Nebūs kur sprukt! Varētu tapt jauns likums, kas ļautu mūžīgajiem uzturlīdzekļu parādniekiem atgriezties legālajā nodarbinātībā 58
“Latvijā ir 40 000 uzturlīdzekļu nemaksātāju, kurus vajadzētu atgriezt legālajā darba tirgū,” uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis, trešdien tiekoties ar Latvijas Kredītņēmēju asociācijas (LAKRA) pārstāvjiem. Ministrs aicināja asociāciju iesaistīties situācijas labošanā un arī no savas puses piedāvāt risinājumus.
Latvijas Kredītņēmēju asociācijas (LAKRA) vadītājs Jānis Āboliņš atbildēja, ka asociācija, protams, ir gatava iesaistīties risinājuma meklējumos un to arī darīs, tomēr pirmais, ko vajadzētu panākt, runājot vismaz par maksātnespējīgo kredītņēmēju daļu, ir, lai viņi šādā situācijā nenonāktu. Proti, “nav normāla situācija, kad kredīti tiek izsniegti pat personām, kas jau ir uzsākušas maksātnespējas procesu. Tādēļ mēs aicinātu Ekonomikas ministriju pārskatīt sodus par bezatbildīgu kreditēšanu, jo tas ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki nokļūst kredītu jūgā,” savu pārliecību pauda LAKRA vadītājs.
Tāpat LAKRA vadītājs norādīja, ka, runājot tieši par uzturlīdzekļu nemaksātājiem, būtu jāvērtē sodu samērīgums un lietderīgums, jo, atņemot šādam nemaksātājam autovadītāja apliecību (kādi gadījumi jau ir), tas visdrīzāk neveicinās viņa atgriešanos darba tirgū un iespējas rast līdzekļus, lai atmaksātu parādus. Kaut vai ierobežotās mobilitātes dēļ. “Drīzāk būtu jāmeklē kaut kāds kompromiss vai vienošanās, lai parādniekiem būtu motivācija un arī kāds pozitīvs stimuls atgriezties legālajā darba tirgū,” sprieda Āboliņš.
Atbildot uz šo, ekonomikas ministrs Viktors Valainis rosināja piedalīties jauna regulējuma izstrādē, kas ļautu “mūžīgajiem parādniekiem”, pamatā alimentu nemaksātājiem, kuri ir parādā Uzturlīdzekļu garantiju fondam, atgriezties legālajā nodarbinātībā. “Ikmēneša maksājumiem jābūt samērojamiem ar cilvēku iespējām dzīvot normālu dzīvi, pretējā gadījumā viņi slēpjas un darba devējiem pieprasa algas maksāt aploksnē. Kā atzīst darba devēji, tas ir liels legāli neizmantojama darbaspēka resurss – vairāk nekā 40 000,” secināja ministrs.
Šim savukārt piekrita Jānis Āboliņš. LAKRA vadītājs kā uzskatāmu piemēru tam, kādā veidā valstij nevajadzētu rīkoties attiecībā pret parādniekiem, minēja Saeimā skatāmos grozījumus Civilprocesa likumā, kuri paredz atcelt līdz šim brīdim esošo ierobežojumu par to, ka parādniekam pēc ieturējumiem ir jāsaglabā ienākumi valstī noteiktās minimālās algas apmērā: “Tā vietā tiek piedāvāts veikt ieturējumus 10% apmērā no jebkuriem parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Ideja varbūt nebija slikta, bet faktiski tas nozīmē, ka parādu summa samazināsies minimāli, bet tiesu izpildītājiem maksās pilnīgi visi – gan pensionāri, gan daudzbērnu ģimenes, gan maznodrošinātie – neatkarīgi no sava ienākumu līmeņa vai sociālā statusa.”
Tiesa, Āboliņš atzina, ka šos grozījumus pašlaik izdevies apturēt vismaz uz laiku: “Ja tomēr tādi labojumi tiks pieņemti, tas noteikti neveicinās parādnieku iznākšanu no “pelēkās zonas”, bet gan drīzāk palielinās nodarbināto skaitu, kas vēlēsies saņemt darba algu “aploksnē”.” Šim apgalvojumam piekrita arī ekonomikas ministrs.
Tikšanās noslēgumā puses apliecināja, ka plāno sadarboties arī turpmāk, lai savu kompetenču robežās rastu risinājumus vismaz tām problēmām, kuru labošanai vajadzīgs dialogs starp valsti, kredītņēmējiem un citiem parādniekiem. Savukārt LAKRA vadītājs Jānis Āboliņš personīgi pateicās ekonomikas ministram Viktoram Valainim par līdzšinējo sadarbību un iepriekš izstrādātajiem likuma grozījumiem, kas noteikti atvieglos hipotekāro pārkreditēšanu.
