NEPLP ievēlēšanu pavada aizdomas 7
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima pagājušajā nedēļā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) atkārtoti uz pieciem gadiem apstiprināja līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu un viņa vietnieci Aurēliju Ievu Druvieti. Darbam padomē pirmo reizi izraudzīta Latvijas Radio 5 bijusī programmu direktore Ilva Milzarāja un SIA “NT Piedzīvojumi” valdes loceklis Andis Plakans.
NEPLP līdzšinējo trīs locekļu pilnvaras beigsies šā gada 1. februārī. Ja Saeima nebūtu pēdējā sēdē izdarījusi savu izvēli, tad padomē būtu palikusi vienīgi Ieva Kalderauska, kura amatā bija apstiprināta vēlāk – 2020. gadā reizē ar Jāni Eglīti – viņš padomi atstāja pērn pēc ievēlēšanas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP). To vada Jānis Siksnis un jaunajā padomē vēl ir Sanita Upleja-Jegermane.
Līdz SEPLP izveidošanai NEPLP pārraudzīja gan komercmedijus, gan sabiedriskos medijus, bet pēc kompetences sadalīšanas SEPLP no NEPLP pārņēma sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio – kapitāla daļu turētāja funkcijas.
NEPLP arī turpmāk būs pieci cilvēki, kas amatā ir apstiprināti uz pieciem gadiem.
SEPLP trīs cilvēku sastāvā mandātu ir saņēmusi uz četriem gadiem. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pirms balsojuma vērtēja desmit izvirzītos kandidātus, viņus uzklausot divās sēdēs. Uz NEPLP vēl bija nominēts Mareks Gruškevics, Kristers Pļešakovs, Aleksandrs Šuņins, Jānis Zariņš, Ivars Belte, kā arī Patriks Grīva, kurš līdz šim strādāja NEPLP – viņu pēc visu kandidātu izvērtēšanas virzīja tālāk kā piekto pretendentu, bet Saeimas komisijas sēdē vairāk balsu ieguva A. Plakans, nevis P. Grīva.
“Aiz katra – kāds politiskais spēks”
Kandidātu izraudzīšanās darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē “ir bijusi fikcija un politiskais tirgus, jo aiz katra kandidāta stāv kāds politiskais spēks”, tā pagājušajā nedēļā Saeimas sēdē paziņoja Viktors Valainis (ZZS).
Viņa frakcijas kolēģis Māris Kučinskis, kurš strādā arī atbildīgajā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, jau pirms sēdes izteica nožēlu, ka līdzšinējam padomes loceklim Patrikam Grīvam “neatradās neviens saimnieks”.
Jāatgādina, ka arī 2017. gadā kandidātu izvēli uz NEPLP lielā mērā noteica neafišēta politiskā vienošanās. Toreiz I. Āboliņš tika uztverts kā Nacionālās apvienības (NA) virzīts cilvēks, Ieva Beitika (tagad Aurēlija Ieva Druviete) bija kompromisa kandidāte ar jūtamu “Vienotības” atbalstu, bet Zaļo un zemnieku savienība tolaik neslēpa savu labvēlību pret P. Grīvu, kurš padomē ar I. Āboliņu vēlāk strādāja vienotā tandēmā. Tāpēc tagad jau arī viņu uztvēra kā varbūtējo NA cilvēku.
V. Valainis Saeimas sēdē nepateica, kura partija aiz katra kandidāta stāv, bet neoficiāli I. Āboliņu min kā NA atbalstīto pretendentu, A. I. Druvieti uztver kā “Jaunās Vienotības”, bet I. Milzarāju – kā “Attīstībai/Par” pirmo izvēli.
A. Plakans vēl nesen bija Jaunās konservatīvās partijas (JKP) biedrs un kandidēja no šīs partijas Smiltenes novada domes vēlēšanās.
Tāpēc viņu uzskata par JKP cilvēku, kurš amatā esot nonācis politiskā tirgus rezultātā.
Komisijas sēdē, kurā notika kandidātu iztaujāšana, A. Plakans uz jautājumu, kā viņš redz savu vietu NEPLP, atbildēja, ka viņš tajā varētu iekļauties “kā cilvēks ar tehnisko domāšanu”. A. Plakans ir bijis Latvijas Radio skaņu inženieris.
Notikusi saziņa starp partijām
JKP frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans “Latvijas Avīzei” noliedza, ka JKP būtu savam bijušajam partijas biedram vietu padomē ieguvusi apmaiņā pret atbalstu kādam citam kandidātam, par kuru partija sākotnēji negribēja balsot. Kuluāros izskanējušo, ka tas būtu bijis ar NA saistīts cilvēks, K. Feldmans vērtē kā neloģisku – ja par tādu tiekot uzskatīts I. Āboliņš, tad viņam esot JKP atbalsts, ņemot vērā I. Āboliņa līdzšinējo veikumu informatīvās telpas stiprināšanā.
Tajā pašā laikā K. Feldmans atzina, ka “ir notikusi saziņa starp partijām, lai neviens uz Saeimas sēdi virzītais kandidāts netiktu izgāzts”, kā tas iepriekš ir noticis, piemēram, balsojumā par Satversmes tiesas tiesnešiem. Taču viņu nepārsteidzot ZZS reakcija, jo šai partijai “nepatīk nekas, kas nāk no JKP”.
“Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis nedomā, ka būtu noticis politiskais tirgus, bet viņš varot apstiprināt, ka A. I. Druvieti, kurai Saeimas sēdē bija vislielākais atbalsts – 85 balsis –, uzskata par labāko kandidāti. Pateicoties viņas zināšanām par Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, NEPLP ir pieņēmusi labi sagatavotus lēmumus par Krievijas propagandas dezinformācijas kanālu darbības apturēšanu. Līdz ar to kopumā par līdzšinējo NEPLP darbu A. Latkovskis varot teikt, ka tā šajā ziņā ir izdarījusi visu, ko varēja izdarīt.
