stiprina kopējo uzņēmuma tēlu. Kopumā mūsu kolektīvs ir ļoti svarīga MeKA panākumu daļa – katrs darbinieks, katra atbildība un sadarbība rada to vidi, kurā uzņēmums var attīstīties un augt.
Tā kā paralēli pienākumiem MeKA lasāt arī lekcijas LBTU, jūs vislabāk redzat, kādi studenti iestājas augstskolā. Cik viņi ir sagatavoti šīm studijām, kāda ir viņu motivācija un vēlme strādāt kokapstrādes nozarē?
Runājot par studentiem un viņu kvalitāti, varu teikt, ka situācija ir mainījusies. Šobrīd studentu skaits ir būtiski sarucis. Savukārt studentu kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no pašu intereses. Tie, kuri aktīvi interesējas un vēlas iegūt zināšanas, protams, arī ir tie, kuri vēlāk veiksmīgi iekļaujas darbā. Jāteic, ka kopumā šī līkne ir gājusi uz leju. Tas, protams, ir saistīts ar kopējo demogrāfisko situāciju Latvijā un jauniešu skaita samazināšanos. Mēs cenšamies piesaistīt studentus, kuri spēj izturēt prasīgākos studiju priekšmetus, jo tie parasti ir arī labāk sagatavoti reālajam darbam uzņēmumā. Tomēr skaidrs, ka šobrīd ir jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem – vairs nav tik vienkārši atrast daudz labi sagatavotu speciālistu, kā tas bija agrāk. Tāpēc mums īpaši svarīgi ir identificēt un atbalstīt tos studentus, kuri patiešām vēlas strādāt nozarē.
Ko nozare var darīt, lai veicinātu lielāku meža nozares un kokrūpniecības studentu ieinteresētībai studēt tieši šīs jomas profesijās?
Lai piesaistītu studētgribētājus, vispirms ir jābūt gataviem droši un aktīvi strādāt ar to, kas jau ir, kā arī nepārtraukti ieguldīt laiku un resursus attīstībā un pilnveidē. Nevar vienkārši paļauties uz agrākiem panākumiem – zināšanas un kompetences ir jāatjauno un jāpapildina visu laiku. Nozarei ir jābūt gatavai ne tikai sekot līdzi pārmaiņām, bet arī virzīt tās, aktīvi pielāgojoties jaunām prasībām. Īpaši svarīgi ir saprast, ka mūsdienu dinamiskajā pasaulē viss strauji mainās, un tiem, kas nav gatavi pielāgoties, var būt grūti saglabāt konkurētspēju. Pašreizējā situācijā Latvijas mācību iestādes saskaras ar izaicinājumiem – studentu skaits samazinās, un nepieciešama gudra pieeja, apvienojot dažādas studiju programmas un virzienus. Būtu jādomā par stratēģiskāku pieeju, kā integrēt līdzīgas tehnoloģiskās nozares, piemēram, kokapstrādi ar pārtikas tehnoloģijām vai būvniecību, lai piesaistītu vairāk studentu un saglabātu programmu dzīvotspēju. Svarīgi būtu domāt par praktisko iemaņu attīstīšanu jau studiju laikā, lai studentiem būtu vieglāk iekļauties darba tirgū. Studentiem jāredz jēga un nākotnes iespējas savām studijām, nevis tikai kā formālu izglītības procesu.
Pirms kāda laika tika investēti apjomīgi līdzekļi tehnikumu modernizācijā. Vai šobrīd jau var spriest par atdevi?
Es domāju, ka tehnikumu modernizācija bija ļoti labs un pareizs solis. Infrastruktūras uzlabošana bija nepieciešama, un tas noteikti bija būtisks ieguldījums nākotnei. Šāda modernizācija sniedz iespējas – tā ir bāze, uz kuras var tālāk attīstīt zināšanas un prasmes. Šajā procesā īpaši svarīga bija arī darbinieku un pasniedzēju iesaiste, kas aktīvi piedalījās dažādu projektu aktivitātēs un apmācībās. Arī mūsu kolektīvs pielika roku kvalifikācijas celšanas aktivitātēs. Vienlaikus jāatzīst, ka, piemēram, meža mašīnu operatoru sagatavošanas kvalitāte diemžēl nav uzlabojusies pietiekami, kā varētu vēlēties. Lai gan infrastruktūra ir uzlabota, zināšanu un praktisko iemaņu līmenis dažviet ir krities. Mēs redzam, ka jauno mašīnu operatoru sagatavotība dažkārt ir vājāka, nekā agrāk, it īpaši attiecībā uz pamata kompetencēm. Lai to labotu, ir svarīgi pievērst uzmanību ne tikai materiālajai bāzei, bet arī mācību kvalitātei, instruktoru sagatavotības līmenim un praktisko prasmju attīstībai. Infrastruktūras sakārtošana bija ļoti pozitīvs solis, bet ilgtermiņā galvenais izaicinājums paliek – kā nodrošināt, lai arī sagatavoto speciālistu prasmes atbilstu mūsdienu nozares vajadzībām.
Lai radītu interesi jauniešos izvēlēties ar meža nozari un kokapstrādi saistītas profesijas, ļoti svarīgi ir labā līmenī noturēt šīs jomas prestižu. Uzņēmumu modernizācija, jaunāko tehnoloģiju ieviešana, atbilstošs atalgojums, labvēlīga darba vide un kolektīvs ir nosacījumi, lai varētu gaidīt atsaucību no jaunās paaudzes. Kāda situācija šobrīd ir koksnes pārstrādē?
Manuprāt, kokapstrādes nozare Latvijā pēdējo 20 gadu laikā ir attīstījusies būtiski, īpaši pielāgojoties kopējam ekonomikas ritējumam un tirgus prasībām. Nozare ir spējusi veiksmīgi nostiprināties gan iekšējā, gan ārējā tirgū, un var droši teikt, ka tā ir kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem. Tomēr, raugoties ilgtermiņā, jāņem vērā arī izaicinājumi. Nozare ir ļoti atkarīga no globālajiem tirgiem un ārējiem faktoriem. Tāpēc uzņēmumiem ir jābūt spējīgiem ātri pielāgoties un diversificēt savu piedāvājumu, ja tie vēlas saglabāt konkurētspēju. Pēdējo gadu laikā, īpaši pēc visiem zināmajiem globālajiem satricinājumiem, ir kļuvuši redzami riski, kas saistīti ar pārmērīgu koncentrēšanos uz izejmateriālu eksportu vai zemākas pievienotās vērtības produktiem. Ja raugāmies uz ilgtermiņa perspektīvu, būtu svarīgi vairāk attīstīt augstākas pievienotās vērtības produktus, piemēram, koka konstrukcijas augstākās klases būvniecībai. Redzams arī, ka materiālu kvalitāte kļūst arvien svarīgāka, jo konkurence pieaug. Tāpēc nozarei būtu vēl vairāk jāstrādā pie kvalitātes standartu uzturēšanas un uzlabošanas. Turklāt jāatzīst, ka kopējā demogrāfiskā situācija Latvijā ietekmē arī darbaspēka pieejamību kokapstrādē – jauniešu skaits samazinās, un konkurence par kvalificētiem speciālistiem palielinās. Tas prasa aktīvāku sadarbību ar izglītības iestādēm un lielāku ieguldījumu jauno darbinieku sagatavošanā. Kopumā vērtējot, kokapstrādes nozare Latvijā ir stipra un ar labu potenciālu arī turpmāk, taču tai ir jābūt gatavai pārmaiņām – vairāk jāattīsta augstākas pievienotās vērtības produkti un jāmeklē iespējas vairāk paturēt vērtību ķēdi šeit, Latvijā.
Kā vērtējat mūsu spējas piesaistīt ārvalstu investīcijas?
Ārvalstu investīcijas Latvijā tiek piesaistītas, un tas ir pozitīvi. Tomēr jāatzīst, ka lielākoties investori redz Latviju kā vietu pirmajiem materiālu apstrādes posmiem. Bieži vien šeit tiek veikta tikai sākotnējā pārstrāde, un produkti tālāk nonāk pusfabrikātu veidā citās valstīs, kur tiek pievienota lielāka pievienotā vērtība. Vēlētos, lai investori vairāk saskatītu iespējas attīstīt dziļāku integrāciju un vērtības ķēdi tieši šeit, Latvijā. Taču tas prasa lielāku sadarbību un stratēģisku pieeju no visas nozares. Diemžēl pēdējos gados esam redzējuši arī dažas tendences, kas investīciju plūsmu ir bremzējušas. Piemēram, biznesa vides nestabilitāte, demogrāfiskās problēmas un globālie notikumi ir atstājuši savu iespaidu. Dažas cerības uz lielākiem sadarbības projektiem ir beigušās bez rezultāta. Tomēr, kopumā skatoties, potenciāls saglabājas. Ja mēs varam parādīt stabilu, kvalitatīvu darba vidi, labi sagatavotu darbaspēku un attīstītu infrastruktūru, tad arī nākotnē varam cerēt uz jaunu ārvalstu investīciju piesaisti. Ir svarīgi būt proaktīviem šajā jomā, nevis pasīvi gaidīt investoru interesi.
Ilgus gadus piesaucām Skandināviju kā piemēru koksnes izmantošanā būvniecībā. Tur no koka tika būvētas ne tikai nelielas ģimenes mājas, bet arī daudzstāvu dzīvojamās ēkas, sporta halles, kultūras iestādes, tilti. Mēs ilgi iepauzējām. Taču tagad arī pie mums aizvien vairāk izvēlas koku kā būvniecības materiālu arī sabiedriskajām ēkām. Vai tā ir mirkļa modes lieta vai arī varam prognozēt, ka tā ir perspektīva tendence?
Pieprasījums pēc koka apbūves noteikti pieaug, un tas ir ļoti pozitīvi. Vēlētos, lai šis process notiktu vēl straujāk un pamanāmāk, taču jāsaprot, ka to ietekmē arī reputācijas un kvalitātes jautājumi. Koka būvniecībā ir būtiski nodrošināt ļoti augstu kvalitāti, jo jebkura kļūda vai nekvalitatīvi veikts darbs var atstāt negatīvu iespaidu uz visu nozares tēlu. Ir bijuši gadījumi, ka pieprasījuma pieauguma dēļ tiek sasteigti darbi vai netiek pietiekami ievēroti būvniecības standarti, un tas rada nepamatotus aizspriedumus par koka materiālu kvalitāti. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai koka būvniecībā viss noritētu profesionāli, ar atbilstošiem materiāliem un pareizu pieeju. Kokam ir liels potenciāls, taču tas ir jāizmanto gudri, ņemot vērā gan tā tehniskās īpašības, gan pareizu izmantošanu. Salīdzinot, piemēram, ar betonu vai tēraudu, kokam ir savas stiprās puses, un to var lieliski izmantot, īpaši kombinācijā ar citiem materiāliem. Labākais rezultāts tiek sasniegts, ja koks tiek izmantots harmonijā ar citiem materiāliem – tad var panākt gan estētiski pievilcīgu, gan ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu būvniecības risinājumu. Kopumā raugoties, koka apbūves attīstība ir solis pareizajā virzienā, taču ļoti svarīgi ir turpināt izaugsmi kvalitātes prasībās.
Kādus ieguvumus redzat, ja koka apbūve Latvijā uzņemtu lielākus apgriezienus?
Ja Latvijā koka apbūve attīstītos vēl plašāk, ieguvumu būtu daudz. Pirmkārt, tas ļautu radīt konkurētspējīgus un ilgtspējīgus būvniecības risinājumus, kuri ir pievilcīgi gan izmaksu, gan ilgtspējas ziņā. Koks kā būvmateriāls ir efektīvs gan izmaksu aprēķinos, gan kalpošanas ilgumā, taču, lai to pierādītu plašāk, nepieciešams gan vairāk pilotprojektu, gan praktisku piemēru. Pašlaik Latvijā jau ir bijuši daži labi piemēri, piemēram, universitātes laboratoriju ēkas, kas izveidotas, piesaistot Eiropas finansējumu, un uzņēmumu projekti, kur izmanto modernus kokmateriālu risinājumus, piemēram, koka konstrukcijas, datora vadītas ražošanas iekārtas un saliktās paneļu sistēmas. Galvenais ieguvums būtu, ka koks kļūtu par vēl plašāk izmantotu materiālu ne tikai individuālajām mājām, bet arī daudzdzīvokļu mājām un industriālajiem objektiem. Tas palīdzētu samazināt būvniecības izmaksas, veicinātu ilgtspējīgu būvniecību un attīstītu vietējo rūpniecību. Šobrīd notiek arī vairāki pētniecības projekti, kuros tiek integrēti arī sensori materiālu ilgtermiņa monitorēšanai, kas ļauj labāk izprast koka īpašības ilgtermiņā. Tātad koka apbūves attīstība Latvijā būtu ieguvums gan ekonomiski, gan videi, gan inovāciju ziņā. Tā ir joma, kurai noteikti ir liels potenciāls, un pie tās attīstības jau aktīvi strādājam.
Kas kavē šos procesus?
Koka apbūves attīstībai ir daži būtiski ierobežojumi, kas saistīti galvenokārt ar kvalitātes un atbilstības novērtēšanas prasībām. Tradicionāli būvniecībā izmantotajiem materiāliem, piemēram, betonam un tēraudam, jau ir izveidojusies plaša pieredze un skaidras atbilstības pārbaudes procedūras. Koks šajā ziņā vēl attīstās. Viena no problēmām ir tā, ka koka būvmateriālu novērtēšana pēc Eiropas standartiem ir sarežģītāka – trūkst vienotas, skaidras atbilstības apliecināšanas sistēmas. Tas prasa uzņēmumiem pašiem izstrādāt tehniskās vadlīnijas, pierādot materiālu atbilstību, kas ir laikietilpīgs un sarežģīts process. Īpaši aktuāla ir ugunsdrošības jautājumu risināšana. Lai gan šobrīd koka būvniecībā strauji aug jaunas ugunsdrošības tehnoloģijas un veiksmīgi tiek testēti dažādi risinājumi, prasības joprojām ir augstas un nepieciešama papildu dokumentācija un testi. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, koka būvniecības produktu attīstība notiek diezgan strauji, un redzam labus panākumus gan ugunsdrošības testos, gan dažādu risinājumu sertificēšanā. Tāpēc nevajadzētu baidīties no koka kā būvmateriāla izmantošanas, drīzāk ir svarīgi turpināt darbu pie kvalitātes celšanas un standartu ievērošanas.
Kādos virzienos jūs ieteiktu raudzīties Latvijas uzņēmējiem, piemēram, jaunu produktu izstrādē vai nišu apguvē?
Latvijas uzņēmējiem es ieteiktu fokusēties uz produktu attīstību un kvalitātes pārbaudi. Šobrīd mums ir pieejamas iespējas gan vietējā, gan eksporta tirgū, un pasūtījumu plūsma ir stabila, taču jādomā plašāk un ilgtermiņā. Svarīgi būtu vairāk domāt globāli – kā savu produktu vai pakalpojumu var piedāvāt plašākā mērogā, ne tikai lokāli. Tajā pašā laikā vietējais tirgus nav zaudējis nozīmi – pieprasījums pēc kvalitatīvas pārtikas, būvniecības materiāliem un ikdienas preču risinājumiem saglabājas. Ļoti būtiski ir arī meklēt specifiskas nišas un atrast iespējas, kur Latvijas uzņēmēji varētu piedāvāt unikālus vai īpaši kvalitatīvus risinājumus, kas atbilst gan vietējo, gan ārvalstu pircēju vajadzībām. Būtu jāpievērš uzmanība tam, lai spētu nodrošināt pilnu piegādes ķēdi līdz pat gala klientam. Jāskatās uz plašākām iespējām – Eiropā un pasaulē ir daudz potenciālo pircēju, kuri meklē kvalitatīvus, specifiskus produktus.
MeKA šobrīd divdesmitajā jubilejas gadā piedzīvo lielas pārmaiņas, jo pēkšņi jāpamet LBTU telpas, kurās tā strādājusi ilgus gadus. Zināmā mērā tas var samazināt arī sadarbības iespējas ar Kokapstrādes programmas studentiem. Vai tas neradīs grūtības un sarežģījumus turpmākā attīstībā un izaugsmē tieši jauno speciālistu izglītošanā koka izmantošanas prasmēs?
Jā, pašlaik mēs piedzīvojam diezgan lielas pārmaiņas. Šeit esam pavadījuši jau vairāk nekā 20 gadu, un var teikt, ka šis periods ir bijis mūsu izaugsmes laiks. Pirmais lielais pagrieziens bija ugunstestēšanas sektora attīstība, kuru pārcēlām uz nelielo Pienavas ciematu Liepājas šosejas malā – tas mums pavēra iespējas paplašināt darbību arī citās jomās. Vēlāk daļa mūsu darbības pārcēlās uz biznesa parku ārpus sākotnējās vietas, kas ļāva labāk attīstīt mehānisko testēšanu un mēbeļu testēšanas pakalpojumus. Šobrīd mēs atstāsim universitātes telpas, taču sadarbību ar kokapstrādes topošajiem speciālistiem ceram turpināt, stiprinot saites arī ar citām Latvijas un ārvalstu augstskolām, kas būs jauns posms mūsu attīstībā. Jaunajā vietā būs jāizveido jaunas telpas un jāpielāgo tās mūsu specifiskajām vajadzībām. Tas būs izaicinājums, taču arī iespēja izveidot modernāku un efektīvāku darba vidi. Nobeigumā varu pateikt, ka, neskatoties uz izaicinājumiem, šīs pārmaiņas uztveram kā iespēju vēl vairāk nostiprināt savu pozīciju tirgū un sagatavoties jaunām iespējām nākotnē. Ir svarīgi būt gataviem pielāgoties, augt un nepārtraukti pilnveidoties – tā ir mūsu pieeja arī turpmāk.
