NEPLP kandidāts Seržants vēlētos striktāku viltus ziņu portālu regulēšanu 0
Ir nepieciešams striktāk regulēt viltus ziņu portālus, no kuriem pašlaik nevar juridiski prasīt tādu atbildību, kā no oficiāliem medijiem, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē norādīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amata kandidāts, žurnālists, bijušais Saeimas deputāts Kārlis Seržants.
Komentējot komisijas priekšsēdētāja Artusa Kaimiņa (KPV LV) vaicājumu, kā tehniski šādas mājaslapas aizvērt, Seržants norādīja uz piemēru, kad tiek aizvērtas nelegālo azartspēļu mājaslapas.
Kaimiņš gan sacīja, ka šos aizliegumus esot viegli apiet, veicot nelielas izmaiņas interneta adresē.
Runājot par savu atbilstību NEPLP locekļa amatam, Seržants norādīja, ka viņam ir izpratne par veicamajām funkcijām, ņemot vērā pieredzi darbā gan sabiedriskajos medijos, gan komercmedijos.
Viņaprāt, jābūt stingrākai pieejai attiecībā uz ārvalstu mediju, kas vērsti pret Latviju, regulēšanu, un šajā jomā labu piemēru jau ir parādījusi Lietuva. Kandidāts arī pauda atbalstu digitālā nodokļa ieviešanai, uzsverot, ka šajā jautājumā Baltijas valstīm nepieciešams strādāt kopā.
NEPLP locekļa amata kandidāts arī pauda, ka Latvijas Televīzijas ziņu dienests šobrīd ir funkcionāli plašāks un komerctelevīzijās par to rodoties jautājums. Viņš arī pauda neizpratni, kāpēc Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio atalgojums atšķiroties dubultīgi.
Kaimiņš uzslavēja Seržantu. Viņaprāt, ņemot vērā plašo faktu izklāstu par situāciju, redzams, ka Seržants ir labi sagatavojies.
Cits NEPLP amata kandidāts, konsultants, pētnieks Latvijas Universitātē Oļģerts Tipāns uzsvēra, ka, apzinoties savas zināšanas un reputāciju, viņš var veikt NEPLP locekļa pienākumus. Viņš pauda, ka nepieciešams gādāt gan par lineāro televīziju un radio, gan vienlaikus jādomā par jauniem medijiem, jo digitālo mediju joma ir vērtējama kā vēl neiekopts lauks.
Neviens neapšauba informatīvās telpas aizsardzības nozīmi, kam nepieciešama sabiedrisko un komercmediju stiprināšana, skaidroja kandidāts. Viņš arī norādīja uz nepieciešamību atbalstīt pētniecisko žurnālistiku.
Deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) vaicāja, vai NEPLP vajadzētu uzmanīt, kādu televīziju pakotnes piedāvā telekomunikācijas uzņēmums “Tet”.
Pēc Tipāna teiktā, tas, ka joprojām nav sniegta atbilde uz sabiedrības bažām par televīziju pakotnēm, ir vērtējams kā “absolūts nonsenss”.
Viņš uzsvēra, ka šajā jautājumā ir jāizpēta iespējas, lai varētu sniegt atbildi, ko var un ko nevar darīt šajā situācija.
Tipāns arī norādīja, ka ir jāstiprina televīziju satura monitorings. Viņš vērsa uzmanību, ka ir iespējams ņemt piemēru no Lietuvas, kur rezultatīvāk tiek konstatēti pārkāpumi atsevišķu televīziju saturā.
Kandidāts arī akcentēja, cik svarīgi ir saņemt patiesu informāciju, lai cilvēki neciestu no viltus ziņām, piemēram, par nepareizu pieeju vēža ārstēšanā.
Vēl viens šodien iztaujātais kandidāts, datorfirmas SIA “NT Piedzīvojumi” valdes loceklis Andis Plakans norādīja, ka viņam ir uzņēmējdarbības pieredze, kas sniedz tehnisku un racionālu skatījumu, kā arī vadības prasmi dažādu problēmu risināšanai. Plakans pauda, ka Latvijas Televīziju un Latvijas Radio redz kā kultūras iestādes, kas veido politiku, vidi un tautas noskaņojumu.
Viņš norādīja, ka veiks komunikācijas uzlabojumus, ņemot vērā līdzšinējās problēmas saziņā sabiedrisko mediju iekšienē un arī starp NEPLP un sabiedriskajiem medijiem.
Atbildot uz Kaimiņa jautājumiem, Plakans pauda, ka Latvijas Radio telpas Doma laukumā būtu iespējams izmantot Latvijas Televīzijas studijas vajadzībām. Viņš arī norādīja, ka sabiedriskie mediji var ietaupīt līdzekļus gan uz telpām, gan modernizējot sistēmas darbību.
Tikšanās ar amatu pretendentiem tika sākta 14.janvārī, un šodien šis process noslēdzās.
Cilvēktiesību komisijas nākamā sanāksme ir paredzēta slēgta, lai deputāti brīvāk varētu izdiskutēt kandidatūras, šodien vienojās deputāti.
Saskaņā ar optimistisko scenāriju, ja līdz tam laikam tiktu panākta vienošanās, Saeima par NEPLP kandidātiem varētu balsot 30.janvārī, minēja Kaimiņš. Viņš akcentēja, ka pašlaik precīzi nav zināms, kad balsojums notiks, jo tas atkarīgs no deputātu nostājas.
Ja diskusijas tomēr ieilgs, pastāv iespēja atsevišķus finālistus vēlreiz aicināt uz komisijas sēdi, skaidroja komisijas vadītājs.
