“Mūsu ģimenei ir atņemti divi labi nekustamie īpašumi” – piekrišana galvot māsas kredītam, Zandu ievedusi sarežģītā situācijā 22
Ņemt bankā kredītu vai būt par galvotāju kādam citam kredītņēmējam – tas allaž saistās ar kādu noteiktu risku. Nekad jau nevar zināt, kas notiks tālāk un kā izdosies veikt ikmēneša maksājumus.
Ar sāpīgu pieredzes stāstu par šo tēmu sociālajos tīklos dalījusies Zanda. Viņa pirms kāda laika piekritusi būt par galvotāju savai māsai, bet joprojām cenšas cīnīties ar tā sekām.
Pēc likuma jau viss it kā ir pareizi, taču, pēc Zandas domām, netaisnīgi. Bet kas tad īsti noticis?
“Esmu uzsākusi maksātnespējas procesu. Biju māsai galvotāja … tālāk jau jūs sapratāt.
Viss sākās ar to, ka pirms gadiem saņēmu vēstuli, ka man kā galvotājai ir jāsedz gandrīz 70 000 eiro parāds. Toreiz dzīva bija arī mamma. Arī viņa galvoja. Un pirmo mums atņēma 3-istabu dzīvokli Zolitūdē. Tas bija krīzes laikā, un izsolē sanāca iegūt tikai 32 000 eiro. Tad pienāca kārta mūsu ģimenes dzīvoklim Vangažos. To nosolīja par 31 000. Bet tiesu izpildītāji no manis neatkāpās, kaut gan esot prakse, ka, ja palikusi niecīga summa, banka to noraksta.
Mani dzīve mēdz iepazīstināt ar lieliskiem cilvēkiem, un es satiku Sanniju Matuli. Mēs ilgi runājām, izstāstīju savu pieredzi ar negodīgu juristi un stulbu notāri. Bet Sannija mani pārliecināja uzticēties, iepazīstināja ar tiešām labu juristu, un es piekritu maksātnespējai.
Katrs cilvēks Latvijas Bankas mājas lapā var apskatīties, kādas ir viņa parādsaistības. Par sevi tur izlasīju, ka esmu parādā 8453 eiro. Nopriecājos, ka process būs īss, jo viss taču ir atņemts.
Ledainais ūdens mutē sasmēlās, kad administrators paziņoja, ka banka vēlas 33 000 tūkstošus. Tie esot šajā laikā uzkrātie likumiskie procenti. Bet uz maksātnespēju taču % neattiecas. Likumiskie diemžēl attiecoties. Jā, tas esot netaisnīgi, bet to bankām darīt atļauj likums. Līdz ar to mans process ilgs gandrīz 2 gadus.
Es nekad neesmu teikusi, ka neatzīstu parādu. Galvoju – pati vainīga! Bet mūsu ģimenei ir atņemts viss – 2 labi nekustamie īpašumi, un es joprojām esmu parādā lielāko daļu summas, jo bankai tā ir atļauts rīkoties.
Reti uzrunāju politiķus, bet Inese Lībiņa-Egnere, Edgar Rinkēvič, Tiesībsarga Biroj, varbūt jums tas šķiet ļoti labi, jo ar likumiem ir jāaizsargā bankas, nevis savas valsts cilvēki. Bet arī cilvēkiem tas vadzītis reiz trūks.
Es, protams, maksāšu, kaut gan gandrīz 2 gadus palikt bez 1/3 algas manā situācijā ir ļoti saspringti. Katru vakaru ar vīru lūdzam par veselību. Es vēl drusku ticu un lūdzu par politiķu redzīgumu!”
