Mezgliņi un sāpes plaukstās. 5 ieteikumi, kā sadzīvot ar artrītu 0
Grūti aizpogāt podziņas, pat satvert kafijas krūzi? Mezglaini un stīvi pirksti mēdz būt ne tikai vecumdienās. Kā mazināt neērtības un sāpes? Atbild palīdz meklēt Orto klīnikas reimatoloģe Anna Mihailova.
Ir ap divsimt artrīta veidu, kuru galvenie cēloņi ir novecošana, iekaisums, urīnskābes kristālu izgulsnēšanās locītavās vai infekcija.
Katrā gadījumā izmaiņas var būt atšķirīgas. Citkārt ir tikai deformācija, taču nereti to pavada sāpes un kustību traucējumi. Artrīts mēdz skart gan vienu, gan abas plaukstas.
Lai slimību pareizi ārstētu, jābūt precīzai diagnozei. To, kā tā mainījusi locītavas, var redzēt, veicot rentgenuzņēmumu un ultrasonogrāfiju. Papildu informāciju sniedz asinsanalīzes.
Locītavas noveco
Nolietojumam jeb osteoartrītam īpaši raksturīgs pirmā pirksta locītavas bojājums. Notiekot deģeneratīvam procesam, skrimslis kļūst plānāks, tajā veidojas plaisas, locītavas virsma kļūst nelīdzena, sašaurinās locītavas sprauga, un kaulu gali beržas viens pret otru.
Organisms cenšas šo trūkumu kompensēt, izveidojot sīkus kaulaudu izaugumus – tā sauktos radziņus.
Dažkārt izteikta iekaisuma gadījumā locītavas mēdz deformēties jau pēc 30 gadu vecuma. Reizēm pārmaiņas ir tik izteiktas, ka nav iespējams saliekt pirkstus. Viens no slimības paveidiem ir ģenētiski noteikts erozīvs osteoartrīts, kad uz pirkstiem veidojas izteikti mezgli.
Osteoartrītam raksturīgs neliels stīvums līdz pusstundai. Sāpes visbiežāk ir slodzes laikā un dienas otrajā pusē, taču izteiktas deformācijas gadījumā var nepāriet. Ļoti asa smeldze no rītiem un apsārtuši pirksti var liecināt par kalcija pirofosfāta kristālu izgulsnēšanos locītavās – pseidopodagru, kas noārda skrimsli un paātrina slimības attīstību.
Slimības skartām locītavām patīk siltums, tāpēc ieteicams lietot sildošas ziedes, kas kairina nervu galus, un izmantot dūņu aplikācijas. Sāpes mazinās nesteroīdo pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļu ziedes un paracetamola tabletes.
Daudziem pret smeldzi palīdz glikozamīns un hondroitīns, taču nav pārliecinošu pierādījumu, ka tie spētu pasargāt no slimības progresēšanas. Šie preparāti jālieto vismaz trīs mēnešus, taču, ja pāris mēnešos nav palīdzējuši, labāk mēģināt ko citu.
Reimatoīdais artrīts
Plaukstu un pirkstu pietūkums liecina par iekaisumu un šķidruma krāšanos locītavās. Tas var būt arī osteoartrīta gadījumā, taču tad parasti ir mazāk izteikts.
Reimatoīdais artrīts ir autoimūns process, kad imūnsistēma reaģē pret organisma audiem, ražojot vielas, kas noārda skrimsli un kaulu.
Šai slimībai raksturīgas sāpes ap pirkstu kauliņiem esošo locītavu, taču nagu falangas nekad netiek skartas.
Slimību var salīdzināt ar mūziku, kas sākas ar atsevišķām skaņām. Pievienojoties visam orķestrim, to ir grūti apturēt, tāpēc labāk reimatoīdo artrītu sākt ārstēt laikus.
Parasti šī slimība sākas plaukstās – abās simetriski, taču pirmā pazīme var būt arī deformēts pēdas pirmais pirksts. Vēl raksturīgs ir rīta stīvums, kas nepāriet dienas pirmajā pusē. Ļoti aktīva procesa gadījumā veidojas izteikta deformācija, kas izraisa sāpes, apgrūtina kustības un pasliktina pašsajūtu, taču ne vienmēr ir redzamas izmaiņas.
Parasti slimība izpaužas ar paasinājumiem un smagos gadījumos progresē par spīti ārstēšanai ne tikai plaukstu, bet arī citās locītavās. Sāpes un tirpoņa pirkstos var liecināt par karpālā kanāla sindromu, kad kanālā, kas atrodas plaukstas locītavas virsmā, ir saspiests nervs vai iekaisušas cīpslas. Jāņem vērā, ka šis sindroms var būt reimatoīdā artrīta sākums.
Reizēm nav viegli noteikt diagnozi, jo tas var noritēt arī bez paaugstināta reimatoīdā faktora un citiem pozitīviem iekaisuma rādītājiem asinīs, tāpēc dažkārt sāk ārstēšanu un vēro, kā slimība reaģē uz zālēm.
Ārstēšanai izmanto imūnsupresantus – medikamentus, kas samazina imūnās sistēmas aktivitāti, kavē toksiskā šķidruma izdalīšanos locītavās un kaulu deformāciju. Nereti lieto arī slimību modificējošus medikamentus – gan ķīmiskus, gan bioloģiskus. Visbiežāk zāles nepieciešams lietot ilgstoši.
Daudziem tās palīdz labi, taču var radīt arī nopietnas blaknes, turklāt ne visi tās panes, tāpēc nopietni jāapsver to lietošanas nepieciešamība.
Ātrai iekaisuma mazināšanai lieto hormonālas zāles glikokortikoīdus. Parasti ar laiku vēlams samazināt to devu un pārtraukt lietošanu, jo ilgākā laika posmā tie var noārdīt locītavas. Locītavām patiks, ja uz tām aptuveni 20 minūtes paturēs vēsu kompresi. Taču tas nenozīmē, ka rokas ir veselīgi saldēt un, piemēram, ņemt rokās sniegu.
Cits artrīts ar iekaisumu
Reaktīvā artrīta gadījumā, kas veidojas kā reakcija uz infekciju, pirksti pietūkst un sāp, taču deformācija neveidojas.
Psoriāzes slimnieki nereti slimo ar psoriātisko artrītu, taču ne vienmēr paralēli ir zvīņaini izsitumi uz ādas, kā varētu domāt. Tas arī mēdz veidoties, ja kāds radinieks sirgst ar psoriāzi.
Bieži tiek bojātas pirkstu galu locītavas. Reizēm to grūti atšķirt no vecuma radītām izmaiņām.
Dažkārt pirksti deformējas ātri, taču citreiz process turpinās gadiem ilgi bez ārējām pārmaiņām. Parasti psoriātisko artrītu ārstē ar imūnsupresantiem un reizēm arī bioloģiskajiem medikamentiem.
Ja paracetamols vai pretiekaisuma zāles nepalīdz, vajadzētu konsultēties ar reimatologu, jo plaukstu artrīts var būt arī kādas iekšķīgas kaites, piemēram, Šegrēna sindroma izpausme, kad ir arī sausa mute un acis. Kamēr slimību nesāks ārstēt, tā progresēs, un pirksti laika gaitā deformēsies.
Pie vainas urīnskābes kristāli
Vislielākās sāpes no visiem artrītiem izraisa podagriskais artrīts, kad ir paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs un parasti arī lēkmjveida sāpes kājas īkšķī. Lēkme attīstās ļoti ātri, slimības sākumā sāpes nedēļas laikā mazinās, taču vēlāk nepāriet. Izdaloties urīnskābes kristāliem, pirksti kļūst sarkani, var veidoties čūlas.
Lai izvairītos no lēkmēm, jāpanāk normāla urīnskābes koncentrācija asinīs un, ja nepieciešams, zāles jālieto visu mūžu.
Ievērojot diētu, to iespējams samazināt tikai nedaudz. Jācenšas atteikties no gaļas subproduktiem un gaļas buljona. Nav vēlams alkohols, īpaši alus, tomātu sula un saldināti dzērieni. Alus cienītājiem, pārtraucot lietot šo dzērienu, urīnskābes līmenis asinīs normalizējas, tomēr lielākajai daļai podagras slimnieku jālieto arī zāles. Turklāt ieteicams bagātīgi uzņemt ūdeni.
Var ēst dārzeņus, izņemot tomātus. Ne velti dažiem podagras lēkmes ir tikai tomātu sezonas laikā.
5 ieteikumi, kā sadzīvot ar artrītu
1. Nepārslogot locītavas un strādājot izmantot īpaši pielāgotas ierīces, piemēram, griešanai izmantot speciālas šķēres, kā arī ortozes plaukstām un pirkstiem.
2. Ievērot ārsta ieteikumus un lietot izrakstītās zāles, jo katrām ir sava nozīme, nevis pašiem izvēlēties, kuras no tām dzert un kuras – ne.
3. Pieņemt slimību un censties ar to sadzīvot – pielāgot darba vietu, mainīt profesiju, kurā pastāvīgi jānoslogo rokas.
4. Ja locītavas iekaisušas, nedrīkst karsēties pirtī vai vannā. Sildīšana iekaisumu pastiprinās vēl vairāk.
5. Ja vien iespējams, pirkstus ieteicams vingrināt, iztaisnojot un salokot, taču to nevajag darīt ar spēku un pārpūloties. Locītavām pēc tam nav jāsāp.
