“Mūsu atbildei jābūt vienotai, ātrai un spēcīgai.” Sprūds atklāj NATO plānus 0
Latvija kopā ar sabiedrotajiem NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē iezīmējusi alianses drošības prioritātes, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrija (AM)
Ceturtdien, 12. februārī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) Briselē piedalījās NATO aizsardzības ministru sanāksmē, kurā sabiedrotie vienojās par tālākiem soļiem atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanā, gatavojoties nākamajam alianses samitam Ankarā šī gada jūlijā.
Sanāksmes laikā ministri izvērtēja progresu kopš Hāgas samita, īpašu uzmanību pievēršot apņēmībai līdz 2035. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī militārās industrijas kapacitātes attīstībai.
Tika uzsvērta nepieciešamība paātrināt iepirkumus un stiprināt piegādes ķēdes, lai nodrošinātu pietiekamu munīcijas un pretgaisa aizsardzības sistēmu pieejamību.
Sprūds uzsver, ka diskusijas Briselē skaidri parāda, ka NATO ne tikai reaģē uz drošības izaicinājumiem, bet proaktīvi veido nākotnes drošības arhitektūru.
“Aizsardzības investīciju pieaugums un militārās industrijas kapacitātes attīstība ir kritiski svarīga, lai spētu saražot nepieciešamo apjomu gan mūsu pašu aizsardzībai, gan Ukrainas atbalstam. Mēs redzam, ka Krievijas agresija nemazinās, tādēļ mūsu atbildei ir jābūt vienotai, ātrai un balstītai reālā militārā spēkā,” pauž Sprūds.
Latvijai būtisks sanāksmes aspekts bija arī reģionālās drošības jautājumi, informē AM. Sabiedrotie atzinīgi novērtēja operāciju “Baltic Sentry” un “Eastern Sentry” ieguldījumu – abas iniciatīvas 2025. gada garumā būtiski stiprinājušas kritiskās zemūdens infrastruktūras aizsardzību Baltijas jūrā un veicinājušas modrību NATO austrumu flangā.
Sanāksmes laikā ministri apstiprināja progresu jaunās iniciatīvas “Arctic Sentry” izveidē. Šī operācija būs vērsta uz novērošanas un aizsardzības spēju paaugstināšanu Tālajos Ziemeļos, reaģējot uz Krievijas pieaugošo militāro aktivitāti un Ķīnas ekonomiskajām ambīcijām šajā reģionā.
AM norāda, ka Arktika ir kritiski svarīgs koridors starp Ziemeļameriku un Eiropu, kurā atrodas nozīmīgi tirdzniecības, transporta un sakaru ceļi, tāpēc Arktikas drošība jāstiprina kopīgi, iesaistot visas dalībvalstis, kurām šajā reģionā ir intereses un pienākumi.
Arī Latvija plāno iesaistīties “Arctic Sentry” un šobrīd ar sabiedrotajiem tiek precizēts iesaistes veids un apmērs.
Neatņemama sanāksmes daļa bija atbalsts Ukrainai. NATO-Ukrainas padomes sēdē, piedaloties Ukrainas aizsardzības ministram Mihailo Fjodorovam un Eiropas Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikā Kajai Kallasai, tika pārrunāta situācija frontē un Ukrainai nepieciešamā palīdzība.
Ministri uzsvēra Prioritāro Ukrainas prasību saraksta iniciatīvas PURL nozīmi, kas ļauj sabiedrotajiem operatīvi iegādāties vitāli svarīgu ekipējumu, izmantojot NATO mehānismus.
