“Tādam ārstam nevar uzticēt pat kaķim klizmu taisīt,” Nils dalās pieredzē, kāpēc pacientiem Latvijā ir vērts cīnīties ar mediķu kļūdām
0
Nils atrakstīja uz redakciju, jo pamanījis portālā LA.LV dakterstāstu sēriju. Arī viņam ir ko stāstīt. Tiesa gan, viņa pieredze ir jau 6 gadus sena, taču vīrietis uzskata, ka ir vērts ar to dalīties. Ne tāpēc ka viņš cerētu iegūt kādu materiālu vai morālu kompensāciju, to viņš jau ir saņēmis, taču viņš uzskata, ka šī pieredze varētu būt noderīga arī citiem pacientiem Latvijā.
Nils novērojis, ka cilvēki baidās cīnīties par savu taisnību, domājot, ka tas ir dārgi un mazefektīvi, taču rūpēs par savu veselību, ir vērts būt neatlaidīgiem. Tāpat viņš rosina – ja ir radušās kādas nopietnas veselības problēmas, ir vērts pameklēt atsauksmes gan par konkrēto medicīnas iestādi, gan tajā praktizējošajiem mediķiem, lai izvairītos no nepatīkamām sekām.
Kā jau var noprast, Nila stāsts ir ar laimīgām beigām – savu taisnību viņam ir izdevies pierādīt, kompensāciju viņš saņēmis. Ja stāsta publicēšana kaut vienam pacientam kalpos par iedrošinājumu aizstāvēt savas tiesības, Nils gūs apstiprinājumu, ka ir bijis sociāli atbildīgs.
“Mans stāsts nav zaudējis aktualitāti, jo tā varoņi joprojām ir ierindā un turpina praktizēt. Mana lielākā kļūda bija, ka uzticēju savu ārstēšanu – nelielu ortopēdisku operāciju – “Orto klīnikai” un ķirurgam Oskaram personīgi,” sakāmo sāk Nils.
Pēc operācijas viņš devies mājās, taču nākamajā dienā sajutis, ka ar kāju kaut kas nav labi. Diemžēl ķirurgu nav bijis iespējams sazvanīt, viņš neesot cēlis klausuli. Savukārt klīnikas dežūrējošais personāls nebija informēts, kā sazināties ar ārstu.
Pēc nedēļu ilgiem centieniem beigu beigās tomēr izdevies ārstu “noķert” Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā (TOS), kur arī viņš strādā.
“Paskatījies uz manu kāju, ārsts izrakstīja nosūtījumu analīzēm Gulbja laboratorijā un norādīja, lai pēc 3 dienām ierodos atrādīties, tad jau tālāk domāšot, ko darīt. Ja ar mani kopā nebūtu radi, kuri sacēla traci, iespējams rezultāts būtu bēdīgs, taču laikam ārsts tomēr sajuta, ka nebūs labi, tāpēc nolēma mani hospitalizēt tajā pašā TOS.
Izrādījās, ka iekaisuma indekss CRO, kam normāli jābūt viencipara vienībās, ir 350, līdz ar to steidzami tiku operēts. Vien pēc gada un 4 operācijām beidzot atguvu darba spējas,” stāsta Nils.
Viņš saka lielu paldies TOS personālam – dakterim Malzubrim, dakterei Rogai un visam 4.nodaļas personālam, kas profesionāli rūpējušies par pacientu. Diemžēl šādu attieksmi tā arī neesot izdevies sagaidīt no daktera Oskara, kurš kaut kur pazudis un vēl pusgadu pēc operācijas esot apgalvojis, ka neko nezina par šo pacienta (!) kļūmi.
“Šis stāsts nav par ārstniecības kļūdām – tās gadās, bet par drosmi atzīt tās un labot. Vai vismaz drosmi nebēguļot no atbildības.
Es varu atļauties, nebaidoties no tiesu darbiem, paust savu viedokli, ka dakterim Oskaram īsti nevar uzticēt pat kaķim klizmu taisīt, savukārt “Orto klīnikā” par bargu naudu viss būs kārtībā, ja vien nesanāks citādi. Manā gadījumā brūce operācijas laikā tika inficēta ar ļoti agresīvu baktēriju, taču tā palika tikai mana problēma. Tikmēr šis dakteris klīnikā strādā joprojām,” stāsta Nils.
Vīrietis ar šo situāciju nebija gatavs samierināties, tāpēc iesniedza sūdzību Veselības inspekcijas ārstniecības riska fondam, kur, iepazīstoties ar dokumentiem, ārsta nolaidība tika apstiprināta un pieņemts lēmums izmaksāt kompensāciju.
Lai dotu iespēju arī klīnikas pārstāvjiem komentēt šo situāciju, sazinājos ar “Orto klīniku”. Tur gan vispirms saņēmu norādi, ka situācija ir notikusi jau sen, tāpēc to neesot nepieciešams aktualizēt. Arī Veselības inspekcijas atzinums ir saņemts un atlīdzība pacientam izmaksāta.
Diemžēl praksē reizēm tā gadoties:
“Ārstniecības procesā komplikācijas var gadīties jebkuram speciālistam – tā ir medicīnas realitāte visā pasaulē. Tieši tādēļ pastāv Ārstniecības riska fonds, kas nodrošina pacientu tiesību aizsardzību un vienlaikus ļauj ārstniecības sistēmai funkcionēt.
“Orto klīnika” ikdienā nodrošina simtiem sarežģītu operāciju un ārstniecības gadījumu, un mūsu ārsti ir palīdzējuši atgriezties pilnvērtīgā dzīvē ļoti daudziem pacientiem. Par šiem veiksmīgajiem stāstiem mēs diemžēl nevaram publiski runāt, jo tos aizsargā pacienta datu konfidencialitāte, taču mūsu darba rezultāti un pacientu atsauksmes dod pietiekamu pamatu lepoties ar paveikto.”
Galu galā klīnikas pārstāvji piebilst: “Mēs esam atvērti konstruktīvam dialogam un vienmēr gatavi izvērtēt konkrētus priekšlikumus, kas palīdzētu uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Tomēr atkārtoti vēršam uzmanību, ka šajā konkrētajā gadījumā pacientam jau ir nodrošināta kompensācija atbilstoši likumam, un no klīnikas puses šī situācija ir uzskatāma par noslēgtu.”
Varbūt arī Tev ir kāds stāsts par pozitīvu vai ne tik pozitīvu pieredzi medicīnas iestādē? Priecāšos, ja padalīsies! [email protected].
