Mazā sala Baltijas jūrā var izjaukt Putina plānus: eksperti vērš uzmanību uz tās lomu NATO kontekstā 0
Tūlīt apritēs četri gadi kopš Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzsāktā kara Ukrainā, un diktators jau sāk mest mājienus, ka kaimiņvalstis varētu būt viņa nākamie mērķi.
Pieaugot bailēm no Krievijas agresijas, NATO liktenis var būt atkarīgs no vienas mazas, bet ļoti nozīmīgas salas, kas tiek ātri nostiprināta, ziņo ārzemju medijs The Sun.
Gotlande – Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras centrā – jau ir kļuvusi par vienu no galvenajiem aizsardzības punktiem.
Neskatoties uz viduslaiku arhitektūru un gleznainām piekrastēm, šis tūristu iecienītais galamērķis tiek pārvērsts par militāru cietoksni. Uz salas tiek izvietotas modernas raķešu sistēmas, barakas un novērošanas centri.
Divi galvenie mērķi
Gotlandes stratēģiskā nozīme NATO kontekstā ir milzīga – eksperti uzsver divus galvenos mērķus. Pirmkārt, atturēt Krieviju no iebrukuma un iespējamās salas izmantošanas, lai uzbruktu Eiropai. Otrkārt, novērot un apkarot Krievijas “pelēkās zonas” kara metodes – sabotāžas un izlūkošanu Baltijā.
Gotlande atrodas aptuveni 300 km no Krievijas militarizētā Kaļiņingradas apgabala, un tās kontrole nozīmētu kontroli pār Ziemeļbaltijas jūras kuģniecības ceļiem.
Zviedru eksperts Niklass Granholms (Niklas Granholm) The Sun norāda:
“Ja kontrolē Gotlandi un tur novieto pretgaisa, pretraķešu un prettanku sistēmas, vari pārvaldīt visu reģionu.”
Bijusī Lielbritānijas izlūkošanas amatpersona Filips Ingrems (Philip Ingram) piebilst: “Salai ir kontrole pār visu, kas notiek Baltijā.”
No tūrisma paradīzes par NATO bastionu
Zviedrija demilitarizēja Gotlandi 2005. gadā, taču pēc Krimas aneksijas 2015. gadā sāka atkārtoti nostiprināt salu. Zviedrija, kas agrāk bija neitrāla, 2024. gadā iestājās NATO.
Plānots, ka līdz 2027. gadam uz salas būs 4000 karavīru. Uz tās izvietoti vācu “Leopard” tanki, Zviedrijā ražoti CV90 kājnieku kaujas transportlīdzekļi un pretgaisa aizsardzības ieroči.
Ja Gotlande nonāktu Krievijas kontrolē, NATO paliktu tikai viens sauszemes savienojums ar Baltijas valstīm – tā sauktais Suvalku koridors starp Poliju un Lietuvu. Tas ir šaurs ceļš, ko viegli bloķēt.
Tādēļ kontrole pār Baltijas jūru, tostarp Gotlandi, ir izšķiroša.
Vai Krievija var ieņemt Gotlandi?
Eksperti uzskata, ka Putina armija ir pārāk vāja, lai ieņemtu un noturētu Gotlandi. “Pat ja viņi to ieņemtu, loģistika būtu praktiski neiespējama – visapkārt ir tikai NATO valstis,” skaidro viens no uzrunātajiem ekspertiem.
Pagājušajā rudenī Krievija pastiprināja sabotāžas kampaņas, izmantojot ēnu floti, pārkāpjot vairāku valstu gaisa telpas un bojājot zemūdens kabeļus. Gotlande ir būtiska šo darbību uzraudzībai – tā atrodas maršrutā uz Kaļiņingradu un Sanktpēterburgu.
Pērn notika vairākas lielas militārās mācības, tostarp “Operation Gotland Sentry”, ar britu, amerikāņu un zviedru karavīriem. Izmēģinātas dažādas kaujas situācijas, ieskaitot raķešu palaišanu no HIMARS un MLRS sistēmām.
Stokholma Gotlandes aizsardzībā jau ieguldījusi aptuveni 130 miljonus mārciņu.
