“Nē, arī dēlam neteiks!” Ģimene sašutusi par kārtību pēc “ātrās palīdzības” izsaukšanas
4
Pamanīju, ka sociālajos medijos ļoti daudzi cilvēki dalās ar Esteres stāstu par to, kā viņas radiniece nonākusi slimnīcā, taču iestādes viņai neizpaudušas informāciju par veselības stāvokli. Šķita svarīgi noskaidrot, kā tad ir – vai tiešām brīdī, kad mūsu radinieks ir sasirdzis, ne visiem ir tiesības uzzināt, kā viņš jūtas.
Esteres stāsts ir šāds: “Radiniece nokļuva slimnīcā. Vajadzēja uzzināt – kurā. Zināju vārdu, uzvārdu, pat personas kodu. Sazvanīju NMPD, saku, ka vakar aizveda radinieci, bet nezinu, uz kurieni, jānoskaidro.
Nevarot teikt… Vajagot, ka tas 86 gadus vecais cilvēks iepriekš būtu iegājis e-veselībā (ar Smart-ID, protams, ne jau ar podziņu telefonu!) un atzīmējis personu, kurai var sniegt ziņas. Es saku, ka man jāzina tikai, kurā slimnīcā, es pat neprasu neko par veselības stāvokli, diagnozi utt. Nē, nevar teikt.
Es saku: ok, tad pats dēls zvanīs, vai viņam pateiksiet? Nē, arī dēlam neteiks, ja viņa dēlu nav atzīmējusi kā personu, kurai sniegt ziņas. Kaut kāds absurds! Vajag atvest kundzi mājās no slimnīcas – nē, nevar uzzināt, kur viņa atrodas. Pie tam darbiniece pie telefona bija pat pretimnākoša – viņa man uzvedinoši prasīja: “Bet kura Rīgas slimnīca ir tuvāk Kauguriem, no kurienes aizveda?” Es nezinu. Nav bijusi saskare ar slimnīcām. Tā nu, vairākas reizes minot, uzzināju, kur atrodas bērnu omīte. Bet, kamēr mēs te spēlējām minēšanas spēli, līnija bija aizņemta vismaz 10 minūtes. Kaut kāds pilnīgs nonsens.”
Labdien, draugi! Šī te pēdējos gados ieviestā sistēma ir ne tikai absurda, bet arī ierobežojoši necilvēcīga – gan pret pacientiem, gan pret viņu tuviniekiem. Tāda sistēma ir jāmaina ❗️Un kādas ir Jūsu domas par to? Vai arī Jūs esat saskārušies ar tamlīdzīgiem gadījumiem❓🤔 pic.twitter.com/jOior40rap
— Māris Ruks (@MarisRuksPhD) October 26, 2025
Komentētāju viedokļi dalās. Aivars uzskata, ka viss ir kārtībā: “Dati un ziņas NAV izplatāmas neidentificējamam zvanītājam. Lai ko viņš tur stāsta. Ir sistēma kā ierakstīt tos, kam informācija sniedzama. Tā vienmēr var būt uzlabojama. Bet radīt anonīmu zvanītāju tiesības dēļ pāris digitāli analfabētiem tantukiem ir totāli nepareizi.”
Antra gan domā citādi:
“Tas taču ir galēji nenormāli! Vai tad primārais nav cilvēka (šajā gadījumā: pacienta) labsajūta un psiholoģiskais atbalsts, ko varētu sniegt tuvinieku vai draugu apciemojums slimnīcā?
Interesanti, vai slimnīcas reģistratūrā tika arī sniegts kāds sakarīgs pamatojums tam, kāpēc netiek izpausta informācija par pacienta atrašanās vietu?”
NMPD iesaka, ko tad darīt
Lai noskaidrotu, vai tiešām šāda informācija nav izpaužama un kā tad rīkoties tuviniekiem, sazinājos ar NMPD. Atbildi sniedza Diāna Tkačenko, NMPD Operatīvās vadības centra vadītāja vietniece izsaukumu pārvaldības jautājumos.
Vispirms viņa norāda – kad notiek nelaime – piemēram, smags ceļu satiksmes negadījums, infarkts, insults vai cita dzīvību apdraudoša situācija – cilvēks tiek nogādāts tuvākajā atbilstošākajā ārstniecības iestādē.
Šādās situācijās, īpaši, ja pacients ir bezsamaņā vai ļoti smagā stāvoklī, viņam pašam nav iespējas informēt savus tuviniekus par to, kurā slimnīcā viņš atrodas.
Lai nodrošinātu iespēju noskaidrot, uz kuru slimnīcu NMPD brigāde nogādājusi pacientu, dienests ir izveidojis īpašu informatīvo tālruni 67337750 (darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.00). Zvanot uz šo tālruni, jāņem vērā, ka NMPD drīkst sniegt informāciju tikai tad, ja portālā E-veselība pacients iepriekš ir norādījis, ka jūs esat viņa kontaktpersona. Tas attiecas arī uz senioriem. Tas ir drošības solis, lai izvairītos no situācijām, kad kāds mēģina iegūt šādu informāciju negodīgos nolūkos vai aiz ziņkārības. Informācija par pacienta veselību ir ļoti sensitīva un ar likumu īpaši aizsargāta. Pa tālruni nevar pārliecināties, kas ir zvanītājs un, vai pacients vēlētos, lai šī persona uzzina jebkādu informāciju par viņu.
Ja pacientam nav pieejas E-veselībai, viņam var palīdzēt ģimenes loceklis, kuram ir piekļuve šai sistēmai, kā arī ģimenes ārsts vai ārstniecības iestāde, kurā pacients ir reģistrēts, lai norādītu attiecīgo kontaktpersonu.
Saskaņā ar Pacientu tiesību likumu, informāciju par pacienta veselības stāvokli nedrīkst sniegt bez viņa rakstiskas piekrišanas.
Vienlaikus likums paredz arī pacienta tiesības saņemt ģimenes un citu personu atbalstu ārstniecības laikā. Tāpēc NMPD trešajai personai, kas reģistrēta E-veselībā kā kontaktpersona, var sniegt tikai šādu informāciju:
• vai izsaukums pie meklētās personas ir bijis;
• uz kuru stacionāro ārstniecības iestādi cilvēks nogādāts;
• un kad (kurā datumā) tas noticis.
Ja kontaktpersona nav norādīta E-veselībā, NMPD informāciju sniegt nedrīkst, ievērojot Pacientu tiesību likuma prasības.
Aicinām vairāk lasīt Latvijas Digitālās veselības centra sniegtajā informācijā par nepieciešamību reģistrēt e-veselībā kontaktpersonas un citu svarīgu informāciju.
Vienlaikus NMPD dalās ar ieteikumiem senioriem, lai šādās situācijās nenonāktu
1. Regulāra saziņa un veselības uzraudzība kopā savu ģimenes ārstu;
2. Ja ir hroniskas saslimšanas, ikdienā lietojamām zālēm jābūt vienmēr mājās pietiekošā daudzumā un ar pareizu derīguma termiņu; No izsaukumu pieredzes redzam, ka bieži seniori grēko – nedzer savas zāles regulāri vai pēkšņi pārtrauc to lietošanu. Medikamenti ir jālieto regulāri, ja ir hroniska saslimšana, tāpat jārūpējas, lai vienmēr mājās būtu zāles krīzes brīžiem. Terapijas ievērošana, regulāri ārsta apmeklējumi palīdz izvairīties no smagām sekām.
3. Redzamā vietā turēt tuvinieku, kaimiņu kontaktus, lai var sazvanīt nepieciešamības gadījumā.
4. Ja seniors dzīvo viens, apsverama ir Dzīvības pogas jeb SOS pogas ieviešana. “Dzīvības poga” ir attālās brīdināšanas sistēma; pakalpojums, kas nodrošina pastāvīgu saikni ar tuviniekiem neparedzētās situācijās, kad nepieciešama medicīniskā vai cita veida palīdzība.
5. Pārrunājiet ar tuviniekiem rīcības plānu ārkārtas situācijām, piemēram, kur zvanīt, ko darīt, kā rīkoties, ja nepieciešama palīdzība.
Vai tiešām datu aizsardzības prasības ir tik stingras?
Sazinājos arī ar Datu valsts inspekciju (DVI), lai saņemtu viņu komentāru par šo situāciju. Turpinājumā DVI komentārs.
“Datu regula neaizliedz sniegt informāciju, vai cilvēks atrodas vai neatrodas iestādē, ja tam ir likumīgi pamatots mērķis.
Jāņem vērā, ka telefoniski iestādes pārstāvis nevar pārliecināties par zvanītāja identitāti un saikni ar cilvēku, par kuru tas interesējas, tāpat arī pats cilvēks var aizliegt šādu informāciju izsniegt. Līdz ar to iestādes pārstāvis ar uzvedinošiem jautājumiem var mēģināt pārliecināties, vai zvanītājs patiešām ir tuvinieks, piemēram, noskaidrojot, kad cilvēkam ir dzimšanas diena, kas bija mugurā, kad izgāja no mājām u.c. Izvērtējot šādu informāciju, iespējams sniegt atbildi. Konkrētajā piemērā dispečers, šķietami, ir rīkojies korekti, cenšoties ar precizējošiem jautājumiem pārliecināties par personas saikni ar pacientu un vienlaikus ievērojot datu aizsardzības principus, neizpaužot pārmērīgu informāciju.
Vienlaikus jāņem vērā Pacientu tiesību likuma 10. panta otrā daļa, kas paredz, ka informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu vai likumā noteiktajos gadījumos. Tomēr ne visos gadījumos informācijas sniegšana ir iespējama tikai uz rakstveida piekrišanas pamata, un katrai ārstniecības iestādei var būt noteikta sava kārtība. Piemēram, ja pacients ir bezsamaņā un nespēj sniegt informāciju, slimnīca vispirms noskaidro, kas ir cilvēks, kas interesējas, un, ja pārliecinās, ka tas ir tuvinieks, informācija, iespējams, tiek sniegta viņam. Saskaņā ar Pacientu tiesību likumu informāciju vispirms drīkst sniegt laulātajam, pēc tam bērniem, bet, ja tādu nav, vecākiem, vecvecākiem vai mazbērniem.
Saskaņā ar Datu regulas prasībām pārzinim (šajā gadījumā ārstniecības iestādei vai NMPD) ir pienākums īstenot atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu un spētu uzskatāmi parādīt, ka datu apstrāde notiek saskaņā ar regulu. Līdz ar to nevar izslēgt gadījumus, kad komunikācijas laikā informācija netiek sniegta, jo pārzinim nav iespējams pārliecināties par cilvēka identitāti. Katrs gadījums ir vērtējams individuāli, ņemot vērā konkrētos apstākļus un iestādes noteikto kārtību informācijas sniegšanā.”
